Dziesmu prieks Tartu

2008. gada 25. augusts 13:07

Ilze Dubere, diriģente

Mēs, Aizkraukles pilsētas kultūras nama jauktais koris ”Aizkraukle”, 5. augusta pēcpusdienā sasēžamies autobusā un dodamies ziemeļu virzienā, lai piedalītos jau otrajos dziesmu svētkos šajā vasarā. Šoreiz mūsu mērķis ir Igaunijas studentu galvaspilsēta Tartu, kurā jau piekto reizi pulcējas Ziemeļu un Baltijas valstu koru dziedātāji. Šo svētku mērķis ir aicināt kopā dziedātājus no valstīm, kas apkārt Baltijas un Ziemeļjūrai.

Pirmos svētkus pēc maestro Imanta Kokara un Norvēģijas kora mūzikas asociācijas kopīgas iniciatīvas 1995. gada vasarā organizēja Rīgā, otrie 1997. gadā notika Gotlandē. Pēc tam sekoja svētki Ibsena dzimtajā pilsētā Šjēnā Norvēģijā (2000. gadā) un 2002. gadā tepat kaimiņos — Klaipēdā. Diemžēl nākamie, Somijā paredzētie, palika nenoorganizēti, un nu kārta daudz pieredzējušajiem svētku organizatoriem igauņiem.

Igaunija un Tartu mūs sagaida ar pelēku lietainu vakaru. Iekārtojamies skolā, kura turpmākās piecas dienas būs mūsu mājvieta. Satiekam citus latviešu korus — ”Tikko” no Cēsīm, ”Vidzemīti” no Smiltenes un talsiniekus — ”Uz augšu!”.

Meistarklases — koncertzālē

Rīts sākas ar saulainu laiku un lieliskām brokastīm. Garastāvoklis labs un varam baudīt svētkus. Informācijas centrs iekārtots Vanemuines koncertzālē, kas no veca padomju laika kultūras nama pārtapusi modernā celtnē ar lielisku akustiku un deju grīdu — visi zāles krēsli ir neilgā laikā transformējami un pabīdāmi zem skatuves. Šajā zālē notiek koru meistarklases rītos un koncerti vakaros.

Latviju pārstāv Latvijas Kultūras akadēmijas koris ”Sōla” (diriģents Kaspars Ādamsons), kurš mūsu Dziesmu svētku koru ”karos” ieguva trešo vietu, Igauniju — Tartu jauniešu koris, Norvēģiju — ”Ansamble 99”, Zviedriju — lieliskais ”Voces Nordicae”. No rītiem meistarklasēs koru sniegumā dalībnieki var gan iepazīt šo valstu kora mūzikas attīstību, gan dažās iesaistīties paši.

Rātslaukumā un Antonija pagalmā iekārtotas skatuves rīta koncertiem, kuros piedalās visi kori, svētku dalībnieki. Vakaros koncerti notiek arī Tartu baznīcās. Dienas vidū — trīs stundas ilgs mēģinājums Dziesmu parkā, uz kuru organizēti aizvizina autobusi, turpat arī kopīgas pusdienas un vakariņas.

Jādzied svešās valodās

Repertuārs — divas dziesmas no katras dalībvalsts: Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas un tālās Īslandes — gana interesants un arī piņķerīgs, jo lielākā daļa dziesmu dziedamas svešās valodās, arī koru varēšana ir dažādā līmenī. To īpaši apjaušam pirmajā mēģinājumā. Prieks, ka mūsu ieguldītā darba dēļ citu dziedātāju vidū varam justies sagatavoti.

Svētkos pavisam piedalās 75 kori ar 2300 dziedātājiem. Visvairāk — norvēģu (22 kori), lietuviešu (18), latviešu (9), no Īslandes — tikai viens koris. Paši igauņi, kā par brīnumu, arī maz pārstāvēti. Organizatore stāsta, ka arī viņus stipri ietekmējusi inflācija un cenu kāpums. Toties tie, kuri ieradušies, ir īsti šo svētku fani — dalībnieki jau kopš pirmajiem svētkiem, kas notika Rīgā. Un ir arī, par ko fanot — atraisīti cilvēki, dažāda mūzika, jauni kontakti un krāšņi tautastērpi no astoņām zemēm!

Fanojam par citiem

Trešdienas vakarā mēs ejam fanot arī par ”Sōlas” sniegumu koncertā — pelnītas ovācijas un ”piedevas”. Prieks par latviešiem! Katru vakaru teltī pie informācijas centra notiek dalībnieku ballīte, kur galvenais mūziķis ir Martins ar ermoņikām. Igauņu danči daudznacionālā izpildījumā, brīvais mikrofons un citas lustes. Pilsētas ielas un krodziņus pieskandina daudzvalodīgs ņudzeklis.

Ceturtdiena līdzīga iepriekšējai dienai, tikai no rīta arī mums koncerts Rātslaukumā. Dziedam latviešu tautasdziesmas un iepriecinām skatītājus ar saviem košajiem Lielvārdes tērpiem. Vakarā dodamies klausīties norvēģu kora un Igaunijas kamerkora koncertu, kas notiek ērģeļmūzikas festivāla laikā Svētā Pētera baznīcā.

Aizved mani uz Munameģi!

Piektdienas rīts ataust saulains un karsts. Šodien visi svētku dalībnieki dodas ārpus Tartu. Arī mēs kopā ar norvēģiem un lietuviešiem — uz Veru pilsētu, 67 kilometrus no Tartu uz Latvijas pusi. Pilsēta neliela, ap 15 000 iedzīvotāju, atjaunots kultūras centrs ar koncertzāli, teātra un izstāžu zālēm, sakopta pilsēta, ezers un pludmale, kur nesen norisinājies smilšu skulptūru festivāls. Tieši Veru radies igauņu eposs ”Kalevipoegs”, kura autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds te dzīvojis un 40 gadu strādājis par ārstu.

Staburags.lv ARHĪVS

Dziesmu prieks Tartu

Kategorijas