“Blāzmās” šīgada raža jau zem jumta

2008. gada 3. septembris 15:23

Sentēvu saimniekošanas metodes mūsdienās neder

Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Blāzmas” īpašnieks Raimonds Dālderis ar šīgada ražu ir apmierināts — kartupeļu daudz, un graudaugus izdevies nokult saulainā laikā, no kombaina uzreiz apcirkņos un par kaltēšanu nebija jāuztraucas. “Pavasarī ilgi “neguļu”, esmu viens no pirmajiem, kuram lauki apstrādāti. To daru, kamēr zemē vēl saglabājas ziemas mitrums, tāpēc daudzreiz esmu ieguvējs,” atklāj saimnieks.

Griķi vēl nenokulti

“Blāzmās” saimnieko Raimonds Dālderis ar sievu Maiju. Meita Mairita un dēls Raivis jau savā dzīvē, saimniecībā palīdz sezonas darbos, bet atgriezties un turpināt vecāku iesākto pagaidām nedomā. Ģimenē aug arī sešgadīgā Sanija, kura apņēmusies “Blāzmās” reiz izveidot zirgu fermu un nodarboties ar zirgkopību. “Viņa ir mūsu vienīgā cerība,” smej saimnieks.
Dālderu ģimenes iztikas avots ir cūku audzēšana, pareizāk — peļņu ģimene gūst no sivēnu pārdošanas. Patlaban kūtī ir 17 sivēnmāšu, kuilis un ap 40 sivēnu. Visu, ko saimniecībā izaudzē, izmanto lopbarībai. 20 hektāros audzē miežus, rudzus, kviešus, auzas, mazliet arī zirņauzu. Šobrīd visi graudaugi jau nokulti, un saimnieks priecājas, ka lopbarība ziemai jau sagādāta. “Uz lauka nenokulti palikuši tikai griķi, bet tiem vēl jānogatavojas,” spriež zemnieks.

Jāstrādā citādi

Saimniecībā novākts arī pusotrs hektārs kartupeļu stādījumu. Lielākoties audzē Holandes šķirni 'Asteriks', bet pašu galdam šogad pirmo reizi iestādīti vācu šķirnes kartupeļi 'Kareta' — bumbuļi esot dzelteni un miltaini. “Sapratu, ka vairs nevaram saimniekot ar sentēvu metodēm. Agrāk rudenī izveda mēslus, un nākamajā gadā raža bija laba. Tagad tas vairs neder — lauki jāmēslo tad, kad vajadzīgs. Šogad kartupeļu ražība divos laukos ļoti atšķīrās tikai tāpēc, ka vienu mēsloju rudenī, otru — pavasarī. Rudenī mēslotajā laukā kartupeļi bija sīki, bet otrā laukā, ko mēsloju pavasarī — lieli un raženi. Mūsdienās ziemas vairs nav tādas kā agrāk — tās ir lietainas un slapjas. Lietusūdeņi aizskalo mēslojumu. Nekad jau nebūs tā, kā zemniekam gribētos,” stāsta Raimonds Dālderis.

Pēc sivēniem — rindā

Par saviem pirmajiem saimniekošanas gadiem Raimonds Dālderis teic: “Bija grūti.” 1993. gadā, kad likvidēja kolhozus, viņš pārņēma pussagruvušu un pustukšu fermu. Tikai ar smagu darbu izdevās saimniecību nostabilizēt, un pamazām saražotais deva arī peļņu. Otras lūzuma punkts bija 2000. gadā, kad visā Latvijā cūkkopībā bija krīze. Pēc sivēniem nebija pieprasījuma, un arī “Blāzmu” kūtī sivēnu skaits togad pavisam saruka.

“Tikai pēdējos gados nevaru pārdot tik daudz sivēnu, cik man prasa. Šobrīd pēc viņiem ir liels pieprasījums, un man reizēm ir žēl, ka pircējam jāatsaka, jo visi jau aizrunāti. Pērk gan kaimiņi, gan apkārtējo pagastu zemnieki, brauc arī no tālākām vietām. Kādu sivēnu atstājam nobarošanai arī savam galdam. Pa šiem gadiem esam pieraduši tikai pie pašu audzētā bekona, veikalā pirkto, īpaši desas un citus gaļas izstrādājumus, nevaram ieēst,” stāsta zalvietis.

Maliet vairāk drošības

Par dzīvi laukos Dālderu ģimenei ir savas domas: “Mēs un līdzīgas ģimenes, kurām ir saimniecības un tās ir arī vienīgais iztikas avots, no laukiem nekur nevaram aiziet un turpināsim cīnīties, bet jaunie cilvēki atgriezties un sākt saimniekot no nekā, vairs nevar. Vai mēs varam paredzēt kāds būs nākamais gads? Noteikumi, kas zemniekiem jāzina un jāievēro, mainās ātrāk, nekā tos var spēt iegaumēt. Uzskatu, ka no zemnieka mūsdienās prasa pārāk daudz — viņam jābūt agronomam, elektriķim, metinātājam, grāmatvedim, inženierim un sagādniekam vienā personā.”
Par saimniecības paplašināšanu Dālderi nedomā — visa lauksaimniecības zeme tuvējā apkārtnē jau izmantota, galvenais — noturēties ar to, kas pieder. “Gribētos mazliet vairāk skaidrības, noteiktības un drošības izjūtas turpmāk, lai arī saviem bērniem varētu nodrošināt nākotni,” teic saimnieks.

Staburags.lv ARHĪVS

“Blāzmās” šīgada raža jau zem jumta

Kategorijas