Staburags.lv ARHĪVS

Ne friziere, ne dziedātāja

2008. gada 5. septembris 10:04

47
Ne friziere, ne dziedātāja

Vairāk padomātu par sevi un ģimeni

Kad sākas dāliju un asteru ziedēšanas “trakums”, Jaunavas zvaigznājā dzimušajai jaunjelgavietei Olgai Laskovskai ir dzimšanas diena. Šogad — 75 gadu jubileja.  Gadi ātri aizsteigušies, taču atmiņas par dzīves līkločiem nav zudušas. Tomēr tajās kavēties nav daudz laika, jo, lai arī soļi ir gausāki, darāmā vēl daudz.

Olgas kundzes dzimtā pilsēta ir Liepāja, un viņas bērnība, kara gadi un skolas laiks pagāja Kurzemē.

Uz skolu koka tupelēs

— Vecākiem biju vienīgais bērns un mēs dzīvojām savā mājā. Bērnības atmiņas diemžēl ir visai drūmas, pat negribas atcerēties, — saka Olgas kundze.
Mazās meitenes pieredzētās kara beigas Kurzemes katlā ir dramatiskas. Uzvarētāji postījuši visu, kas gadījies ceļā. Dedzinājuši mājas un izvarojuši sievietes. Visi ceļi, lauki un meži bijuši mīnām pilni. Lai neuzkāptu spridzeklim, katru soli vajadzējis likt  ļoti uzmanīgi. Līdz skolai bija jāiet diezgan tālu, tāpēc tas arī palicis prātā.
— Apģērbs un apavi bija ļoti vienkārši. Uz skolu gāju koka tupelēs vai gumijas galošās. Kad man nopirka pirmās tenisa čības, es tās līdz skolai vai sarīkojuma vietai nesu rokās. Ar zobu pulveri čības tīrot, tās vienmēr bija baltas. Tās mums, kara laika bērniem, bija liels dārgums, — teic jubilāre.
Gultasvieta — dzemdību nodaļā

Mazajai Olgai patika darboties ar matiem — veidot frizūras un pīt bizes. Pati visiem apgalvoja, ka būs friziere. Taču skolotāja, kad Olga 1945. gada rudenī atsāka mācības, pareģoja, ka meitene var būt dziedātāja — tik skanīga un melodiska bija mazās skolnieces balss. Tomēr viss notika citādi — Olga kļuva par medicīnas māsu, jo pusaudzes gados citu profesiju nemaz nevarēja iedomāties.
Pirmā jaunās medmāsiņas darbavieta bija Viesītes slimnīca. Dzīvokļa viņai nebija, tikai gultavieta slimnīcas dzemdību nodaļā. Cik tad ilgi tā var dzīvot? Pēc neilga laika Olga jau strādāja Mēmeles slimnīcā, tad desmit gadu Valles slimnīcā un Jaunjelgavā, visbeidzot, kad šīs slimnīcas likvidēja, Olga kļuva par Aizkraukles slimnīcas terapijas nodaļas māsiņu.

Ar deju sākas mīlestība

Ar vīru Aivaru Olga iepazinās, kad sāka strādāt Valles slimnīcā. — Tas notika pirmajā ballē, pirmajā dejā, pirmajā valsī, — smaida Olgas kundze. 1960. gada 23. jūnijā, Līgo vakarā,  Vallē abi apprecējās.  Pēc pāris gadiem Olgai un Aivaram Laskovskiem būs zelta kāzas.

— Esam labi dzīvojuši tikai divi vien, jo bērnu mums nav. Nu jau 41. gadu esam jaunjelgavieši un te arī paliksim, — teic Olgas kundze. Aivara kungs patlaban slimo, un sieva viņu aprūpē.
Slimības nav saudzējušas arī jubilāri. Pārciestas vairākas operācijas un staru terapija, jo onkoloģiskā saslimšana viņai mantota no vecākiem. Nu slimība uzvarēta, taču veselība gadu gaitā tomēr pasliktinās.

— Par slimniekiem rūpējos visu dzīvi. Tikai manos medicīnas māsas darba gados pienākumu bija divreiz vairāk nekā tagad. Vajadzēja sterilizēt šļirces, visus darbā izmantojamos medicīnas piederumus. Gumijas cimdu nebija. Arī asins pārliešana  notika citādi, toties nebija tādu slimību kā tagad. Un ar lielu algu medicīnas darbinieki nekad nav aplaimoti, — atzīst jaunjelgaviete.

Olgas kundze Jaunjelgavā divreiz bijusi “Labās zvaigznes” godā, jo ir ļoti izpalīdzīga   vientuļo cilvēku aprūpē. Par to viņai labus vārdus saka daudzi, īpaši pensionāru padome, kurā Olgas kundze darbojas.

Negaidīti pārsteigumi

Tagad, kad vairs negribas tālu no mājām doties, sirmā kundze labprāt piedalās pilsētas pensionāru pasākumos. Brīvajā laikā ada zeķes, kuras vienmēr kādam uzdāvina, televīzijā skatās latviešu seriālus. Olgas kundze apmeklē arī baptistu draudzes dievkalpojumus un tiekas ar daudzajiem draugiem pensionāriem.
— Ja varētu ko mainīt, citu profesiju neizvēlētos. Varbūt vienīgi vairāk padomātu par sevi un ģimeni, ne tikai par darbu, kurā nereti ļoti noguru. Tomēr par dzīvi nežēlojos, jo esmu optimiste un kā mediķe saprotu, kas kurā reizē ar mani notiek. Dzīve bieži vien mani ir pārsteigusi nesagatavotu, taču vienmēr esmu noturējusies, jo mīlu cilvēkus un savu profesiju. Laikā, kurš man atvēlēts, dzīvoju, ne tikai par sevi domājot, — atzīst Olgas kundze.