“Jāturpina iesāktais”

2008. gada 10. septembris 13:46

Saimnieko dzimtas mājās

Sunākstes pagasta zemnieku saimniecībā “Vaivariņi” saimnieko Maija un Vitālijs Jankovski. Sunākstieši audzē gaļas liellopus un graudaugus lopbarībai. “Esmu pesimists — neko labu no mūsu valsts vairs negaidu. Par sīkzemnieku problēmām neviens vairs nebēdā, lai cīnās par izdzīvošanu paši, laikam tāda ir valsts politika,” spriež saimnieks.

Ar gaļas lopiem vieglāk

Zemnieku saimniecība “Vaivariņi” dibināta 1991. gadā, un saimnieki nodarbojušies arī ar piena lopkopību. Šīs ir Vitālija vecāku mājas, bet Maijas dzimtā puse ir Preiļos.
“Sākās pārbaudes, augstas prasības un dažādi noteikumi, lai pienu varētu pārdot. Tolaik pienu pārdevām Neretas pienotavai, taču drīz vien naudu par to nesaņēmām naudu, vēl tagad tā mums parādā. Domājām par izdevīgāku veidu, kā saimniekot. Ar gaļas lopiem ir krietni vieglāk — nav divreiz dienā jāslauc, lopi var droši ganīties, bet piena govis vienmēr jāuzmana, jo ganībās viņas viegli savaino tesmeņus un tad ir lielas problēmas,” atklāj Maija Jankovska.
“Vaivariņu” pļavās ganītie gaļas liellopi tiek pārdoti Ogres rajona Ķeipenes pagasta “Senlejām”. Šobrīd ganāmpulkā ir 18 govju, ne tīršķirnes govis, bet dažādu šķirņu krustojumi.

Zemi iznomā no vietējiem

Maija Jankovska stāsta, ka zemnieku saimniecībā vairāk strādā vīrs Vitālijs, jo pati Sunākstes pagasta padomē ir bāriņtiesas priekšsēdētāja. Dēls Genādijs jau pieaudzis, dzīvo un strādā Daugavpilī, tāpēc vecāku saimniecībā ir tikai ciemiņš, meita Kristīne mācās Sunākstes pamatskolas 9. klasē. “Mans pienākums saimniecībā ir kārtot grāmatvedības dokumentus un pārskatus. Tas aizņem vairāk laika, nekā no malas izskatās, un, manuprāt, “papīru”, ko no zemnieka prasa, ir krietni par daudz,” domā saimniece.
Zemnieku saimniecības īpašumā ir 21 hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet vēl 31 hektāru nomā no vietējiem iedzīvotājiem. “Mēs tā tiekam pie ganībām, bet vietējiem, kuriem vairs nav saimniecību, viņu pļavas neaizaug,” teic Maija Jankovska.

Viss atkarīgs no rocības

Jankovski līzingā iegādājušies tehniku, jo bez tās zemnieks nevar izdzīvot. “Visu laiku esi atkarīgs no kāda cita. Kaut vai siena laikā — kurš saimnieks vispirms ies strādāt kaimiņa pļavā, kamēr savs siens nav zem jumta? Protams, vairāk vai mazāk zemnieka dzīvi ietekmē laika apstākļi, šogad, piemēram, graudaugi nekulti auga lieku mēnesi. Es nevaru kult, kamēr graudos ir liels mitrums, jo lopbarībai graudi jāglabā visu gadu, tāpēc jāgaida sauss un saulains laiks. Saimniekošanas gados esmu novērojis, ka ne tik daudz lietus vai sausums, bet tieši zemnieka rocība ietekmē ražu rudenī. Tā ir atkarīga no tā, cik daudz minerālmēslu zemnieks var atļauties iegādāties un iestrādāt augsnē. Viss ir dārgs, un mazās zemnieku saimniecības to var atļauties arvien mazāk,” prāto “Vaivariņu” saimnieks.

Vēl jānorok kartupeļi

Šīgada rudens darbi zemnieku saimniecībā jau padarīti, vēl tik jānorok pushektārs kartupeļu, to pietiks gan lopbarībai, gan pašiem. Vitālijs Jankovskis stāsta, ka sīkzemnieku problēmas ir tikai viņu pašu ziņā: “Agrāk kautuves bija tepat apkārtējos pagastos, kur varējām pārdot lopus, tagad likvidētas vai arī no sīkzemniekiem lopus nepieņem. Nesaprotu arī, kā par gaļas un piena lopu var maksāt vienādu summu, kā tas notiek. Katru gadu arvien vairāk izjūtu, ka par izdzīvošanu jācīnās pašam. Laukos nav citu darbavietu, arī uz Aizkraukli pa šiem izdangātajiem ceļiem katru dienu nebraukāsi, tāpēc nekas cits neatliek — jāturpina iesāktais.”

Staburags.lv ARHĪVS

“Jāturpina iesāktais”

Kategorijas