Dzimšanas diena vienā laikā ar kartupeļu talku

2008. gada 20. septembris 00:01

Kurmenietis Alberts Aļģirds Kurapka septembrī svin 75. dzimšanas dienu. Jubilārs visu mūžu strādājis par traktoristu: “Tolaik bija tikai darbs, nekādu izklaižu vai brīvdienu, arī ģimenei varēja veltīt diezgan maz laika. Tagad brīvajos brīžos labprāt dodos makšķerēt,” stāsta kurmenietis.

Pirmajā vietā darbs

Alberts Aļģirds Kurapka dzimis Lietuvā, Panevēžas rajonā, un uz Latviju pārcēlies 1960. gadā. Drīz izveidojis ģimeni, un pirmie četri gadi pavadīti Vallē. 1964. gadā ģimene pārcēlās uz Kurmeni, kur uzcēla jaunu dzīvojamo māju. Ģimenē izaudzinātas trīs meitas, sagaidīti septiņi mazbērni un divi mazmazbērni.

“Visu mūžu esmu bijis traktorists, ar traktoru braucu jau no četrpadsmit gadu vecuma. Esmu strādājis kolhozos Vallē, Kurmenē, Mežmuižā. Man tehnika ir “asinīs”. Redzot, kā dzīvo un strādā mūsdienās, varu teikt, ka agrāk bija citādi. Nepietika laika doties ceļojumos, ekskursijās vai ballēties, vienmēr bija jāstrādā. Cilvēki strādāja ar daudz lielāku pienākuma izjūtu, vienalga kāds darbs bija jāpadara. Mūsdienās bieži vien šīs pienākuma izjūtas pietrūkst,” domā jubilārs.

“Otrā dzimšanas diena”

Alberta Aļgirda Kurapkas atmiņā palikušas pāris reizes, kad uz zaļumballēm bijis Lietuvā. Tur tās sauca par “dzeguzīnēm” — jaunieši sapulcējās uz tilta, izpušķoja tilta margas ar meijām, un zaļumballe varēja sākties. “Biju tikai uz dažām ballēm. Traktoristam vienmēr bija jāstrādā, arī tad, kad citi izklaidējas, mani uz lauka gaidīja traktors un es no tālienes noraudzījos, kā citi dejo. To gan nožēloju, ka uz tik maz ballēm jaunībā aizgāju,” teic jubilārs.

No bērnības atmiņā vēl spilgti palikusi “otrā dzimšanas diena”. Jubilāram tolaik bija astoņi vai deviņi gadi, kad kara laikā kopā ar kaimiņu puikām ganījuši govis. “Aiz garlaicības vienmēr kaut ko izdomājām. Bijām uzmeistarojuši lielu kaķeni, tādu, ko varēja ierakt zemē, lai tā stabilāka, un šaudījāmies ar turpat ganībās atrastiem akmeņiem. Reiz pār lauku pavisam zemu laidās tā saucamais “kukuruzņiks”, kuram mēs, ilgi nedomājot, tēmējām ar prāvu akmeni. Un trāpījām ar lielu blīkšķi! Lidmašīna acumirklī griezās apkārt un bez žēlastības sāka uz mums šaut ar ložmetēju. Paglābāmies netālu esošajā dzelzceļa caurtekā, un, par laimi, nevienu no mums nenošāva,” stāsta kurmenietis.

Gatavo zivju konservus

Par svētku svinēšanu jubilārs teic, ka ģimenē nekad nerīko lielas svinības. “Kolhoza laikā tad vienmēr saņēmu apsveikumus un rīkoja pasākumus, bet mājās vienmēr svinam ģimenes lokā. Vienmēr kaut kā iznāk, ka dzimšanas dienu svinam līdz ar kartupeļu talku, tad māja ir pilna cilvēku, sabrauc bērni un mazbērni. Tā laikam arī ir lielākā dāvana, ka viņi joprojām rod laiku, lai pie mums atbrauktu, pabūtu kopā, parunātos. Ko vēl var vēlēties?” domā jubilārs.

Pēdējos gados Kurapkas kunga iemīļotākā nodarbe ir mest makšķeri pār plecu un doties uz upes malu. “Neesmu izvilcis nekādu rekordlielu zivi, bet vienmēr jau kaut ko izdodas noķert. No zivīm mājās gatavojam konservus, ar tiem cienājam bērnus, kaimiņus un radus. Veikalā nopērkamos vairs neēdam, jo pašu gatavotie ir daudzreiz gardāki!” stāsta jubilārs.

Staburags.lv ARHĪVS

Dzimšanas diena vienā laikā ar kartupeļu talku

Kategorijas