"Redzi jostu — sprādzējies!"

2008. gada 23. septembris 00:01

Ceļu satiksmes drošības direkcija sākusi jaunu satiksmes drošības kampaņu "Redzi jostu — sprādzējies!", kuras mērķis ir izskaidrot, ka arī aizmugurējā sēdekļa pasažieriem ir nepieciešams izmantot drošības jostas. Lai pārliecinātos, kāda šajā jomā situācija ir Aizkraukles rajonā, “Staburags” devās reidā kopā ar ceļu policijas inspektoru Ansi Āboliņu.

Valsts policija nepiesprādzēšanās problēmai aktīvāk sāka pievērsties 2004. gadā. Toreiz no visiem autovadītājiem piesprādzējušies bija aptuveni 15 — 20%. Četru gadu laikā ir izdevies palielināt šo skaitli, un šodien jau aptuveni 90 — 95% autovadītāju lieto drošības jostas.

Āboliņa kungs atklāj, ka tiešām situācija pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojusies un braucēji izmanto drošības jostas, tomēr ir atsevišķas braucēju kategorijas, kuras prasību — jostu lietošanu — ignorē.

— Visbiežāk “grēko” preču piegādātāju automašīnu vadītāji, — saka Ansis Āboliņš. — Viņi teic, ka jābrauc tikai nelieli attālumi, ātrums nav liels un jostas lietošana vien kavē ātrāku darba veikšanu. Arī aizmugurē sēdošie bieži vien nelieto drošības jostas. Gadās, ka autovadītāju uz šosejas aptur par ātruma pārsniegšanu, bet tas nav vienīgais pārkāpums — aizmugurējā sēdeklī ir nepiesprādzējušies pasažieri. Tas, vai pasažieri lieto drošības jostas, atkarīgs no autovadītāja attieksmes. Ja pie stūres sēdošais pieprasīs, pasažieriem nekas cits neatliks, kā vien piesprādzēties.

Ir dzirdēti viedokļi, ka drošības josta bijusi arī iemesls, kāpēc cilvēks ceļu satiksmes nelaimes gadījumā gājis bojā. Sak, būtu laikus izkritis no braucamā un palicis dzīvs, taču tā gadās ārkārtīgi reti. Ir arī principiāli braucēji, kuri jau vairākas reizes sodīti par drošības jostu nelietošanu. Viņi atsaucas uz kādu senu stāstu ar laimīgām beigām, maksā sodu un tomēr jostu nelieto.

Tomēr, redzot ceļu satiksmes nelaimes gadījumu sekas, skaidrs, ka drošības jostas tomēr visbiežāk glābj dzīvību un pasargā no nopietnām traumām. Nesen Seces pagastā kādas automašīnas vadītājs nenovaldīja stūri un ceļa līkumā ietriecās kokā. Neskatoties to, ka bija lietotas jostas un iedarbojās drošības spilveni, braucējs guva traumas. Taču mašīnas deformācija liecināja, ja jostas nebūtu lietotas, braucējs noteikti būtu gājis bojā.

Īpaši svarīga drošības jostu lietošana ir automašīnās, kuras aprīkotas ar drošības spilveniem. Sadursmes brīdī braucējs “lido” uz priekšu. Ja nav lietota josta, kas notur sēdeklī, braucējs pavirzās pārāk tālu saņem milzīgu triecienu no spilvena, un šis drošības elements rada nevis aizsardzību, bet papildus traumu. Tikai piesprādzējies braucējs šajā situācijā ir pietiekami pasargāts.

Par to, cik liels spēks ir šim spilvenam, liecina kāds eksperiments. Uz zemes tika nolikta automašīnas stūre, tai virsū rezerves ritenis. Tad iedarbināja drošības spilvenu. Trieciena spēks rezerves riteni uzsvieda aptuveni 20 metru augstumā.

Ja aizmugurē sēdošie nelieto drošības jostas, sadursmes brīdī arī viņi “lido” uz priekšu un ar visu svaru uzgulst priekšējiem sēdekļiem. Tā gūst traumas ne tikai paši, bet traumē arī priekšā sēdošos. Gandrīz divu stundu laikā, ko “Staburags” pavadīja kopā ar Āboliņa kungu, izdevās ieraudzīt tikai dažus braucējus, kuri nelietoja drošības jostas.

Par jostu lietošanas ieradumiem braucēju viedokļi bija dažādi:

— Jau kopš bērnības esmu pieradusi lietot drošības jostas, — saka rīdziniece Zaiga. — Arī bērnus vienmēr vedu bērnu autosēdeklīšos un piesprādzētus. Par laimi, pašai nav nācies izbaudīt, kā josta pasargā sadursmes brīdī, taču kādai manai paziņai ceļu satiksmes nelaimes gadījumā aizgāja bojā draudzene ar bērniņu. Viņi abi nebija piesprādzējušies... Braucēja lietoja drošības jostu un izdzīvoja. To atcerēšos uz visu mūžu.

— Ārpus apdzīvotām vietām drošības jostu lietošana ir obligāta, bet pilsētā tās varētu arī nelietot, — saka Deniss no Rīgas, kurš stūrē preču piegādei domātu automašīnu. — Tas apgrūtina iekāpšanu un izkāpšanu, tas ir neērti. Braukšanas ātrums ir salīdzinoši neliels un līdz sadursmes brīdim iespējams to vēl vairāk samazināt.

— Jostas noteikti jālieto. Tās ir ērtas un braukšanu netraucē. Protams, gadās, ka aizmirstas, taču ja brauciens ilgāks, noteikti piesprādzējos. Arī aizmugurē sēdošajiem pasažieriem lūdzu piesprādzēties, — saka Guntars Daukša no Neretas. — Strādāju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un ne reizi vien pēc ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem nācies savām acīm redzēt, kas notiek, ja drošības jostas nelieto. Redzētais iedarbojas labāk par jebkuru reklāmu.

— Drošības jostas noteikti jālieto! Lai izjustu, cik vērtīga ir piesprādzēšanās, nemaz nav jāpiedzīvo ceļu satiksmes nelaimes gadījums, — tā Aleksejs Rutka no Skrīveriem. — Pat strauji bremzējot, josta pasargā no sasitumiem. Šādas situācijas gadās bieži — kāds veic nepārdomātu manevru, pēkšņi izskrien uz ceļa. Visu nemaz nevar nosaukt. Arī pats reiz šādā situācijā būtu “ielidojis” logā, ja ne drošības josta. Bīstamas situācijas visbiežāk gadās pie gājēju pārejām.

Policijā šobrīd top cirkulārs, kurā visiem policistiem būs ieteikts pastiprināti uzraudzīt, vai piesprādzējušies ir visi pasažieri. Gadījumā, ja autovadītājs nav piesprādzējies, policistam ir tiesības izteikt brīdinājumu, kā arī piemērot Ls 20 administratīvo sodu. Ja drošības jostu nelieto pasažieris, viņu brīdina vai piemēro Ls 10 naudassodu. Turklāt autovadītājam par to pienākas viens soda punkts. Gadījumā, ja automašīnā ir bērns, kurš nav piesprādzēts vai nesēž speciālā sēdeklī, autovadītājam pienākas divi soda punkti.

FAKTS

Drošības josta ir vienkāršākais, bet vienlaikus arī efektīvākais līdzeklis, kā satiksmes nelaimes gadījumā nosargāt dzīvību un izsargāties no ievainojumiem.

Sadursme, braucot ar ātrumu 50 kilometru stundā, kad cilvēks nav piesprādzējies, tiek pielīdzināta kritienam no desmit metru augstuma.

Ja autovadītājs nelieto drošības jostu, iespēja avārijās gūt traumas vai iet bojā ir septiņas reizes lielāka nekā gadījumos, kad vadītājs brauc piesprādzējies.

Staburags.lv ARHĪVS

"Redzi jostu — sprādzējies!"

Kategorijas