Sapņu zeme — Spānija

2008. gada 27. septembris 00:01

Kad rudens salnas iekrāso pirmās kļavu lapas, Mazzalves pagasta “Irdeniekos” dzimšanas dienu svin Alla Upesjure. Šodien viņas mājās pulcējas radi un draugi, lai viņu sveiktu 50 gadu jubilejā.

— Lielākas jubilejas parasti svinam visi kopā, — saka jubilāre. — Tās vienmēr ir lustīgas balles ar bagātīgi klātu galdu un dziedāšanu. Ilgus gadus dziedāju vietējā ansamblī, kopā ar vīru Arnoldu vienā pārī dejojām vidējās paaudzes deju kolektīvā. Taču nu jau kādu laiku tā visa pietrūkst.

Arī svētku galdu klāju pati. Ir desiņas, ir sautēti kāposti un citi kārumi. Vien šašlika nebūs — vakarā pārāk ātri satumst un ir vēss, lai lustētos zem klajas debess. Arī kūku pasūtījām “Meduslācī”, lai gan pati varu izcept gan smalkmaizītes, gan plātsmaizi.

Jubilāre piedzimusi daudzbērnu ģimenē. Māte nolēmusi, ka vienai no meitām jākļūst par frizieri. Tā nu Alla apguvusi šo profesiju, taču tas nebija viņas sirdsdarbs, tāpēc apmeklējusi pavāru kursus un labprātāk laiku pavadīju pie plīts.

— Viens labums gan ir, — smej Allas kundze. — Vīrs jau 26 gadus nav bijis pie friziera, bet, kad vien nepieciešams, palūdz pielīdzināt matu šķipsnas. Bērni gan izvēlas modernākus griezumus un iet pie friziera.

Upesjuru ģimenē aug divi dēli un meita. Dēli, tāpat kā tēvs, izvēlējušies elektriķa profesiju, bet meita vēl mācās skolā.

— Es pati rosos pa māju, — teic saimniece. — Vasarā daudz darba dārzā, vien ziemas vakari ir brīvāki. Man patīk lasīt romantiskas grāmatas par mīlestību, taču vislabprātāk risinu krustvārdu mīklas. Mēs, vairākas sievas, esam izveidojušas gluži vai tādu kā krustvārdu mīklu risinātāju klubiņu. Meklējam atbildes enciklopēdijās vai zvanām viena otrai, līdz mīkla atrisināta pilnībā.

Vismaz reizi gadā mēģinu arī kaut kur aizbraukt. Pagājušajā gadā biju ekskursijā Igaunijā, apceļoju Latgali. Taču mana sapņu zeme ir Spānija. Šajā zemē kādu laiku strādāja mans vecākais dēls. Ļoti gribu redzēt tās vietas, par kurām viņš stāstīja. Varbūt kādreiz šis sapnis kļūs par īstenību.

Allas kundzei ir vēl kāds vaļasprieks — sēņošana. Kad klāt rudens, visi kopā dodas uz mežu.

— Vislabprātāk lasu baravikas, — saka jubilāre. — Tās marinēju, bet apšubekas sacepu ar taukiem, speķi un pildu burciņās. Vārāmās sēnes gan nelasām, jo tās mūsu ģimenē nav iecienītas.

Staburags.lv ARHĪVS

Sapņu zeme — Spānija

Kategorijas