Latgales elpa Aizkrauklē

2008. gada 27. septembris 00:01

Vakar Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos” atklāja keramiķa Valda Pauliņa darbu izstādi. Mākslinieka virpotie podi atspoguļo Latgales etniskās keramikas iezīmes — formu, rotājumus un īpašo apdedzināšanas tehniku.

Māli aizmirstas Krāslavā

Uz tikšanos ar Valdi Pauliņu un viņa sievu Olgu “Kalna Ziedos” bija ieradušies Aizkraukles pilsētas sākumskolas audzēkņi, kuri pirms tam muzeja dārzā ar dziesmām un rotaļām ieskandināja Miķeļdienu. Mākslinieki no Krāslavas bija atveduši virpu, lai mazajiem aizkraukliešiem parādītu, kā no māla pikas var izveidot skaistu krūzi vai podu. “Es jau varu savus darbus atvest un izveidot izstādi, bet bērniem nav priekšstata, kā tie top. Varbūt es tos nopirku veikalā,” joko mākslinieks.

Kamēr bērni iet rotaļās, mākslinieki iekārtojas muzeja priekšā un gatavoja mālu mīcīšanai. “Vai tu mālu ieliki?” abi jautā viens otram. Izrādās, ka ceļš uz Aizkraukli vedis tik ātri, ka šodienas demonstrējumiem sagādātais māls palicis Krāslavā. Muzejā veidotā tradicionālā Latgales vāze tapa no Aizkraukles mākslas skolas krājumos atrastā māla. Bērni nekautrējoties jautāja keramiķim, vai viņš prot izveidot arī osiņas, skaistus ornamentus un svilpītes. Mākslinieks kā jau mākslinieks — prot visu, arī ieinteresēt mazos aizkraukliešus.

Veido jau 30 gadu

Krāslavā Valdim Pauliņam ir sava darbnīca un ceplis, kur top krūzes, podi, vāzes, svečturi, šķīvji un dažādi suvenīri. Lielākoties arī mālu, no kā top mākslas darbi, keramiķis sagādā pats — rok to Daugavas krastos.

“Interese par keramiku radās, kad kādā grāmatā ieraudzīju virpu un mani, puiku, ieinteresēja tieši mehāniskā puse — kā virpu var izgatavot un kā tā darbojas. Šogad aprit jau 30 gadu, kopš izgatavoju pirmo māla pelnu trauku, ko iedāvināju tēvam, lai viņš nedusmotos, ka virpas izgatavošanā no viņa krājumiem izmantoju riteni un no mammas — alumīnija bļodu. Protams, bez atļaujas. Pelnu trauku vēl appūtu ar krāsu, lai spīd, un tēvs bija ļoti priecīgs. Vēlāk pašmācības ceļā un mācoties no savām kļūdām, radās arī citi “mākslas darbi”, kas radīja vēl lielāku interesi apgūt šo tehniku profesionāli,” atklāj keramiķis.

Nav “maizes darbs”

Valdis Pauliņš ir Krāslavas mākslas skolas direktors, arī viņa sieva Olga strādā mākslas skolā, bet keramika ir ģimenes vaļasprieks.
“Apziņa, ka tas nav mūsu vienīgais ienākumu avots un no pārdoto mākslas darbu daudzuma nav atkarīgs ģimenes budžets, ļauj strādāt radoši. Esmu beigusi “fiziķus — matemātiķus”, bet dzīvē tā iznāca, ka pielāgojos un esmu kļuvusi keramiķe. Mums nav sadalīti pienākumi, ko kurš dara, bet darbu dalīšana notiek pati par sevi. Man, piemēram, vislabāk patīk kurināt cepli un veidot ornamentus,” atklāj Olgas kundze.
Tiem, kurus interesē podu tapšana no māla pikas līdz mākslas darbam, kā arī cepļa kurināšana, to var izdarīt Krāslavā, Pauliņu ģimenes darbnīcā, kur uzņem tūristus un stāsta par Latgales kultūru.

“Apskaties, un viss!”

Mākslinieki atklāj, ka tradicionālajai Latgales keramikai mūsdienās ir liels pieprasījums, daudziem tīk arī melnā svēpētā keramika. “Bija periods, kad cilvēki pirka plastmasas izstrādājumus — krūzes, bļodas, vāzes, arī traukus. Tas jau ir garām, un mūsu darinātā keramika atrod vietu modernā mājoklī, zemnieku sētā un pensionāru dzīvoklī,” stāsta keramiķis.

Pauliņi atklāj arī to, ka divus vienādus mākslas darbus nevar izgatavot. Arī veidojot servīzi, katra tasīte kaut par milimetru, bet atšķirsies. “No māliem var izveidot visu, ja tikai cilvēkiem darbojas fantāzija. Reiz uz kādu izstādi bija atnākusi krievu tautības sieviete, apskatījās un teica: “Vai jūs varat izgatavot kaut ko tādu, lai ir tā — apskaties, un viss!” Godīgi sakot, mēs nesapratām, kas ir tas “viss” — vāze, krūze, pods?” atceras Olgas kundze.

Varēs iegādāties

Valdis Pauliņš teic, ka 30 gadu ilgajā laikā, kopš darbojas ar mālu, nav nācies nevienu mākslas darbu sākt veidot no jauna: “Ja radīšanas procesā redzu, ka neiznāks gluži tas, ko sākumā biju iecerējis, pielāgojos tam, kas top, un veidoju kaut ko citu. Virpot esmu pārtraucis tikai reizēs, kad gadījies nekvalitatīvs māls, ar kādu piemaisījumu vai tajā iekritis kāds gruzis.”

Abi mākslinieki piekrīt, ka arī keramikas veidošana ir ļoti radošs process un nevar pateikt, cik ilgā laikā top viens mākslas darbs. Tā radīšanā esot vairāki posmi.

Ar saviem keramikas darinājumiem Valdis Pauliņš piedalījies daudzās izstādēs un festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs, bet viņa darbi ir privātkolekcijās Krievijā, Vācijā, Polijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Kanādā, Zviedrijā un Dānijā.

Arī “Kalna Ziedos” apskatāmos mākslas darbus pēc izstādes varēs iegādāties, un tad Latgales smarža ienāks jebkurā mājā.

Staburags.lv ARHĪVS

Latgales elpa Aizkrauklē

Kategorijas