Staburags.lv ARHĪVS

Briežu medības bauru laikā

Indulis Burka

2008. gada 2. oktobris 00:01

48
Briežu medības bauru laikā

Kurš mednieks gan nevēlētos iegūt skaistus brieža ragus, turklāt nomedītus bauru laikā! Tomēr jāņem vērā, ka nepareizas medības var izjaukt šo skaisto dzīvnieku riestu un briežu populācijai radīt ievērojamus zaudējumus.

Par to, kā pēc Otrā pasaules kara Latvijas austrumu daļā atjaunoja briežu populāciju un kā šos dzīvniekus pareizi medīt, stāsta jaunjelgavietis Jānis Censonis.

Tikai Kurzemē

— Pēc Otrā pasaules kara Latvijas dienvidu un austrumu daļā savvaļas brieži bija iznīcināti. Neliela populācija bija saglabājusies Kurzemē. Protams, tā bija veidojusies no briežiem, kuri savlaik izbēga no izpostītajiem vācu baronu briežu dārziem un spēja izdzīvot.

Lai briežus ieaudzētu arī citviet Latvijā, 1968. gadā toreizējā Jaunjelgavas mežrūpniecības saimniecības (MRS) teritorijā mežā Iecavas upes krastā izveidoja briežu dārzu. Pēc 1967. un 1969. gada vējgāzēm mežrūpniecības saimniecības bija bagātas, bija daudz kokmateriālu, un mēs iežogojām 13 hektāru meža.

Ved no Belovežas

Kad briežu dārzs bija gatavs, no Belovežas gāršas Baltkrievijā vedām uz Latviju briežu govis un buļļus. Briežu dārzs nepieciešams, lai dzīvnieks pierastu pie vietējiem apstākļiem. Pretējā gadījumā viņš uztraukumā bēg.  Savlaik Aizkraukles rajona Sērenes pagastā bija nomedīta briežu govs, kurai bija Lietuvā uzlikta kaklasiksna. Tas norāda, ka viņa, mūkot no Lietuvas, nonākusi pie Daugavas. Brieži ir nometnieki, un tāli pārgājieni viņiem nav raksturīgi.

Kad briežu dārzā dzīvnieki bija nodzīvojuši apmēram pusgadu, viņus nelielās grupās palaida savvaļā. Tā viņi pamazām sāka apdzīvot Iecavas krastus. Tur ir pārpurvojusies cilvēku netraucēta vieta. Meža dzīvniekam jau vajag vien barību, ūdeni un, pats galvenais, mieru un klusumu. Tieši klusuma trūkums un biezokņu izretināšana šobrīd visvairāk apdraud visus meža dzīvniekus.

Pirmos šauj funkcionāri

Briežus uz Jaunjelgavas briežu dārzu vedām aptuveni divus gadus. Turklāt ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Kurzemes.

Pirmās briežu medības notika astoņus gadus pēc tam, kad savvaļā palaida pirmos briežus. Protams, pirmie medīja briežu populācijas atjaunotāji, tad rangā augstākie funkcionāri. Tagad tie, kam biezāks naudasmaks. 

Pamazām briežu dārzi veidojās arī citviet Latvijā. Neliela dzīvnieku grupa Ērberģes apkaimē jau bija ienākusi no Biržu rezervāta. Kokneses apkaimē un Jēkabpils MRS arī izveidoja briežu dārzu vietējās populācijas izveidošanai, tad Kalsnavā, Gaujas nacionālajā parkā, Daugavpilī. Vidzemē neliela savvaļas briežu populācija bija arī Smiltenes apkaimē. Pamazām savvaļā izlaistie brieži apvienojās ar vietējiem dzīvniekiem.

Dzīvniekus nedrīkst nobiedēt

Ievērojamus zaudējumus briežu populācija cieta pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Daudzi ieguva ieroču lietošanas atļauju. Diemžēl bija tādi, kuri pie katras izdevības tos lika lietā, nedomājot, ka nepareiza rīcība nodara milzīgu postu. Briedis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks. Pāris gadu laikā briežu riests ievērojami apsīka. Ir vajadzīgs vismaz desmit gadu ilgs rūpīgs darbs, lai dzīvnieku skaits atjaunotos. Arī pašlaik situācija daudzviet ir līdzīga — brieži ir, taču viņu riests un bauru laiks ir traucēts. Ja spēcīgākais briedis arī nolemj riestot, viņu ātri nomedī. Mežā nedrīkst rīkoties kā  vienas dienas saimnieks.

Trīs posmi

Katrā novadā briežu riests sākas nedaudz atšķirīgā laikā. Kurzemē visagrāk, jau septembra sākumā. Pārējā Latvijas teritorijā — mazliet vēlāk. Tas ļoti atkarīgs no laika apstākļiem.

Pirmajā bauru posmā buļļi izcīna teritoriju. Spēcīgākais bullis iekaro vietu, kurā mīt briežu govis un ir pietiekami daudz barības, ūdens un paslēptuvju. Tad intensīvi bauro tikai buļļi, un notiek viņu savstarpējās cīņas.

“Bikšuturētāji” gaida izdevību

Otrais posms ir pārošanās laiks. Tad bauru process ir klusāks. Meklēšanās laiks ilgst apmēram nedēļu. Bullis pavada govis un citus nelaiž tuvumā. Taču viņa “harēma” tuvumā turas citi spēcīgi buļļi, kuri riestā neieguva galvenā buļļa statusu, tā saucamie “bikšuturētāji”. Viņi 70 līdz 100 metru attālumā gaida izdevību, jo spēcīgākais bullis ne vienmēr spēj apsēklot visas govis, kuras tajā mirklī meklējas. Arī dabā notiek palaidnības, tāpat kā cilvēkiem. Tieši “bikšuturētājus” tāpēc arī parasti nomedī. Viņi ir kā buferis ap spēcīgāko bulli. Savukārt spēcīgākais bullis ir ļoti piesardzīgs, un medniekam vajadzīgas zināšanas, notiekošā izpratne, lai viņu nomedītu.

Trešais posms ir tad, kad spēcīgākais bullis jau noguris un zaudējis pat trešdaļu svara, bet visas govis vēl nav “aplēktas”. Tad bauro pārējie buļļi, parasti četrus līdz septiņus gadus veci, kuriem tas tagad atļauts.

Dažādi paņēmieni

Lai neiztraucētu riestu, tā pirmajā posmā pieļaujamas medības tikai no torņiem. Turklāt tie jāuzceļ vismaz mēnesi pirms riesta starp riesta un barošanās vietām. Uz torni jāiet tā, lai nešķērsotu dzīvnieku pārvietošanās takas. Vēl labāk, ja pie torņa var piebraukt ar automašīnu, neatstājot pēdas. Ja briedis saož cilvēku, vismaz pāris dienu viņš atturas no riesta un pēta apkārtni. Jāizvēlas, kuru dzīvnieku šaut. Pirmajā bauru posmā nedrīkst šaut lielāko bulli, kurš riestu sācis. Var šaut “dūrējus” un “bikšuturētājus” ar neperspektīvas formas ragiem.

Otrajā un trešajā posmā, parasti pēc 20. septembra, var medīt pieejot un piebaurojot. Lielais bullis parasti turas slēpnī. Taču viņu var nomedīt, izmānot no biezokņa laužot sausu egles zaru. Viņš domā, ka tuvojas kāds “bikšuturētājs”, kurš jāpadzen, un bieži vien pats iznāk no biezokņa.

Parasti ir ļoti grūti pielavīties klusi. Jāņem vērā vēja virziens un jāiet tikai pret to. Turklāt jāiet pa atklātākām vietām. Biezoknī mednieks tikai rada troksni un neko neredz, bet no klajuma biezoknī var šo to saskatīt. Var izmantot speciālas taurītes piebaurošanai, var mēģināt bauru skaņas atdarināt ar balsi. Taču tuvumā to darīt neiesaka. Briedis viltību var atklāt.

Ir vēl kāds paņēmiens. Jāmedī ar gludstobra ieroci un dzīvniekam jāiet klāt neslēpjoties, straujā solī, nebaidoties no trokšņa. Protams, jāiet pret vēju un nelielā aizsegā, lai dzīvnieks mednieku nevarētu saskatīt. Tiklīdz ir iespējams, jāšauj kā pīļu medībās. Vien jāizvēlas piemērota munīcija, kura, lidojot caur zariem nedeformējas. Šis medību paņēmiens ir pieļaujams pašās riesta beigās.