Nesakārtotība, neizdarība vai haoss?

2008. gada 2. oktobris 00:01

Jau pagājis mēnesis kopš jaunā mācību gada sākuma. Tiem jauniešiem, kuri izvēlējušies mācības turpināt Aizkraukles arodvidusskolā, šoruden jāsamierinās ar vairākām neērtībām. “Staburaga” redakcijā vērsās dienesta viesnīcas audzinātājas Astrīda Vanaga un Aija Biukšāne, lai pastāstītu par apstākļiem, kādos jauniešiem nākas dzīvot arodvidusskolas dienesta viesnīcā.

Apģērbs jātur somās

“Izremontētas telpas ir tikai sākums, lai audzēkņi justos labi. Divu gadu laikā nav domāts par dienesta viesnīcas istabu mēbelēm un iekārtojumu. Audzēkņiem jāguļ vecās gultās, kas ir platas un zemas, zem tām ir grūti uzkopt, viesnīcā nav arī putekļsūcēja. Ir vairākas gultas ar sapuvušām kājām, ko neremontē. Pirms dienesta viesnīcas remonta istabiņās bija iebūvētie skapji. Tie bija veci, savu laiku jau nokalpojuši, tāpēc tos izmeta, bet jaunu vietā nav. Jau mēnesi dzīvojot dienesta viesnīcā, jaunieši apģērbu un visu pārējo iedzīvi ir spiesti turēt somās vai uz grīdas, jo nav, kur visu salikt. Apkrautas palodzes, galdi, pāris krēslu, dažās istabiņās vecāki bērniem iegādājušies pakaramos, kur var sakārt vismaz virsdrēbes,” stāsta Astrīda Vanaga.

Situācija neuzlabojas

Par dzīvošanu Aizkraukles arodvidusskolas dienesta viesnīcā jaunieši maksā sešus latus mēnesī, šobrīd te dzīvo ap 150 audzēkņu. Lielākā daļa no viņiem dienesta viesnīcā ierodas svētdienas vakaros un mājup dodas piektdien. “Par situāciju, kāda šobrīd ir dienesta viesnīcā, gan skolēni, gan viņu vecāki vispirms pārmet un jautā mums, dienesta viesnīcas audzinātājām. Visu vasaru nekas nav darīts, lai kaut ko uzlabotu. Esam vērsušies pie arodvidusskolas direktora, bet nekas nemainās. Mūsdienās ir ļoti svarīgi, lai bērni no tālākām Latvijas vietām izvēlētos mācīties tieši šajā mācību iestādē, un būtu jādomā par katru audzēkni, nodrošinot vismaz normālus sadzīves apstākļus,” domā Vanagas kundze.

Vāc parakstus... televizoram

Par to, ka dienesta viesnīcu atjaunos, darbinieki zinājuši jau pirms diviem gadiem. “Audzēkņi apdzīvo tikai pusi viesnīcas ēkas, otrā pusē ir dažāds inventārs. Kad ieradās firmas strādnieki, lai sāktu remontdarbus, neviena telpa vēl nebija atbrīvota, audzēkņi istabiņās dzīvoja, mēs nebijām gatavi remontam. Audzēkņus nevarēja pārvietot no pirmās un otrās sekcijas uz trešo un ceturto, tāpēc atbrīvoja trešo un ceturto sekciju, kuras remontēja, bet tas, mūsuprāt, ir ļoti neveiksmīgs risinājums. Septembrī dienesta viesnīcā dzīvojošie audzēkņi savāca vairāk nekā 100 parakstu iesniegumam par kabeļtelevīzijas atjaunošanu un jaunu televizoru iegādi, jo vecie nolietojušies. Līdz šim brīdim nav ne televizoru, ne kabeļtelevīzijas pieslēguma,” stāsta Astrīda Vanaga.

Ne spēļu, ne datoru

Audzinātāju satrauc arī tas, ka pēc mācībām arodvidusskolā jauniešiem nav, kur pavadīt brīvo laiku, tāpēc nav jābrīnās, ka viņi sāk lietot alkoholu un klaiņo ielās. “Pēc mācībām atgriežoties dienesta viesnīcā, viņiem nav daudz iespēju, kā pavadīt brīvo laiku, skatīties televizoru viņi arī nevar, tāpat nav nekādu spēļu, datoru. Mūsdienās ir tik daudz modernu galda spēļu, ir iespējas ierīkot datorklasi, pirms kāda laika arī par to spriedām, bet viss palicis ideju līmenī. Dzīvojam kā pagājušajā gadsimtā, tagad datori ir pat katrā bērnudārzā,” domā Vanagas kundze.
Dienesta viesnīcas audzinātājas atzīst, ka daudz kas atkarīgs arī no jauniešiem pašiem: “Kontingents dienesta viesnīcā ir tāds, kāds tas ir, un ne vienmēr viss notiek tā, kā mums gribētos. Nepārtraukti cīnāmies arī par kārtību viesnīcā, diemžēl jaunieši nereti lieto alkoholu. Nākas iesaistīt arī policiju, lai atrisinātu jauniešu savstarpējos konfliktus, jo pašas ar to netiekam galā.”

Vēl būs jāsalst

Dienesta viesnīcā aprunājos ar jauniešiem. Viņi ir neapmierināti, ka viesnīcā nav pieslēgta kabeļtelevīzija, nedrīkst logiem pielikt aizkaru stangas un aizkarus, jo pēc remonta sienās nedrīkstot urbt. Puiši rāda, ka ar mēbelēm arī ir trūcīgi, no mājām atvestais apģērbs lielākoties istabiņās tā arī stāv lielajās somās, nav ledusskapja, kur glabāt no mājām atvestos produktus. Istabiņās ir auksti, jo kurināt sola tikai tad, kad sāks salt, bet nekādas sildierīces ugunsdrošības apsvērumu dēļ istabiņās nedrīkst izmantot.

Par aukstumu dienesta viesnīcā direktors Jānis Ikaunieks teic: “Gaidīsim līdz pēdējam. Apkure ir sadārdzinājusies, un, lai apsildītu visus piecus stāvus, šoziem būs jāmaksā krietni vairāk nekā pērn. Oktobra pirmajā pusē siltuma noteikti vēl nebūs.”

Būtu jāguļ teltīs?

Aizkraukles arodvidusskolas direktors Jānis Ikaunieks par problēmām dienesta viesnīcā stāsta: “Esam viena no četrām arodvidusskolām Latvijā, kam piešķīra naudu dienesta viesnīcu renovācijai. Remontdarbi pavasarī iekavējās, un firma strādāt sāka tikai maija vidū. Manuprāt, tas ir sasniegums, ka līdz jaunā mācību gada sākumam daļa viesnīcas jau bija tādā kārtībā, lai audzēkņi tur varētu dzīvot. Par apstākļiem, kādos jauniešiem jādzīvo, informējām gan viņus, gan vecākus, un viņi tam piekrita. Tā bija vienīgā iespēja, jo tad 150 audzēkņiem nebūtu, kur palikt. Šobrīd remontam jau iztērēts 700 000 latu.”

Aizkraukles arodvidusskola ir pakļauta Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un tālākizglītības attīstības departamentam. Visus līdzekļus, ko var ieguldīt gan arodvidusskolas, gan dienesta viesnīcas attīstībā, piešķir ministrija.

“Neko nevaru solīt”

“Šobrīd nav skaidrs, kad būs nauda, lai remontu pabeigtu, nevaru neko solīt, jo man pašam nav konkrētas atbildes no Izglītības un zinātnes ministrijas. Nauda, ko paredzēja viesnīcas atjaunošanai, nebija domāta mēbeļu iegādei. Šobrīd jāiztiek ar to, kas ir, līdz būs nauda, par ko iegādāties jaunas mēbeles. Nav tā, ka istabiņas ir tukšas — gultas, kurās tagad guļ jaunieši, ir vecas, bet tās ir krietni labākas par iepriekšējām metāla gultām. Ir arī krēsli un galdi, ko jaunieši drīkst lietot ikdienā. Arī sadzīves problēmas viesnīcā tiks atrisinātas. Šonedēļ jau ierīko kabeļtelevīziju, lai istabiņās varētu skatīties televīziju, tāpat televizori būs arī atpūtas istabās katrā viesnīcas stāvā. Par ledusskapjiem. Dažās istabiņās tos jau lieto. Elektroinstalācija ir nomainīta, tāpēc no drošības viedokļa mēs varam atļaut tos izmantot istabiņās,” stāsta Jānis Ikaunieks.

Pašiem jāvēlas

Par brīvā laika pavadīšanu gan katram jaunietim jādomā pašam. Ja jaunietis pēc skolas dzīvo mājās un vakarus labprātāk pavada pie datora, tad ne jau nu dzīve arodvidusskolas viesnīcā to varētu mainīt. “Dienesta viesnīca nav pāraudzināšanas iestāde,” teic Jānis Ikaunieks.
Aizkraukles arodvidusskolā pēc stundām var apmeklēt sporta, floristikas, kokapstrādes, dramatisko, breika, autolietu pulciņus, dejot deju kolektīvā. Tas nozīmē, ka dienesta viesnīcā jauniešiem nav jāpavada lielākā daļa dienas, to veiksmīgi var aizpildīt arī ar dažādām aktivitātēm, ja vien paši to vēlas.

Staburags.lv ARHĪVS

Nesakārtotība, neizdarība vai haoss?

Kategorijas