“Prieks būtu piedzīvot Latvijas atdzimšanu”

2008. gada 4. oktobris 00:01

Kad deg koku lapas rudens krāšņajā ugunī, kastaņi un zīles krīt paukšķēdami, 70. dzimšanas dienu svin bebrēnietis Kārlis Ūlbergs. Jubilārs dzimšanas dienas priekšvakarā teic: “Nemaz nejūtu, ka man jau 70. Kāds biju jaunībā, tāds esmu palicis visu mūžu.”

Darbs un vēlreiz darbs

Jubilāra dzīves sākums ir Bebru pagasta “Pumpuros”, arī viss mūžs saistīts ar Bebru pagastu. “Jau četrpadsmit gadu vecumā sāku strādāt un pelnīt iztiku. Sākumā mašīnu un traktoru stacijā biju piekabinātājs, mācījos kursos un apguvu citus darbus. Pēc trim dienestā pavadītiem gadiem atgriezos dzimtajā pusē un sāku strādāt meliorācijā ar buldozeru. Nostrādāju visu mūžu, var teikt — līdz “juku laikiem”. Daudzajos darba gados par sasniegumiem un labiem rezultātiem darbā ieguvu arī atzinības. Kā labākais strādnieks pirmo vietas ieguvu ne tikai savā darbavietā, bet arī valstī. Esmu piedalījies arī Vissavienības sacensībās Uzbekijā un Krasnodarā, kur sasniedzu labus rezultātus. Vienmēr ir bijis daudz darba, nekam citam laika neatlika,” stāsta jubilārs.

“Lauzām kā vecu koku”

Par iepazīšanos ar kundzi Āriju jubilāram ir savs stāsts: “Viena jaunkundze taupīja mani sev, bet es viņai nepievērsu uzmanību. Tad viņa man pateica, lai aizbraucu pie Ārijas. Sadomāju un braucu arī — kas būs, būs. Iepazināmies Aizkrauklē. Negribēju dzīvot pilsētā, man tolaik bija dzīvoklis Koknesē. Sieva strādāja par dispečeri, tad tirdzniecībā par grāmatvedi. Tagad abi esam pensijā. Man ir pašam savs buldozers, ja kādam vajag, palīdzu. Varētu jau vēl strādāt arī algotu darbu, bet darba devēji uzskata, ka esmu par vecu,” teic Kārlis Ūlbergs.
Jubilāra kundze Ārija atklāj: “Pirms apprecējāmies Kārlis neko vairāk par savu buldozeru un darbu nepazina. Viņš bija un ir cilvēks ar stingriem, pat nelokāmiem uzskatiem. Varu teikt, ka visu mūžu kā vecu koku lauzām, cik nu varējām. 1995. gadā Jaunbebros uzcēlām māju, tad vīram radās nepieciešamība un arī interese par celtniecību, līdz tam bija tikai viena aizraušanās — buldozers un cita tehnika.”

Nepatīk, ja komandē

“Nemaz nejūtu, ka man 70 gadu. Kāds esmu bijis — ar visādiem asumiem, tāds esmu arī tagad. Man nekad nav paticis, ja mani kāds komandē. Ko esmu ieņēmis galvā, tas man ir jāizdara. Pats arī citus nekomandēju, nemaz negribu to darīt. Svētkus parasti svinam ģimenes lokā, bez lielām ballēm. Kad strādāju algotu darbu, parasti pasvinējām kopā ar kolēģiem, bet tā pamatīgi ne, jo visu laiku gaidīja darbs,” atceras jubilārs.
Kārlis Ūlbergs uzskata, ka jādzīvo ir tālāk, cik katram lemts. Gadus atpakaļ vairs nevar atgūt, bet par nākotni jubilārs teic: “Ko mums brīvā Latvija dod? Neko! Esam valdības piekrāpti, tagad cīnāmies par izdzīvošanu. Latvijas brīvību izcīnīja tauta, ne valdība, bet tautai nav teikšanas, esam iedzīti nabadzībā. Man patiešām sagādātu prieku piedzīvot Latvijas atdzimšanu.”

Staburags.lv ARHĪVS

“Prieks būtu piedzīvot Latvijas atdzimšanu”

Kategorijas