Pēdējais laiks posties uz zosīm

2008. gada 16. oktobris 00:01

Debesīs jau vairākas nedēļas skan zosu klaigas. Lielākoties medī zosis, kuras Latvijas purvos un ezeros nolaižas tikai īsu brīdi migrācijas laikā uz dienvidiem. Labākais laiks medībām ir tad, kas līst lietus un debesis klāj mākoņi.

Vislabāk zosu medībās doties vakaros, kad viņas no barošanās vietām laukos atgriežas uz naktsguļu purva akačos. Dienā pielavīties kādam baram uz tīruma šāviena attālumā ir sarežģīti. Barā vienmēr ir vairākas zosis, kuras nebarojas, bet uzmanīgi vēro apkārtni. Šiem putniem ir lieliska redze, un, tiklīdz viņas pamanīs ko aizdomīgu, bars nekavējoties celsies spārnos.

Savukārt purvā no līdzi atnestām eglītēm iespējams veidot slēpni, kurā nogaidīt, līdz zosis pielidos šāviena attālumā. Medību procesā iespējams izmantot arī īpašas medību piederumu veikalos nopērkamas svilpītes, ar kurām atdarināt zosu klaigas. Tās var izmantot, kad bars jau parādās vai ir dzirdams tuvumā un ir aizdomas, ka šī vieta zosis ir ieinteresējusi. Ar pārāk aizrautīgu svilpšanu gan nevajadzētu aizrauties. Īpaši tad, kad zosis jau pielidojušas tuvāk. Pamanot ko aizdomīgu, zosis nekavējoties mainīs virzienu.

Medījot zosis, jāatceras, ka nekad nevajag šaut tālu un augstu lidojošus putnus. Bieži gadās, ka bars pārlido medniekam pāri, apgriežas un lido atpakaļ, lai nosēstos. Tad jau var šaut no droša attāluma. Turklāt pieredzējušie mednieki iesaka tēmēt vienam konkrētam putnam. Šaujot “uz dullo” barā, iespēja trāpīt ievērojami samazinās. Pie tam slikts trāpījums putnu tikai savainos. Jāizvēlas arī pietiekami rupjas skrotis, vismaz 4,5 milimetru diametrā, jo zosīm ir cietas spalvas, no kurām sīkākas skrotis atlec.

Dodoties medībās, jāatceras, ka ne visas zosis atļauts medīt. Šobrīd spēkā esošie likumi nosaka, ka atļauts medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.

Sējas zoss ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā neligzdo, taču bieži sastopama caurceļošanas laikā. Sējas zoss svarā sasniedz 3 līdz 3,5 kilogramus. Kāju un knābja gaišās daļas — dzelteni oranžas. Šī ir lielākā no Latvijā sastopamajām zosīm. Parasti sējas zosis pirmās sāk migrāciju, un lielākā daļa šo punu jau devušies projām no Latvijas uz ziemošanas vietām.

Baltpieres zoss no pārējām atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas — oranžas, knābja gaišās daļas — iesārtas. Ligzdo ziemeļos –– tundrā, bet Latvijai caurceļojošās baltpieres zosis — Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs, Britu salās.

Ceļošanas laikā viņas apmetas sūnu purvos, lielos aizaugušos ezeros, plašos zivju dīķos, pļavās un laukos.

Kanādas zoss ir aklimatizējusies Ziemeļamerikas suga. Latvijā pagaidām sastopama samērā reti. Šī zoss ir lielāka par meža zosi, viņai ir melns kakls un galva, kuras sānos aiz acs ir balts plankums.

Latvijā aizliegts medīt mazo zosi, kura iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā, meža zosi (no medījamo putnu saraksta svītrota, lai veicinātu vietējās populācijas palielināšanos), kā arī baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosi.

Staburags.lv ARHĪVS

Pēdējais laiks posties uz zosīm

Kategorijas