Apspriež Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detālplānojumu

2008. gada 23. oktobris 00:01

Līdz 31. oktobrim turpinās Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detālplānojuma sabiedriskā apspriešana. Aizkraukles novada domē var izpētīt dokumentus un izteikt savu viedokli. Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika detālplānojuma izstrādātāju, “Latvenergo” pārstāvju un iedzīvotāju tikšanās. Cilvēkus visvairāk interesēja, cik ilgi vēl varēs izmantot mazdārziņus un vai paredzētas kādas kompensācijas.

Noderēs ikdienā

Ideju, ka Pļaviņu HES nepieciešama rezerves pārgāzne, izvirzīja jau 1995. gadā, sākot Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukciju, lai paaugstinātu to drošību. Speciālistu novērojumi un aprēķini liecina, ka Daugavā, lai arī ārkārtīgi reti, iespējami pali, kuru laikā upē plūstošā ūdens daudzums ir lielāks nekā hidroelektrostacijas caurlaides spēja. Vienīgā iespēja šos draudus novērst ir izbūvēt rezerves pārgāzni — atsevišķu hidrotehnisko būvi, kura būtu pietiekami drošā attālumā no spēkstacijas.

Rezerves pārgāzni paredzēts izmantot ne tikai pamatīgu palu laikā. Pa to plānots novadīt visu ūdeni, kuru pavasaros nespētu izmantot hidroagregāti. Šāda nepieciešamība rodas aptuveni reizi divos gados, kad milzīgas ūdens masas krīt no vairāku desmitu metru liela augstuma un satricina spēkstacijas pamatus. Tāpēc rezerves pārgāzne uzlabos stacijas drošību ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ikdienā. Hidroelektrostacija būvēta uz salīdzinoši mīkstiem iežiem, tāpēc svarīgi nepieļaut, lai tajos notiktu būtiskas izmaiņas.

Izvēlas labo krastu

Pārgāznes būvniecības vieta izvēlēta Daugavas labajā krastā. Teritorija, ko izmantos celtniecības laikā, ir aptuveni 90 hektāru liela un skar 34 īpašumus. 17 no tiem ir pašas pārgāznes būvniecības vietā. Būve šķērsos pussalu pie bijušās glābšanas stacijas, Anatolijam Prohodam piederošo privātīpašumu, kur ierīkots autoserviss, mazdārziņu teritoriju, tad turpināsies pa gravu blakus 330 kilovoltu apakšstacijai un šķērsos arī Enerģētiķu ielu. Šis variants ir arī viens no lētākajiem izdevīgā reljefa dēļ.

Paredzēts, ka celtniecībā sāksies 2011. gada janvārī, tāpēc mazdārziņu īpašnieki šobrīd izmantojamās platības varēs lietot gadu vai divus. Pārgāznes cēlāji sola laikus paziņot, no kura brīža teritoriju izmantošana būs jāpārtrauc un kādas būs kompensācijas pašreizējiem īpašniekiem. Tas nozīmē, ka Aizkraukles novada domei nāksies domāt, kur ierādīt vietu aptuveni 50 jauniem mazdārziņiem. Cilvēki gadu gaitā iekopuši šo teritoriju, izauguši augļukoki, kurus jaunā vietā pārstādīt nevar.

Īpaša teritorija

Detālplānojumu izstrādāja SIA “Grupa 93”.

— Vieta, kurā paredzēta pārgāznes celtniecība, Aizkrauklē ir īpaša. Tai ir ne tikai liela ainaviska vērtība, bet būvniecības vietu šķērso daudzas svarīgas inženierkomunikācijas, tajā skaitā augstsprieguma līnijas un autoceļš, — skaidro SIA “Grupa 93” pārstāve Līga Ozoliņa. — Nav iespējams sākt tehnisko projektēšanu, kamēr detālplānojuma stadijā nav atrisinātas visas problēmas, kas šo būvniecību var skart gan celtniecības, gan ekspluatācijas laikā.

Būvēs vairākās kārtās

Būvniecība paredzēta vairākās kārtās. Tā sāksies no Pļaviņu HES ūdenskrātuves puses. Vispirms izbūvēs pārgāznes aizvaru sistēmu. Pēc tam turpināsies kanāla gultnes izbūve. Šo darbu laikā būs ierobežota transportlīdzekļu satiksme Dzelzceļa ielā. Vietā, kur pārgāzne šķēros ielu, satiksme būs pārtraukta. Satiksmes ierobežojumu nebūs Enerģētiķu un Tilta ielā.

Celtniecības laikā Enerģētiķu ielā saglabāsies tranzīta satiksme. Tiklīdz būs gatavs tilts, kas šķērsos pārgāzni, satiksmi novirzīs pa to. Veco ielas posmu slēgs, lai pārgāznes būvdarbi varētu turpināties.

Izstrādāta arī celtniecībā iesaistītā transporta kustības shēma. Plānots, ka kravas autotransports, kas vedīs celtniecības materiālus, Aizkraukles pilsētā neiebrauks. Arī transporta kustības intensitāte Enerģētiķu ielā pieaugs salīdzinoši nedaudz.

Uz jaunām vietām paredzēts pārvietot arī vairākas inženierkomunikācijas.

Kāpēc jāiznīcina iekoptas teritorijas?

Detālplānojuma apspriešanas laikā iedzīvotājus interesēja, vai iespējama pārgāznes būvniecība vietā, kur pilsētas detālplānojumā paredzēts mežs? Taču plānojumā paredzēta arī iespēja zemes lietojuma mērķi mainīt.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieci Ainu Podvinsku interesēja, kāpēc izraktās grunts un būvmateriālu novietošanai paredzēta vieta pašreizējo mazdārziņu teritorijā, nevis piemēram, bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas vietā, kura tāpat nekā citādi nav izmantojama.

— Kāpēc jāiznīcina cilvēku iekoptās teritorijas? — vaicā Podvinskas kundze. — Pie tam šāda rīcība sabojās arī pilsētas apkārtnes ainavu. Mēs visi zinām, ka nekas nav tik ilgmūžīgs kā pagaidu novietnes un pagaidu risinājumi. Vieta, kur paredzēts izvietot celtniecības materiālus, aizdomīgi sakrīt ar kāda privātīpašnieka zemesgabala robežām.

Ozoliņas kundze skaidroja, ka precīzas vietas, kur reāli izvietos celtniecības materiālus un izrakto grunti, noteiks tehniskās projektēšanas laikā. Pagaidām tiek meklētas vietas, kur to darīt atļauts. Protams, tos var izvietot arī rūpnieciskajai apbūvei paredzētajās platībās, kurās pašlaik darbība nenotiek. Noteikti izvēlēsies būvniekiem ērtāko risinājumu.

Ielai vajag daudz vietas

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Aizkraukles nodaļas priekšnieks Ludvigs Šteinbergs vēlējās noskaidrot, kā iedzīvotāju intereses ietekmēs Enerģētiķu ielas “nobīdīšana”.

Diemžēl plānotāji pagaidām precīzi pateikt vietu, uz kurieni pārvietos ielas posmu, nevarēja. Pēc sapulces Šteinberga kungs “Staburagam” atzina, ka jebkura ielas posma pārvietošana ievērojami kaitētu mazdārziņu īpašniekiem pašreizējās ielas malā.

— Ielas būvniecībai vajag plašu teritoriju. Jāizrok daudz grunts, un tās vietā jāatved jauna, ceļa pamatam derīga, — teica Šteinberga kungs. — Ielai plānoti arī pagriezieni. Mazdārziņi šobrīd ir līdz pašai Enerģētiķu ielas malai. Ja tur notiks būvniecība, ļoti daudzus mazdārziņus nāksies iznīcināt.

Maksās kompensācijas

Iedzīvotājus visvairāk interesēja, cik ilgi vēl varēs izmantot mazdārziņus un vai paredzētas kompensācijas? Detālplānojuma izstrādātāji un “Latvenergo” pārstāvji cilvēkus aicināja rūpīgi iepazīt būves plānus, lai uzzinātu, cik daudz tā skars teritoriju, kurā iedzīvotāji pašlaik saimnieko. Vismaz gadu iepriekš, kad zemi vairs nedrīkstēs izmantot, projekta īstenotāji zemes īpašniekus sola informēt. Savukārt zemes īpašniekiem jāvienojas ar mazdārziņu saimniekiem, jo ne visi šie dārziņi ir uz pašvaldības zemes.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme, kurš arī piedalījās detālplānojuma apspriešanā, apgalvoja, ka pašlaik starp novadu un “Latvenergo” notiek sarunas par kompensāciju apjomu.

— Mēs pārbaudīsim visus mazdārziņus, kuri ir celtniecības zonā, precizēsim to lielumu. Tad arī varēsim runāt par kompensāciju lielumu. Katrā ziņā “Latvenergo” šim mērķim ir paredzējusi lielas summas. Domāju, neapmierināti varētu būt tie, kuru mazdārziņus būve neskars, — tā Vilnis Plūme.

Staburags.lv ARHĪVS

Apspriež Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detālplānojumu

Kategorijas