Siltināt māju vai turpināt salt?

2008. gada 25. oktobris 00:01

Sākusies apkures sezona, un sakarā ar dabasgāzes cenas paaugstinājumu Aizkraukles novadā par apkuri šoziem jāmaksā par 30 procentiem vairāk. Siltums jātaupa, tad jāmaksā būs mazāk. Lai dzīvokļos būtu silti, jāsiltina māja — šādu lēmumu, mājas vecākās Sarmītes Upītes rosināti, pieņēma Spīdolas ielas 10. mājas iedzīvotāji. Sarosījušies, bet vēl nav pieņēmuši lēmumu arī Draudzības krastmalas 2. nama iedzīvotāji.

Sarmīte Upīte pirms četriem gadiem no Jūrmalas pārcēlās uz Aizkraukli. Jau Jūrmalā viņa sāka interesēties par to, kā jāsiltina ēkas, lai saglabātu siltumu pat aukstā ziemā.

Grib dzīvot siltumā

— Spīdolas ielas 10. namā, kurā tagad dzīvoju, ir 70 dzīvokļu, no kuriem 63 ir privatizēti. Pa šiem gadiem secināju, ka apkures sezonā dzīvokļos siltums tomēr “neturas”, tāpēc sāku domāt par siltināšanu. Aprunājos ar iedzīvotājiem, un viņi mani atbalstīja, tikai trīs dzīvokļu iemītnieki ir pret, — stāsta Spīdolas ielas 10. mājas vecākā Sarmīte Upīte.

Enerģiskā kundze vērsās gan novada domē, gan SIA “Lauma A”, kur saņēma atbalstu. Mājas iedzīvotāju kopsapulcē pieņemts lēmums māju siltināt. Kā “pirmajai bezdelīgai” novada dome apsolīja 25 procentus siltināšanas izmaksu samaksāt no sava budžeta. Savukārt ar SIA “Lauma A” tika noslēgts mājas apsaimniekošanas pilnvarojuma koplīgums, ka šī iestāde mājas siltināšanai ņems kredītu un māju sakārtos.

— Māja ir veca, taču pēc renovācijas tajā būs silti. Jāsiltina visas sienas, jāsakārto pamati, kāpņutelpās jāmaina logi un arī jumts. Dzīvokļu īpašniekiem pašiem jārūpējas par savu logu nomaiņu vai siltināšanu, — saka Upītes kundze.

Labas ziņas izplatās ātri. Par Spīdolas ielas 10. mājas iedzīvotāju lēmumu ieinteresējās arī blakusesošās Draudzības krastmalas deviņstāvu 2. mājas vecākā Valentīna Kociņa un sāka aptaujāt mājas iedzīvotājus par iespējām siltināt māju.

Jāizmanto pašvaldības atbalsts

Par māju atjaunošanas iespējām “Staburagam” stāsta SIA “Lauma A” direktore Ludmila Beināre:

— Šajā mājā visi dzīvokļi un koplietošanas telpu domājamā daļa ir privatizēti, tātad lēmumu atjaunot māju var pieņemt vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kā to paredz dzīvokļu īpašnieku un mājas apsaimniekotājas SIA “Lauma A” divpusēji noslēgtais mājas apsaimniekošanas pilnvarojuma koplīgums. To nosaka likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un arī likums “Par dzīvokļu īpašumu”.
Kāpēc nepieciešama mājas energoefektivitātes paaugstināšana? Klimats telpās ir atkarīgs no ēkas vecuma, nolietošanās pakāpes, izvietojuma un lietojuma veida. Siltums jebkurā ēkā zūd caur norobežojošām konstrukcijām. Lai enerģijas patēriņu ēkā samazinātu, jākonstatē, kādi siltuma zudumi ir, kāpēc tie radušies un kādi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi veicami. Lai to izvērtētu, jāveic mājas energoaudits. Patlaban energoaudits dzīvojamajai mājai izmaksā 400 latu.

Ņemot vērā, ka Draudzības krastmalas 2. namam un arī citām mājām ir parāds, būtu lietderīgi izmantot šim nolūkam pašvaldības līdzfinansējumu. Tāpēc ir nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums veikt energoauditu. Tas ir pirmais posms, lai virzītu māju renovācijai, jo auditā izpēta, kādi darbi veicami.

Kad tas paveikts, nākamajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē jau var izvērtēt energoaudita rezultātus un noteikt, kādi konkrēti renovācijas darbi būtu veicami un, ja nepieciešams, ar sapulces lēmumu pilnvarot apsaimniekotāju — SIA “Lauma A” — veikt iepirkuma procedūru darbiem, kas, pēc dzīvokļu īpašnieku domām, būtu vajadzīgi siltuma zudumu novēršanai, kā arī aprēķināt papildu izmaksas.

Uzzinot mājas renovācijas izmaksas, dzīvokļu īpašnieki sapulcē lemj ņemt ilgtermiņa kredītu.

Pirmā sapulce

Kociņas kundze, konsultējusies gan domē, gan “Laumā A”, un arī pati parēķinājusi, kādas šoziem varētu būt apkures izmaksas, izlēma rosināt arī sava nama iedzīvotājus mājas siltināšanai.

— Mājā ir 45 dzīvokļi, un tikai triju dzīvokļu durvis man palika aizvērtas, to īrniekus vai īpašniekus tā arī nesastapu. Sausu muti katram skaidroju siltināšanas priekšrocības. Arī par termiņiem stāstīju, jo dokumentāciju varētu sakārtot pēc energoaudita, un tas būtu ne agrāk par martu. Mēs jau pērn par apkuri maksājām ap 60 santīmiem par apsildāmās platības kvadrātmetru, tātad šoziem maksāsim jau ap latu. Ja ēku siltinātu, par siltumu maksātu mazāk, bet būtu jāatmaksā kredīts. Tas tomēr būtu mazāk nekā dzīvot bez siltināšanas, un par apkuri maksāt dārgi, jo dzīvokļos tāpat ir auksti. Viens humoru mīlošs kungs man pat teica, ka viņa kaķis apkures sezonā nosalis, gulēdams uz aukstajiem radiatoriem. Humors ir humors, tomēr nav dūmu bez uguns, jo mūsu mājā ar siltumu tiešām ir problēmas, — stāsta Kociņas kundze.

Mājas vecākā un iedzīvotāji ātri vien vienojās par sapulces organizēšanu brīvdienas pievakarē. Uzaicināja piedalīties arī Ludmilu Beināri. Kad tur ieradās arī “Staburags”, iedzīvotāju sapulcējies bija daudz, bet jau pirms sapulces bija jūtama saspringta gaisotne.

Runā visi reizē...

Kociņas kundze sanākušos lūdza uzklausīt Beināres kundzi par mājas siltināšanas iespējām un norises kārtību, ja iedzīvotāji izlemtu to darīt. Taču Beināres kundze paspēja pateikt tikai dažus teikumus, kad viņu pārtrauca ar paziņojumu, ka daļai iedzīvotāju esot iebildumi, tāpēc Sandra Kārkle Kociņas kundzei pasniedza iesniegumu ar iedzīvotāju parakstiem. Tajā lūgts cilvēkus rakstiski informēt par renovācijas norisi, termiņiem un izmaksām.

Sākās neiedomājams troksnis, jo daļa atnākušo pieprasīja sapulci turpināt, daži — to pārtraukt. Beināres kundze vairākkārt centās paskaidrot, ka konkrētus skaitļus var uzzināt tikai pēc energoaudita veikšanas. Neapmierinātos uzkurināja arī tas, ka par auditu būs jāmaksā apmēram 360 vai mazliet vairāk latu. Daži pieprasīja, lai šo summu samaksā pašvaldība, citi satraucās, ka pašvaldība vai “Lauma A” grib “prihvatizēt” viņu dzīvokļus, jo, lūk, kredītu paņemšot, bet neatdošot, un tad banka atņemšot iedzīvotāju īpašumu!

Siltināšanas piekritēji gan mēģināja skaidrot, ka citās pilsētās, piemēram, Cēsīs, šādu māju renovāciju veicot jau sen un tur esot izveidojusies pat apsaimniekotāju rinda. Viņuprāt, remonta materiālu vērtība vairs nepieaugs, tāpēc tagad esot labākais laiks sākt kaut ko darīt, lai siltumu nelaistu ārā pa saplaisājušo sienu, vecu logu, nesakārtotajiem pagrabiem, bēniņiem un nolietoto jumtu. Taču šo cilvēku ierosinājumi palika mazākumā. Sapulcē runāja visi, bet neviens neklausījās...

Pēc krietnas klaigāšanas iedzīvotāji izklīda, neko nenolēmuši. Kociņas kundzei tas “maksāja” divas negulētas naktis, bet māja, šķiet, dūca kā bišustrops, jo strīdi turpinājās arī dzīvokļos. Un tomēr otrajā dienā Valentīna Kociņa paziņoja, ka viņa turpinās ar mājas iedzīvotājiem runāt un skaidrot, lai viņi tomēr piekristu renovācijas projektam, kurš varētu izmaksāt no 100 līdz 200 tūkstošu latu, un piekto daļu no summas maksās pašvaldība.

— Kamēr mēs domāsim, kādas citas mājas iedzīvotāji pasteigsies pirms mums, un tad mēs gaidīsim rindā. Siltināšanas pretinieki ir vienas dzimtas cilvēki, kuriem pieder vairāki dzīvokļi, protams, viņiem par renovāciju būs jāmaksā vairāk. Un kā var izdomāt tādas blēņas, ka atņems privatizētos dzīvokļus? Tā nenotiks! — teic mājas vecākā.

Staburags.lv ARHĪVS

Siltināt māju vai turpināt salt?

Kategorijas