Kultūrvēsturiskie akmeņi jāaizsargā

2008. gada 30. oktobris 00:01

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā notika zinātniski praktiskā konference par Latvijas kultūrvēsturisko akmeņu aizsardzības, pārvietošanas, eksponēšanas un saglabāšanas problēmām. Vērienīgo dabas draugu konferenci organizēja muzeja galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka.

Konferencē piedalījās akmeņu pētnieki no Madonas, Liepājas, Jūrmalas, Talsiem, Jēkabpils, Dabas retumu krātuves, Latvijas vēstures institūta, Latvijas Universitātes, kā arī pārstāvji no Baltkrievijas un Lietuvas.
Vieno intereses
Dabas draugi bija sagatavojuši interesantas lekcijas par kultūrvēsturisko akmeņu saglabāšanu un Latvijas bedrīšakmeņu izplatību, par mitoloģisko akmeņu apzināšanu un citām ar akmeņiem saistītām zinībām. Pēc katras lekcijas notika debates par dzirdēto.
Muzejā varēja apskatīt arī plašu fotoattēlu ekspozīciju par saglabājamajiem akmeņiem, kā arī izpētīt atvestos akmeņus. Par tiem bija īpaša interese, jo katram akmenim ir savs stāsts, bet tādi dabas pētnieki kā arheologs Juris Urtāns un Guntis Eniņš, konferencē runājot, pierādīja, ka paši ir kā “staigājošas enciklopēdijas”. Viņi pārzina vai visus dabas retumus — kokus, strautus, akmeņus, alas, kalnus un citus dabas veidojumus — visā Latvijā.
Pasvaliešiem Aizkrauklē patīk
Par konferencē redzēto un dzirdēto bija sajūsmā Pasvales muzeja Lietuvā akmeņu pētnieks Antans Stapulionis, kurš stāstīja par savu savākto bedrīšakmeņu kolekciju, un muzeja direktore Broņislava Lapinskaite.
— Akmeņu kolekcionēšana ir mans dzīvesveids. Pasvales muzeja teritorijā ir daudz dažādu akmeņu. Man prieks, ka arī Latvijā senie akmeņi nav pamesti novārtā un ka te ir tik daudz cilvēku, kuriem akmeņi ir ne tikai dabas sastāvdaļa, bet katrs akmens ir nenovērtējams dārgums. Akmeņos varam izlasīt vēsturi, tie liecina par miljoniem gadu seniem notikumiem, mums tikai jāprot tos izzināt, — sacīja Antans Stapulionis.
Vāc informāciju par leģendām
Vileikas muzeja Baltkrievijā pārstāvji Gaļina un Aleksandrs Zaicevi stāstīja par Vileikas kulta akmeņiem, to pētīšanu, saglabāšanu un vākšanu.
— Mana aizraušanās ir informācijas vākšana par mitoloģiskajiem akmeņiem, tiem pašiem bedrīšakmeņiem. Daudzi ir saistīti ar senajām leģendām un vēsturi, — atklāja Aleksandrs Zaicevs.
Bedrīšakmeņus atrod ābeļdārzā
Interesants bija arī Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītājas Ilzes Līdumas stāstījums par Kalna Miķelānu akmens burvību. Par šo akmeni Jaunsudrabiņš rakstījis savā “Zaļajā grāmatā”. Vēstures zinātņu doktore Mārīte Jakovļeva konferences dalībniekiem daudz jauna pastāstīja par kultūrvēsturiskajiem akmeņiem bijušās Kurzemes hercogistes teritorijā, bet Talsu rajona tūrisma informācijas centra pārstāve Inese Roze informēja, kā akmeņus var izmantot tūrisma takās un vēsturiskajās vietās, kuras apmeklē daudz tūristu. Jaunumiem bagāta bija konferences organizētājas Lilijas Jakubenokas lekcija par mitoloģisko akmeņu apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu Aizkraukles rajonā un Latvijā. Bagātu izziņas materiālu par kultūrvēsturisko akmeņu pētīšanu interesenti guva arī no Latvijas Universitātes matemātikas zinātņu profesora Jāņa Cepīša stāstījuma.
— 2007. gada pavasarī Vides aizsardzības kluba aktīvistu pārgājiena, kuru vadīja Andris Grīnbergs, laikā Aizkraukles rajona Klintaines pagastā, Stukmaņu muižas tuvumā esošajā ābeļdārzā, nejauši tika atrasti vairāki neliela izmēra akmeņi ar mākslīgi veidotām iedobītēm (bedrītēm) abās vai vienā akmens pusē. Lai akmeņi nepazustu, tos nogādāja mūsu muzejā, — stāstīja Lilija Jakubenoka.
Par konferencē uzzināto varētu uzrakstīt pat grāmatu, tik daudz interesanta stāstāms bija visiem lektoriem, tikai laiks diemžēl bija ierobežots.

Staburags.lv ARHĪVS

Kultūrvēsturiskie akmeņi jāaizsargā

Kategorijas