Iegulda naudu bankā, kuras nav

2008. gada 4. novembris 00:01

Aizkrauklietes Elitas Vītolas stāsts varētu iedrošināt līdzīgā situācijā nokļuvušos — nenobīties, atzīt savas kļūdas un rīkoties. “Uz policiju saņēmos aiziet tikai šīgada pavasarī, lai gan viss sākās 2006. gada rudenī. Patiesībā man bija kauns kādam stāstīt, kur esam “iekūlušies”, un atzīt, ka abi ar vīru esam bijuši lētticīgi. Paši labprātīgi ieguldījām naudu “investīcijās”, cerot viegli nopelnīt, un tagad esam cietušie, apkrāptie. Tā kā naudas izkrāpšana Aizkraukles rajonā joprojām notiek, ceru, ka mūsu pieredze kādam noderēs,” stāsta Elita Vītola.

Ieķīlā dzīvokli

Tas notika rudenī pirms diviem gadiem. Pastaigājoties ar vīru, Elita satika viņa bijušo kolēģi. Aprunājušies par dažādām nenozīmīgām lietām, viņa painteresējās arī, kā ģimenei klājas. Elita tolaik bija bērna kopšanas atvaļinājumā, bet vīrs palicis bez darba, tā ka nekādu ienākumu ģimenei nebija. Tad nu paziņa arī izstāstīja par vieglo iespēju tikt pie naudas. Pati ar to jau kādu laiku nodarbojas, un viss rit nevainojami — ir iespēja noguldīt naudu Amerikas bankā “European American Prosperity Trust Corporation” ar lieliem procentiem. Banka esot stabila, ar vairāk nekā 150 gadu pieredzi un nodarbojas ar investīcijām visā pasaulē. Tā teikt — nekas drošāks vēl nav izdomāts. “Mums nebija lielu ietaupījumu, kapitāla vai ienākumu, tāpēc paziņas piedāvājums šķita vilinošs. Turklāt tas nebija nekas aizdomīgs — ieķīlājot dzīvokli, varam dabūt kredītu un šo naudu ieguldīt investīcijās, kas mums dod peļņu. No procentiem pietiktu kredīta atmaksai bankā, komunālajiem maksājumiem un ikdienas tēriņiem,” stāsta Elita Vītola.

Lai nauda pelnītu

Paziņa, kura vēlāk oficiāli kļuva par Vītolu ģimenes konsultanti, skaidroja, ka procenti šajā bankā tik lieli esot tāpēc, ka Latvijā nav reģistrēts oficiāls bankas pārstāvis. Ir tikai konsultanti, kuriem pat licence neesot vajadzīga, jo viņi cilvēkus tikai un informē par šādu vienreizēju iespēju.
“Vīra bijusī kolēģe neizraisīja ne mazākās šaubas, pazinām viņu, zinājām arī to, ka viņa strādājusi diezgan atbildīgos amatos, tāpēc nebija pamata viņai neticēt. Domājām — Amerika ir Amerika, tur pelna un dažādos darījumos iesaistās visi. Viņa nosauca arī vairākus Aizkrauklē pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kuri arī pelna šādā veidā. Apsvērām šo iespēju un, lai dabūtu naudu, nolēmām ieķīlāt dzīvokli,” stāsta aizkraukliete.
Kad kredīts bija nokārtots, ģimene ar savu nu jau konsultanti norunāja tikšanos dzīvoklī, lai arī viņu nauda “sāktu pelnīt”.

Vilinošie procenti

“Abiem ar vīru vajadzēja uzrakstīt iesniegumu, lai katram no mums Amerikā tiktu atvērts bankas konts. Konsultante stāstīja, ka vēlāk mums būs arī kartes, ar kurām varēsim naudu izņemt Latvijā. Konta atvēršana izmaksāja 400 dolāru katram. Es noguldīju 3000 dolāru, vīrs — 11 000 dolāru. Vīrs naudu noguldīja ar noteikumiem, ka procentus izmaksās trīs reizes gadā, katru reizi — 10 procentu. Mans noguldījums bija it kā uz trim gadiem, un tad es saņemtu 45 procentus un visu savu ieguldīto naudu. Atdevām viņai rokās savus 14 000 dolāru un 800 dolāru par kontu “atvēršanu”, ticot “uz vārda”. Pati nevaru izskaidrot, kāpēc tobrīd man tas nemaz nelikās aizdomīgi — laikam jau mūs prata tik labi “apstrādāt”, ka neiedomājāmies pat pieprasīt kaut kādu dokumentu par to, ka no mums paņēma šo naudu,” atceras Elita Vītola.

Saņem vēstuli no Panamas

Sākumā viss bija kārtībā — ģimene divas reizes saņēma vīram pienākošos procentus no “investīcijās” ieguldītajiem 11 000 dolāru. Arī šo naudu, kas bija it kā Amerikā nopelnītie procenti, konsultante atvedusi skaidrā naudā, stāstot, ka Amerikā kontu atvēršana tik ātri nenotiek un, kamēr nokārto vajadzīgās formalitātes, varot paiet pat pāris mēnešu. “Tas izklausījās ticami, jo kā gan mēs varam zināt, kā šīs lietas notiek Amerikā? Pagājušajā gadā pirms Ziemassvētkiem saņēmām vēstuli, ka tiek apturētas visas izmaksas, jo bankā notiek kaut kāda reorganizācija. Pavīdēja informācija, ka banku pārdos kādam citam īpašniekam, bet ar mūsu naudu viss būšot kārtībā, lai gaidām. Pēc kāda laika saņēmām vēstuli, ka naudu neizmaksās, jo jaunā banka visu iegulda akcijās, un visu savu naudu ar procentiem saņemsim pēc pieciem gadiem. Vēl vēstulē bija rakstīts, lai izpildām anketas, apstiprinām notariāli savus pases datus un visus oriģinālos līgumus, kas mums bija noslēgti ar iepriekšējo banku, sūtām uz “Credit Union” Panamā,” stāsta Elita Vītola.

“Konsultē” vēl šodien

“Par to, ka kaut kas nav kārtībā, sākām domāt jau iepriekš, bet pēc šīs vēstules mūsu aizdomas tikai pastiprinājās. Vērsāmies pie konsultantes, bet viņa mūs mierināja, ka viss būs kārtībā, ka savu naudu atgūsim. Zinu, ka viņa saviem klientiem to stāsta vēl šodien. Protams, tikai pēc tam ievēroju, ka uz it kā no Panamas atsūtītas vēstules nav neviena Panamas zīmoga, ir tikai Aizkraukles pasta nodaļas zīmogs. Arī līgumā, ko saņēmām pēc pāris mēnešiem, bija kaut kāds paraksts bez atšifrējuma. Nebija ne vārda, ne uzvārda. Mums skaidroja tā — izpildiet iesniegumu, mēs paņemam naudu un kopā ar iesniegumu aizsūtām uz Ameriku, tāpēc līgumu atsūta tikai pēc diviem mēnešiem. Tad, kad saņēmām līgumus, paskatījos, ka summas atbilst, viss pārējais arī it kā kārtībā,” stāsta aizkraukliete.
Pēc tam, kad sapratusi, ka no konsultantes nekādu palīdzību nesagaidīs, Elita Vītola rakstīja iesniegumu policijai.

Cīnās kopīgiem spēkiem

“Šobrīd esam nodibinājuši biedrību “Noguldījumu drošība”. Biedrības priekšsēdētājs, arī apkrāptais, ir jurists Aivars Tīrumnieks no Jelgavas, mēs ar vīru esam valdes locekļi. Pašreiz ir ap 30 oficiāli reģistrētu biedru, jo kā likumīgai biedrībai mums ir vieglāk vērsties valsts iestādēs. Vēl joprojām arī Aizkraukles rajonā ar cilvēkiem tiek slēgti šādi līgumi. Policija noskaidrojusi, ka šī krāpšana notiek jau septiņus gadus un Aizkraukles rajonā ir figurējuši vairāki konsultanti. Bija cilvēki, kuri ieguldīja, atpelnīja un ieguldīja vēlreiz, cerot nopelnīt vēl vairāk. Mums nepaveicās, laikam bijām vieni no pēdējiem. Brīdī, kad valstī apstājās kredītu noformēšanas iespējas, apstājās arī apgrozījums, jo patiesībā nekādās investīcijās šī nauda netika ieguldīta. Iesaistot jaunus cilvēkus, viņu naudu izmaksāja citiem it kā procentus tiem, kuri iepriekš ieguldījuši, un tā pa riņķi turpinājās,” stāsta Elita Vītola.

Jāiet uz policiju!

Biedrības “Noguldījumu drošība” biedri intereses pēc bija devušies arī uz Panamu, uz norādīto adresi, kur it kā ir milzīgā investīciju kompānija, kur notiek visi darījumi, taču neko tamlīdzīgu tur neatrada. Norādītajā adresē bija necilas ēkas, kuras remontēja...
“Informācija ir arī portālā draugiem.lv, sadaļā “Bizness un uzņēmējdarbība”, apkašsadaļā “Apkrāptie”. Tur ir visa pieejamā informācija par daudziem krāpšanas gadījumiem visā Latvijā. Daudzi jautā, vai ir vērts iet uz ekonomikas policiju un rakstīt iesniegumu. Tas noteikti ir jādara, jo vēlāk izrādīsies, ka pats esi vainīgs, jo nekur nevērsies un nestāstīji, ka esi apkrāpts. Konsultanti atrunājas ar to, ka arī ir cietuši, tāpat kā mēs, ka arī viņi ir ieguldījuši. Arī man piedāvāja piesaistīt klientus un kļūt par konsultanti, bet labi, ka man neizdevās iesaistīt vēl kādu cilvēku. Esmu pārliecināta, ka ar laiku mums kopā izdosies atšķetināt šo lietu un atgūt ja ne visu, tad vismaz daļu ieguldītās naudas. Un nav jākaunas no tā, ka labprātīgi esam ieguldījuši savu naudu, cerot uz vieglu peļņu, un tagad pieprasām savas tiesības,” domā Elita Vītola.

Uzziņa.

Par šīm finanšu mahinācijām Latvijā, savāktajiem pierādījumiem un jau notvertajiem krāpniekiem šīgada 2. augustā rakstīts arī “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” Aivja Biķernieka un Imanta Liepiņa publikācijā:
“Septiņus gadus Latvijā naudu ir vācis nelicencēts un nelikumīgs veidojums — “European Prosperity Club” (EPC), kas vēlāk pārdēvēts par “European American Prosperity Trust Corporation” (EAPTC) un tagad par “Mullberry Team”. Tā ir Latvijas vēsturē lielākā klasiskā finanšu piramīda, kas netiek segta ar licencētas bankas nosaukumu, kā tas bija bankas “Baltija” gadījumā. Cietušie skaitāmi simtos, un iedzīvotājiem izkrāpti miljoni.
Viens no galvenajiem blēdības dalībniekiem bijis Valdis Rašmanis, kurš pats sevi dēvējis par direktoru, bet kā publiskie runasvīri figurē Saldus iedzīvotājs Ēriks Gromuls, kurš sevi dēvējis par finansistu, un Nikolajs Šestakovs, kurš mitis Kiprā un centies radīt iespaidu, ka nodarbojas ar aktīvu darījumu organizēšanu. Savukārt EPC un EAPTC mājaslapas un diskusiju forumi bija Rīgā, kādā Brīvības ielas dzīvoklī.”

Staburags.lv ARHĪVS

Iegulda naudu bankā, kuras nav

Kategorijas