Staburags.lv ARHĪVS

Jaunjelgavieši atceras brīvības cīnītājus

Jānis Ozoliņš

2008. gada 11. novembris 00:01

47
Jaunjelgavieši atceras brīvības cīnītājus

Jaunjelgavas vidusskolas jaunieši tikās ar Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra virsniekiem, kuri stāstīja par Latvijas armijas vēsturi un šodienu.

Lāčplēša dienā atceramies latviešu karavīrus, kuri 11. novembrī atbrīvoja Rīgu no bermontiešiem un jau pēc dažām nedēļām arī no pārējās Latvijas teritorijas.
Jaunjelgavas vidusskolā katru gadu, sagaidot Lāčplēša dienu, tiekas ar Latvijas armijas karavīriem. Šogad te bija ieradušies Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centra virsnieki. Viņi stāstīja ne tikai par savu tiešo darbu, bet arī par Latvijas armiju, tās vēsturi un šodienu. Tikšanos vadīja Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks pulkvežleitnants Valerians Supe. Jaunieši gan paši uzdeva viņus interesējošus jautājumus, gan atbildēja uz virsnieku jautājumiem. Par pareizām atbildēm ieguva NBS piemiņas balvas. Skolas zāle brīvu vietu tikpat kā nebija. Īpaši aktīvi bija jaunāko klašu skolēni.
Pēc pasākuma skolā skolēni kopā ar karavīriem un skolotājiem svinīgā gājienā devās uz Jaunjelgavas kapiem, lai noliktu ziedus un iedegtu sveces pie brīvības cīnītāju pieminekļa. Piemiņas brīdī  Nacionālo bruņoto spēku ģenerālis Juris Vectirāns, aicināja viņus neaizmirst savas valsts varoņus. “Viņi visi ticēja brīvai valstij, daudzi no viņiem krita, lai mēs varētu dzīvot neatkarīgā Latvijā,” uzrunājot jauniešus teica Juris Vectirāns.
Uzziņa
Latvijas brīvības cīņu ilgums —  no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas —Krievijas miera līgumu.
Ar bermontiešiem cīņas risinājās no 1919. gada 8. oktobra, kad viņi sāka uzbrukumu Rīgai, līdz 1919. gada 28. novembrim, kad Rietumu brīvprātīgo armija tika padzīta uz Lietuvu. Nozīmīgākais cīņu pavērsiens 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija atbrīvoja Pārdaugavu no bermontiešiem.
Latvijas zaudējumi bermontiādes laikā:
• krita 57 Latvijas virsnieki un 686 karavīri;
• valstij nodarīti postījumi 293 miljonu Latvijas rubļu apmērā (pēc tā laika kursa).