Direktori spriež par izglītības iestāžu nākotni

2008. gada 11. novembris 00:01

Aizkraukles rajona padomes telpās tikās rajona vispārizglītojošo skolu direktori un arodbiedrības organizāciju vadītāji, lai uzzinātu par kārtējām Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajām pārmaiņām izglītības sistēmā.

Vēl viena reorganizācija
Kārtējās pārmaiņas izglītības sistēmā ir cieši saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu un to, ka valstī samazinās skolēnu skaits. Pēc ministrijas prognozēm, skolēnu skaits Latvijas skolās turpinās samazināties un pašreizējo līmeni sasniegs tikai ap 2020. gadu. Tāpēc izstrādāts jauns skolu finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam”. Aizkraukles rajonā pašlaik ir 12,5 skolas vecuma bērni uz 100 iedzīvotājiem. Neretas un topošajā Jaunjelgavas novadā šis skaitlis ir mazāks. “Tur, kur ir darbavietas un labāki ceļi, skolēnu ir vairāk,” saka Aizkraules rajona izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa.
Jaunais modelis paredz, ka daudzas rajona padomes funkcijas pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pārņems novadu domes.
Vismazāk skolēnu – Vīgantē un Sunākstē
Vissāpīgāk pārmaiņas var skart mazās skolas. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ja jaunie noteikumi tiks pieņemti, Aizkraukles rajonā varētu slēgt četras līdz piecas skolas. Reformas rezultātā varētu ciest jaunveidojamais Jaunjelgavas novads, jo Sunākstes pamatskolā ir nedaudz vairāk kā 50 skolēnu, bet Vīgantes pamatskolā ap 40. Vidusskolas, kurās ir neliels skolēnu skaits, varētu kļūt par pamatskolām. Skolu turpmākais liktenis būs novadu vadītāju ziņā. “Pašreizējo situāciju nevajadzētu uztvert kā fatālu, bet mēģināt cīnīties,” aicina Izglītības pārvaldes speciāliste mācību iestāžu darbā Staņislava Krieva. Ir iespēja mazās skolas veidot kā lielo skolu filiāles, kurās strādātu ar jaunāko klašu skolēniem. Tomēr lēmumu par skolu turpmāko likteni pieņems novadu domju deputāti.
Algas mazas, darba daudz
Latvijā skolotāju algas ir ļoti zemas. Izglītības ministrijas pētījums liecina, ka starp 30 pasaules valstīm Latvija ir pēdējā vietā. Aizkraukles rajonā skolotāju vidējā alga ir no 382 līdz 420 latiem. Direktori izteica bažas, ka solītais algu pielikums varētu būt saistīts ar skolotājiem, kuri reformas rezultātā zaudēs darbu. Viens no risinājumiem varētu būt mazo skolu skolotāju pāriešana darbā uz lielajām skolām, kur pēc reformas skolēnu būs vairāk. Tomēr direktori izteica šaubas, vai lielo skolu skolotājiem tāpēc varētu samazināties atalgojums.
Vai netiks pārkāptas bērnu tiesības?
Vēl viena nopietna problēma novados būs skolēnu nogādāšana uz izglītības iestādēm. Par ceļiem un satiksmes organizēšanu atbildīga būs novada dome, kurai no sava budžeta būs jāsakārto ceļi un jānodrošina transports. “Tik daudz pašlaik tiek runāts par bērnu tiesībām. Vai šāda skolēnu piespiedu "transportēšana" uz citu skolu nav bērnu tiesību pārkāpums?” vaicāja Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš.
Sapulces laikā direktori pauda viedokli, ka situācija valstī, īpaši valsts iestādēs, ir dramatiska. Valdības attieksme pret mediķiem un skolotājiem ir diskriminējoša. “Mediķiem ir jāiet palīgā mums, un mums ir jāiet palīgā mediķiem,” sacīja Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida.
“Ceru, ka šīs pārmaiņas neiznīcinās mazos pagastus, kuros jau tā ir milzum daudz problēmu,” noslēgumā teica Izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa.

Staburags.lv ARHĪVS

Direktori spriež par izglītības iestāžu nākotni

Kategorijas