“Esmu Ulmaņlaika meitene!”

2008. gada 20. decembris 00:01

Skrīverietei Jautrītei Mazjānei pašai par brīnumu klāt 85. dzimšanas diena. Jautrītes kundze gan teic, ka jūtas par daudziem gadiem jaunāka, jo sirdī valda dzīvesprieks. Viņasprāt, vecumdienas vēl tikai būs, jo katra jauna diena sākas ar rosīšanos un notikumiem, kuriem jādzīvo līdz.

Vārdu izvēlas tēvs
— Esmu dzimusi Taurkalnes “Tentēnos”, kur arī pagāja bērnība. Tēvs bija jautras dabas cilvēks, ļoti sabiedrisks, tāpēc man izvēlējās tādu vārdu. Viņš gribēja, lai es būtu labestīga, izdarīga, ar humoru un lai vairāk smaidītu. Domāju, ka tāda esmu, tāpēc mans vārds patiesi atbilst raksturam. Esmu Ulmaņlaika meitene, vēl tagad daudz ko varu padarīt un par veselību nesūdzos. Tuviniekiem un draugiem saku — dzīvošu vismaz līdz simts gadiem, — teic Jautrītes kundze.
Izturība un dzīves gudrība jubilārei esot no mātes un vecmāmiņas, kuras bijušas stipras sievietes. Jautrītei ir arī māsa un brālis, taču viņa ģimenē bijusi nepārspējama nebēdne, tāpēc visi meitēnu īpaši uzmanījuši.
Palaidnības beidzas laimīgi
— Nesen saskaitīju, ka dzīves laikā esmu guvusi ap trīsdesmit traumu, taču nekas traģisks ar mani nav atgadījies — esmu dzīva un spirgta. Bērnībā iekritu upē, bet māte mani izglāba. Reiz sadomāju bēgt no mājām, rāpos pāri žogam, un kleitiņa aizķērās. Tēvs nocēla, priecādamies, ka izturīga drēbe, un es nenokritu. Gadījās, ka “nolidoju” no augstām pie šķūņa pieslietām kāpnēm. Citreiz “slidoju” pa mitru grīdu, kuru māte tikko bija izmazgājusi, un, kājām slīdot, ar pieri uzkritu pūralādes stūrim.
Arī skolotājiem ar mani bija klapatas. Es skatījos pa logu un neklausījos, ko viņi stāsta. Vienā pavasarī savācu visādus tārpus, varbūt viņu vidū bija arī čūskulēns, jo kāds man iekoda rokā, un tā ļoti sapampa. Labi, ka slimnīca bija tuvu, un vecāki par mani ļoti rūpējās — ja paši netika galā, veda pie ārsta, — atceras jautrā jubilāre.
Katru nakti citā gultā
Pēc Jaunjelgavas sešgadīgās pamatskolas absolvēšanas Jautrīte mācījās lauksaimniecības skolā “Talsiņos”. Tur viņa apguva arī mājturību, bet laiks šajā skolā bija trauksmains, jo daudzus puišus iesauca dienestā. Latviju postīja gan krievu, gan vācu armija. Jautrīte nokļuva Kurzemes katlā.
— Daudzi šo vietu sauc par Kurzemes cietoksni, taču es tomēr par “katlu”, jo tur dārdēja kauja pēc kaujas, karavīri un vietējie iedzīvotāji sajaucās ar bēgļiem. Es vācu laikā Kuldīgas apriņķī sāku strādāt par lopu pārraudzi. Manā ziņā bija 32 mājas, kurās bija govju ganāmpulki. Latvijas sviestu sūtīja uz Angliju, tāpēc piena pārbaude bija nozīmīga, galvenais bija augsts piena tauku saturs, un tas nu bija jānosaka bez kļūdām. Tā katru nakti gulēju citā gultā, jo mani veda no mājas uz māju. Jaunai meitenei tas bija interesanti, lai arī diezgan bīstami, taču toreiz jau to vēl īsti nesapratu. Es taču biju tēva meita, kura nekad neraudāja, — teic Jautrīte Mazjāne.
Jaunībā patīk dejot
Kā jau mācītai rokdarbniecei Jautrītes kundzei patīk aust, tamborēt, adīt un šūt. Viņas dzīvoklī daudz adījumu, uz katra krēsla — pa izšūtam spilventiņam. Jaunībā, lai arī tas bija pēckara laiks, Jautrītei visvairāk gribējās dejot un priecāties dažādos sarīkojumos. Tikai deju partneri bijuši jaunāki puiši, jo viņas vienaudži — leģionāri — palikuši Volhovas purvos.
No Kurzemes Jautrīti dzīves ceļš atveda uz dzimto pusi, un 1958. gadā Skrīveros Zemkopības institūta direktors Jānis Lielmanis viņu pieņēma par strādnieci graudkopības nodaļas izmēģinājumu laukos. Līdz pensijai Jautrīte strādāja pie visiem institūta direktoriem. Skrīveros viņa jūtas labi, jo pāri Daugavai ir viņas dzimtie Taurkalnes “Tentēni”. Sen gan neesot tur būts.
Visi pulcējas pie vecāsmātes
Tagad kopā ar enerģisko kundzi dzīvo mazdēls Mārtiņš. Jautrīte Mazjāne izaudzināja dēlu Ēriku, kura ģimene mīt Līvānos. Jautrītes kundzei ir trīs mazbērni un divi mazmazbērni. Kad viņi atbrauc ciemos, mājās valda jautrība un smaržo vecāsmātes gatavotie gardumi.
Jautrītes kundze atceras savu dzimšanas dienu piecu gadu vecumā. Toreiz ciemiņi esot daudz dziedājuši, un viņa tēvam sēdējusi klēpī. Tas bijis pavisam nesen...

Staburags.lv ARHĪVS

“Esmu Ulmaņlaika meitene!”

Kategorijas