Ziemassvētku vecītim ir tēva rokas...

2008. gada 23. decembris 00:01

Skrīverietis Uldis Dzērve ir viens no tiem, kurš steidz palīgā īstajam Ziemassvētku vecītim izdalīt dāvanas.

— Pirmā reize, kad iejutos Ziemassvētku vecīša lomā, bija, kad strādāju Skrīveru vidusskolā par fizikas skolotāju. Man vienmēr ir paticis spēlēt teātri. Ziemassvētku vecītis ir tāds pats tēls kā jebkurš cits, tikai tas ir daudz interesantāks, — saka Uldis Dzērve. — Lugā tēla rīcība ir režisora noteikta, bet Ziemassvētku vecītim pavērtas neierobežotas improvizācijas iespējas. Nekad īsti nezinu, ko teikšu nākamajā mirklī. Viss atkarīgs no situācijas, tāpēc nav iespējams iepriekš teikto precīzi atkārtot.

Arī es, tāpat kā bērni, pirms sarīkojuma uztraucos. Viņi badās sajaukt dzejolīti, es — nokavēt īsto mirkli, kad ienākt zālē. Kad esmu pateicis pirmos vārdus, uztraukums pazūd kā nebijis.

Ziemassvētku vecītis ir labais tēls. Tajā iejūtoties, zini, ka bērniem nedrīkst likt vilties. Viņi uz tevī skatās gaišām, mīlestības pilnām acīm. Tā ir vislielākā atzinība.

Bijušas arī kuriozas situācijas. Bērni mēdz uzdot jautājumus, uz kuriem grūti atbildēt. Taču vislielāko joku izspēlēja kāda bērnudārza audzinātājas. Viņas pašā dāvanu maisa apakšā bija ielikušas dāvanu Ziemassvētku vecītim no rūķiem. Izvelku dāvanu un lasu kartītē rakstīto. Mazliet samulsu, jo šķita, ka esmu aizmirsis visus dzejolīšus. Labi, ka bērni piekrita pantiņa vietā iet ar mani rotaļās.

Esmu bijis Ziemassvētku vecītis arī eglītes sarīkojumos, kuros piedalās paša bērni. Mani pēc rokām pazina jaunākā meita Edita. Eglītes laikā viņa nebilda neko, bet mājās filozofiski sprieda — kā tas var būt, ka Ziemassvētku vecītim ir tēva rokas... Kopš tās reizes nekad vairs nenovelku cimdus.

Es ticu, ka kaut kur pasaulē noteikti ir īstais Ziemassvētku vecītis. Manā bērnībā viņš dāvanas atstāja pie mājas durvīm. Klusi piegrabināja pie loga un aizgāja. Tēvs un māte dāvanu maisu vienmēr ienesa istabā, un svētki varēja sākties.

Ziemassvētki mūsu ģimenē vienmēr ir īpaši. 24. decembra rītā visi kopā dosimies uz mežu pēc eglītes. Līdzi būs cienasts zaķiem un stirnām. Meitām ļoti patīk brist pa piesnigušu mežu un izmeklēt visskaistāko eglīti. Pusdienlaikā būsim mājās un to pušķosim, bet vakarā smaržos piparkūkas un būs dāvanas.

Staburags.lv ARHĪVS

Ziemassvētku vecītim ir tēva rokas...

Kategorijas