Koka gulšņi dzelzceļam joprojām vajadzīgi

2012. gada 27. septembris 07:01

2133

Koka gulšņi dzelzceļam joprojām vajadzīgi

SIA “Vagonete” kokmateriālu impregnēšanas cehā Pļaviņās lielākā daļa produkcijas ir dzelzceļa koka gulšņi. Pēc tiem joprojām ir stabils pieprasījums, tāpēc uzņēmumā domā, kā attīstīt ražošanu, lai konkurētu tirgū.

SIA “Vagonete” ražošanas direktors Ainārs Zariņš stāsta, ka uzņēmumā impregnē arī citus koka izstrādājumus — brusas, sētas mietus un celtniecības materiālus, kas galvenokārt nonāk Baltijas tirgū, bet daļa produkcijas arī ārvalstīs, piemēram, Zviedrijā un Lielbritānijā. Savulaik daudz eksportēja uz Ukrainu, taču pašlaik šis tirgus ir slēgts. Situāciju sarežģī tas, ka Latvijā ir četras šādas ražotnes, turpretī Igaunijā nav nevienas, bet Lietuvā tikai viena, tāpēc savās mājās jāiztur liela konkurence. Daudz ko nosaka cena, un nereti impregnēt dzelzceļam domātos materiālus Pļaviņās pasūta arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi, īpaši ziemā, jo kaimiņvalsts rūpnīca šajā laikā nestrādā. Konkurence pieaug arī tāpēc, ka pēdējos gados lielajiem pasūtījumu konkursiem, ko izsludina Latvijā, piesakās arī citu valstu kompānijas.
“Vagonetes” produkcijas pasūtītāji ir dažādi. Lielākie no tiem ir uzņēmumi, kas piedalās valsts pārziņā esošo dzelzceļa līniju būvniecības konkursos kā Latvijā, tā arī kaimiņzemēs. Taču ir arī mazāki privātie uzņēmumi, kuriem ir savi dzelzceļa pievadceļi.
Impregnēšanai uzņēmumā joprojām izmanto slānekļa eļļu no Igaunijas, kā arī Vācijā vai Polijā ražotu kreozota eļļu. Lielas atšķirības starp tām gan neesot.
— Šoruden papildināsim tehnoloģisko kompleksu ar iekārtu, kas ļaus ļoti precīzi noteikt patērētās eļļas daudzumu.
Tas nepieciešams tādēļ, lai lieki netērētu ķīmisko vielu un būtu pilnīga pārliecība, ka produkts atbilst noteiktajam standartam, — saka Ainārs Zariņš.
Teorētiski Pļaviņu ceha jauda ir ļoti liela — 540 000 gulšņu gadā, ja strādātu trijās maiņās. Šim daudzumam aprēķinātas arī vides piesārņojuma pieļaujamās normas. Tomēr šobrīd Pļaviņās ražo tikai 50 000 līdz 70 000 gulšņu gadā, tāpēc arī ražotnes radītais vides piesārņojums reāli ir krietni mazāks.
Uzņēmumā nodarbina 12 cilvēku, un darbs ir vienā maiņā. Ainārs Zariņš atzīst, ka diemžēl katru gadu pasūtījumu apjoms mazliet sarūk. Tomēr nevienu brīdi ražošanas darbība nav pārtraukta, arī krīzes laikā.
— Pirms gadiem pieciem bija vajadzība strādāt divās maiņās, un tad es sapratu, ka ir grūti atrast labus strādniekus. Darbs cehā nav sarežģīts, tomēr nepieciešami arī kvalificēti speciālisti, piemēram, celtņa vadītājs un metinātājs. Diemžēl daudzi ir aizbraukuši no Latvijas, disciplinētu un atbildīgu strādnieku trūkst, taču mums ir izdevies izveidot labu kolektīvu — saka Ainārs Zariņš.
Viņš piebilst — lai vai kāda krīze bijusi, algas cilvēki vienmēr ir saņēmuši laikā un bez “aploksnēm”, visi nodokļi godprātīgi maksāti. Taču ražotnes vadītājs ir nemierā ar valsts nostāju sociālo garantiju jomā šādā nozarē strādājošajiem.
— Mēs veicam valsts tautsaimniecībai nepieciešamu darbu, taču cilvēki, to darot, nonāk saskarē ar ķīmiskām vielām, kas ir kaitīgas veselībai. To absolūti neņem vērā, un strādniekiem nav iespējas agrāk doties pensijā, lai arī ir risks agrāk saslimt ar kādu profesionālo slimību. Rodas iespaids, ka vienīgais kaitīgais darbs mūsu valstī ir policistiem un armijniekiem, — pikts ir Ainārs Zariņš.

Staburags.lv ARHĪVS

Koka gulšņi dzelzceļam joprojām vajadzīgi

Kategorijas