Sporta skola atgriežas stadionā

2009. gada 6. janvāris 00:01

Vakar Aizkraukles rajona sporta skolas darbiniekiem bija pirmā darbdiena telpās Aizkraukles stadionā, kur sporta skola bija līdz 90. gadu vidum. Izremontētajās telpās ir gaiši un, neņemot vērā auksto laiku, silti, taču sporta skolas direktoru Ēriku Cīruli ļoti uztrauc par nākotne.

— Vēl nekad neesam strādājuši tik skaistās telpās, — gandarīts par pārmaiņām ir sporta skolas direktors Ēriks Cīrulis. — Vēl jāpabeidz iekārtoties. Savs kabinets nu ir ne tikai man, bet arī citiem skolas administrācijas darbiniekiem. Tāpat ir atsevišķs kabinets medmāsai un arī sporta ārstei. Ir plaša apspriežu telpa, kuru var izmantot sacensību laikā, kā arī semināriem. Ļoti labi, ka sporta skola ir blakus stadionam. Ja sacensību laikā ko vajag, viss ir pa rokai. Telpas ir labi izremontētas — siltinātas sienas, ielikti jauni logi. Lai arī ārā ir stiprs sals, vairs nav auksti, kā tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Savlaik sporta skola jau bija šajās telpās, taču 90. gadu vidū augstās īres maksas dēļ tai nācās pārcelties uz citu vietu.

— Kādreiz Aizkraukles rajonā bija divas sporta skolas. Viena “piederēja” Izglītības pārvaldei, otra — sporta biedrībai “Vārpa”. 1988. gadā abas skolas apvienoja, — atceras Cīruļa kungs.

Taču direktoru, tāpat kā citus sporta skolas darbiniekus un trenerus, māc bažas par nākotni. Parasti līdz 20. decembrim bija noslēgts trīspusējs līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju, kuru pārstāvēja Sporta pārvalde, Aizkraukles rajona padomi un sporta skolu par darbu nākamajā pusgadā. Ministrija gādāja par skolotāju algām, Aizkraukles rajona padome nodrošināja skolas darbību, bet skola apņēmās strādāt pēc licencētām programmām. Šogad vēl 5. janvārī šāds līgums nebija noslēgts. Arī Sporta pārvaldi likvidē, tāpēc Ēriks Cīrulis ir neziņā par skolas turpmāko darbību.

— Līdzīga situācija ir visā Latvijā, — viņš saka. — Valdība tik pieņem lēmumus, bet par to, kādas šiem lēmumiem būs sekas, neviens nedomā. Dzirdētas baumas, ka sporta skolām finansējumu samazinās par trešdaļu. Taču precīzi to neviens nepasaka. Es taču nevaru teikt treneriem un skolēniem, ka, lūk, baumu dēļ par trešdaļu jāsamazina audzēkņu un treneru skaits. Sporta skolā šobrīd darbojas 643 audzēkņi un strādā 30 treneru. Nav oficiāla pamata kādu atbrīvot. Tāpēc strādājam pa vecam. Bet ko darīsim tad, ja naudas patiešām nebūs? Tad sporta skolu noteikti sūdzēs tiesā, piemēram, par algu nemaksāšanu. Darba likums noteic, ka par padarīto jāsamaksā. Tāpat likumā norādīts, ka darbinieki par atbrīvošanu jābrīdina laikus, viņiem jāizmaksā kompensācijas. Tas nav iespējams tās pašas neskaidrības dēļ.

2007. gadā sāka ļoti vajadzīgo programmu sporta medicīnā. Bija finansējums, varēja samaksāt sporta ārstei, nopirkt nepieciešamākās iekārtas. Pērn naudas knapi pietika algai. Šogad naudas ir vēl mazāk...

Bažas māc, domājot arī par reģionālo reformu. Gandrīz katrā pagastā ir sporta skolas grupas. Audzēkņiem sacensībās ir labi panākumi. Pašreizējie pagastu vadītāji uzskata, ka sporta skola jāsaglabā. Vai tā domās arī jaunveidojamo novadu deputāti? Un kāda būs šīs skolas nākotne pēc reformas? Skaidrības nav.

Tomēr par spīti līdzekļu trūkumam, skola darbojas, bērni trenējas, un notiek arī sacensības. Rīt Aizkraukles sporta manēžā notiks ziemas sacensības vieglatlētikā junioriem A un B grupā.

Staburags.lv ARHĪVS

Sporta skola atgriežas stadionā

Kategorijas