Ratiņkrēslā dzīve nebeidzas

2009. gada 17. janvāris 00:01

Klintaines pagasta “Rezēdās” 35. dzimšanas dienu kopā ar ģimeni šajās dienās svin Mareks Melehovs — cilvēks, kurš jau vienpadsmito gadu pārvietojas ratiņkrēslā.

Saimnieko lauku sētā
Tagad Mareks ar ģimeni dzīvo no radiem mantotajā mājā Klintaines pagastā, bet dzimtā vieta ir Bebru pagastā, kur joprojām mīt viņa māte. Pēc Bebru pamatskolas beigšanas Mareks gribēja kļūt par galdnieku vai namdari, taču, gadu pamācījies Aizkraukles arodvidusskolā, puisis saprata, ka viņam jāmeklē cita skola un jādomā arī par citu profesiju.
Taču ne viss notiek, kā mēs dažkārt vēlamies. Līdz obligātajam karadienestam Mareks strādāja gadījuma darbus, bet dienesta laiku Latvijas armijā pavadīja Jelgavas robežsardzes bataljonā.
Un atkal mājās, jauni draugi un tikšanās ar Svetlanu turpat Bebros. Nu viņi jau 14 gadu dzīvo kopā un audzina divus dēlus.
Mirklis maina visu
Drīz pēc ģimenes izveidošanas Mareka dzīve mainījās — viens ātrs un neuzmanīgs brauciens ar motociklu pa līkumoto Bebru pagasta ceļu, kūlenis grāvī un ... pamošanās Aizkraukles slimnīcā. Pēc muguras traumas kājas paralizēja un uz mūžu bija jāaizmirst par staigāšanu.
Pārdomāt turpmāko dzīvi pietika laika, ārstējoties slimnīcā un rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Tagad Mareks atzīst, ka viņam palīdzēja sievas, tuvinieku un draugu un pat mazā dēla atbalsts, kurš nesaprata, kāpēc tētis nestaigā. Pirmie mēneši un pat pāris gadu jaunajam vīrietim pagāja, vairāk guļot un skatoties televīzijas pārraides. Tad nācās pierast pie ratiņkrēsla.
Darba netrūkst
— Vasarā pārvietojos pa mājām un pagalmu, ar īpašu kapli ravēju dārzu, izlīdzinu pagalmu, skaldu un krauju malku, pat ēdienu varu gatavot, — stāsta Mareks. Lai nopelnītu kādu latu papildu invalīda pensijai, viņš uzpirka vecas automašīnas, izjauca tās un pārdeva metāllūžņos. Par tonnu lūžņu maksāja ap 200 latu, tagad — tikai 30, tāpēc Mareks ar šo rūpalu vairs nenodarbojas.
Mareks teic, ka viņam līdz šim ir veicies gan ar draugiem — bijušajiem skolasbiedriem, gan ģimeni. Viņam palīdz arī Klintaines pagasta sociālais dienests. Kad Mareks mācījās vadīt auto, par kursiem samaksāja pagasta padome, viņam atved arī malku.
Jādzīvo bērniem
Patlaban Mareks pats vada savu laiku nu jau nokalpojušu audi, ir nopirkts jaunāks auto, taču tam vajadzīgs remonts. Un atkal Marekam būs ko darīt, ja ko nevarēs pats, palīdzēs draugi.

— Dzīve nav beigusies, tikai kļuvusi citāda. Mums ar sievu jāizaudzina un jāizglīto bērni, tāpēc nav laika drūmām domām, esmu optimists. Par spīti visam kustos, cik manos spēkos, — saka jubilārs.

Staburags.lv ARHĪVS

Ratiņkrēslā dzīve nebeidzas

Kategorijas