Staburags.lv ARHĪVS

Uz slēpēm aiz motocikla

Ināra Sudare

2009. gada 3. februāris 00:01

52
Uz slēpēm aiz motocikla

Kokneses vidusskolas 7. klases skolēns Uldis Spulle un  8. kases skolēns Edgars Ņuhtiļins ir vienisprātis - visjaukākais ziemas sportaveids ir skijorings. Liepkalnes trasē Madonas rajonā notika Latvijas čempionāta otrais posms skijoringā. Jauniešu klasē Kokneses zēni ieguva pirmo vietu.

Pirms tam puiši uzvarēja Kalvenē un aizvadītajā sestdienā - Ropažos. Mazliet neveicās svētdien Alūksnē - otrā vieta, taču četros posmos kopvērtējumā savā grupā Kokneses zēni pārliecinoši ir pirmajā vietā. Sacensībās koknesieši  pārstāv motoklubu “Elkšņi”.
Nepazaudēt vienam otru 
Kas tad īsti ir skijorings un kas šajā sportaveidā tik pievilcīgs?
Šī sportaveida popularitāti ievērojami palielinājusi slavenā motobraucēja Arta Rasmaņa piedalīšanās Latvijas čempionātā.
Skijoringa pamatbūtība ir divu cilvēku veidotas ekipāžas sacenšanās ar citām. Viens no sportistiem vada motociklu, savukārt otrs uz slēpēm virvē turas dažus metrus aiz pilota. Skijoringa ekipāžas uzdevums ir apļveida trasē iesākt un pabeigt braucienu, abiem paliekot kontaktā.
Brauciena ilgums jauniešu klasē ir 13 minūšu un viens aplis, pārējās klasēs ekipāžas sacenšas 20 minūšu (un aplis) garā braucienā.
Vecmāmiņai un tētim iebildumi
 Sacensībās pie motocikla "Honda" stūres ir pieredzējušākais braucējs Uldis Spulle, kurš ar panākumiem piedalās arī vasaras motosacīkstēs, bet virvē aiz viņa - Edgars Ņuhtiļins. Uldis skijoringā startē jau ceturto sezonu. Līdz šim viņa pārinieks bija brālēns Oskars Dzirkalis, kurš mācās 9. klasē. Tā kā viņam jau sešpadsmit gadu, viņš jauniešu klasē vairs neiederas. Uldis stāsta, ka viņš uzaicinājis Edgaru, jo puisis trenēja vieglatlētikā un ir viens no retajiem zēniem, kurš nesmēķē. Edgaram šī ir pirma skijoringa sezona. Sākumā gan tētim pret šo sportaveidu bijuši iebildumi, bet nu ir samierinājies. Uldis atceras, ka skijorings  nepaticis vecmāmiņai, bet nu jau arī viņai neesot iebildumu.      

Izturīgi un prasmīgi
Latvijā skijoringa sacīkstes notiek piecās klasēs -  lielajā un mazajā meistaru, lielajā un mazajā tautas un jauniešu. "Lielā" no "mazās" atšķiras ar motora darba tilpuma kubatūru, “meistarus” no “tautas” izceļ riepu noteikumi. Uldis stāsta, ka viņš sacensībās motociklam izmanto grieztas motokrosam domātas riepas.

Skijoringā parasti izmanto slaloma slēpes. Virvei jābūt izturīgai un ne pārāk tievai, lai to būtu viegli turēt arī vietās, kur nav noteikumos atļauto mezglu. Jāiesien trīs vai četri mezgli 50 līdz 60 centimetru attālumā cits no cita. Pēdējam mezglam jābūt netālu no virves gala, lai justu, kur virve beidzas. Zēni izmanto apmēram piecus metrus garu virvi.
 Jautāju zēniem, kādiem ir jābūt labiem skijoringistiem: “Izturīgiem slēpotājiem, prasmīgiem braucējiem un pārgalvīgiem sportistiem!” atteica abi.

Interesanti

* Pasaulē skijoringu saprot lielākoties kā slēpošanu aiz suņiem vai zirgiem —  sportaveids populārs Skandināvijā un Ziemeļamerikā.
* 1928. gadā šo sportaveidu demonstrēja ziemas olimpiskajās spēlēs Sanktmoricā.

Uzziņa.
Skijorings ir sportaveids, kurā sacensības notiek ziemā pa sniegu vai ledu, slēpotāju velkot  ar motociklu, motorkamanām, auto, zirgu vai suņiem. Latvijā attīstīts ir motosporta paveids, kad  “solo” motocikls velk slēpotāju ar slaloma slēpēm, kurš turas  motociklam piestiprinātā auklā, attīstot ātrumu  līdz  120 kilometriem stundā.


Fakts

* Latvijā pirmās organizētās sacensības skijoringā notika 1963. gada 15.decembrī Rīgā, Uzvaras laukumā. Tās organizēt nolemj motoklubs BIERIŅI. Sacensībās piedalās 14 sportisti. To vidū ir daudzi Latvijā pazīstami sportisti - Kārlis Ošiņš, Andris Kļaviņš un citi. Pēc tam skijoringa sacensības notiek arī Jelgavā, Siguldā un Mālpilī.
*1966. gadā daudzie personisko motociklu braucēji tiek apvienoti TAUTAS klasē, un kopš tā laika šis termins ir skijoringa leksikā.

*1970. gadā  motoklubs BIERIŅI sāk rīkot Republikas spēcīgāko komandu sacensības skijoringā. 1972. gada februārī Skijorings kļūst par Latvijas nacionālo sporta veidu, un Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komiteja to oficiāli reģistrē par sporta veidu.

*1974. gadā centrālā DOSAAF komiteja piekrīt rīkot Latvijas laikraksta SOVETSKAJA MOLODEŽ kausa izcīņu, kur pirmajās sacensībās Rīgā uz Māras ezera piedalās 200 dalībnieku.