Ar “ledusskapi” pa šoseju

2009. gada 7. februāris 00:01

Skrīverietis Jānis Beļaunieks šonedēļ svin 50 gadu jubileju. Vairāk nekā 30 gadu viņš stūrējis kravas automašīnas un arī šobrīd, kā pats saka, ar “ledusskapi” braukā pa Eiropas lielceļiem.

Karte nav vajadzīga

— Lielākas jubilejas parasti svinu mājās ģimenes un draugu lokā. Ciemos nāk arī kolēģi un bijušie klasesbiedri. Maz jau viņu Skrīveros palicis — esam izklīduši pa pasauli kur kurais, — saka Jānis Beļaunieks. — Galdā — kafija, kūkas un šis tas jautrībai.

Jau vairāk nekā 30 gadu Beļaunieka kungs strādā par kravas automašīnas vadītāju. Lai nokļūtu vajadzīgajā vietā, braucot pa Eiropas lielceļiem, viņam vairs pat karte nav vajadzīga.

— 1977. gadā pabeidzu Skrīveru vidusskolu, bet gadu vēlāk jau strādāju Stučkā, “Lauktehnikā”, — teic jubilārs. — Pirmos trīs gadus stūrēju degvielas vedēju. Pēc tam arī citas automašīnas. Visas nemaz atcerēties nevar. Kad sākās juku laiki, kļuvu par tālbraucēju. Deviņus gadus rullēju pa Eiropu un Krieviju. Tad apnika un ilgāku laiku braucu ar pašizgāzēju pa Latviju. Taču nu jau divus gadus atkal uz citām Eiropas valstīm stūrēju refrežiratoru jeb kā, mēs, tālbraucēji, sakām, — “ledusskapi”.

Izbraukāti Vācijas, Holandes, Beļģijas, Itālijas un Polijas ceļi. Bieži jābrauc arī uz kaimiņvalstīm — Lietuvu un Igauniju. Uz Holandi no Latvijas visbiežāk vedam liellopa gaļu, savukārt no Vācijas uz Latviju — cūkgaļa.

Vācijā brauc kā pa galdu

Jubilārs atzīst, ka vislabprātāk brauc uz Igauniju. Ceļi tur labi, un braucēji lielo sodanaudu dēļ stingri ievēro satiksmes noteikumus, īpaši braukšanas ātrumu. Savukārt Lietuvā patīk platās asfaltētās ceļu nomales — apdzīt var daudz drošāk. Tomēr viskvalitatīvākie ceļi ir Vācijā. Uz “autobāņiem” zem asfalta ir pusmetru bieza betona kārta, tāpēc neveidojas rises un var braukt kā pa galda virsmu. Turklāt betons saglabā ceļa profilu, un pat stiprā lietū viss ūdens nekavējoties notek.

Lai cik labi ceļi būtu svešumā, braucot pa Latvijas ceļiem, laiks, šķiet, paiet visātrāk. Iespējams, tāpēc, ka tie ir ceļi uz mājām.

Brīvajā laikā Jānis Beļaunieks ņem makšķeri un dodas uz upmalu. Tālu nav jāiet — viņa māju no Daugavas šķir vien Rīgas—Daugavpils šoseja un šaura zemes strēmele.

Pirmā formula izkonkurē visu

— Jaunībā aizrāvos arī ar kravas mašīnu autokrosu, — saka jubilārs. — Vairāk nekā desmit gadu braucu uz sacensībām. Pats automašīnu “ķīlēju”. Vēlāk, kad mainīja noteikumus, “gaziku” nācās pārbūvēt par bagiju. Tagad gan ilgu laiku neesmu sēdies pie krosa automašīnas stūres. Tomēr autosports mani ļoti saista. Kad televīzijā demonstrē pirmās formulas sacensības, atlieku malā visus darbus. Pat ja esmu reisā, atpūtas brīžus ieplānoju tā, lai varētu piestāt ceļmalā un televīzijā noskatīties sacensības. Esmu Fernando Alonso fans. Jūtu līdzi arī Kimi Raikonenam. Ceru, ka šajās prestižajās sacensībās pie formulas stūres reiz būs arī kāds latvietis. Mums taču arī patīk ātri braukt.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar “ledusskapi” pa šoseju

Kategorijas