Palīdzēt citiem — pienākums un sirdslieta

2009. gada 14. marts 00:01

Vakar, mistiskajā 13. datumā un melnajā piektdienā, 25 gadu jubileju svinēja pļaviņietis Viktors Isaks. Māņticīgie uzskata, ka šis datums ir nelaimīgs, bet Viktoram tas ir veiksmīgs, jo viss iecerētais vienmēr izdodoties.

Satiekot Viktoru, pat neticas, ka viņam ir tikai 25 gadi. Viņš rada nobrieduša un mērķtiecīga cilvēka iespaidu, kuram dzīvē ir savas vērtības un prioritāte — ģimene.Salabot auto ir nieksViktors dzimis un uzaudzis Jēkabpils rajona Leimaņu pagastā. Tur pabeigta Bērzgales pamatskola, pēc tam Jaunaglonas arodvidusskola, kur apgūts automehāniķa arods. Kaut gan šo darbu Viktors tā arī nestrādāja, iemaņas lieti noder, labojot paša automašīnu. Mācoties Jaunaglonā, Viktors dzīvoja kopmītnēs, un šāda dzīve viņam iemācīja būt patstāvīgam un par visu rūpēties pašam. Pēc skolas beigšanas liktenis Viktoru aizvedis uz Pļaviņām, kur jau piecus gadus viņš dzīvo kopā ar savu ģimenīti — sievu Litu un četrgadīgo dēlēnu Daniju. Parasti, ierodoties jaunā dzīvesvietā, ir grūti iejusties, bet Viktoram bijis gluži pretēji. Pāris gadu laikā Pļaviņās iegūts daudz labu paziņu un draugu, uz kuriem jebkurā brīdī var paļauties. Ārzemēm — nē!Viktors stāsta, ka neilgi pirms Danija piedzimšanas viņš pusgadu pabijis ārzemēs, strādājis sēņu fabrikā, bet, kad dēlēns nācis pasaulē, jau atkal bijis Latvijā. Šis laiks bija izšķirošs, jo pagaidām Viktors nedomā braukt peļņā uz ārzemēm. “Nekur nav tik labi kā šeit, mājās, lai arī kāda krīze valdītu, te tāpat viss ir mīļš,” atzīst pļaviņietis.Tagad Viktora ikdiena paiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur viņš strādā par ugunsdzēsēju. Jubilārs lielākoties piedalījies ugunsgrēku dzēšanā. Ja kādam vajadzīga palīdzība, Viktors neatsaka, viņš saprot, ka citiem ir jāpalīdz, jo reiz arī pašam var rasties grūtības. “Palīdzēt ir mans pienākums un sirdslieta,” noteic jubilārs.No meža ar bukuViktors ir aktīvs cilvēks, kurš veiksmīgi prot apvienot dažādas lietas — ikdienā ir ugunsdzēsējs, bet brīvajā laikā nodarbojas gan ar sportu, gan dodas medībās. Sports palīdz atpūsties no ikdienas stresa, bet medībās jubilāram ir iespēja pabūt pie dabas, reizē sagādājot arī ēdamo. Lielākais medījums bijis buks. “Mājās gaļas nekad netrūkst,” atzīst pļaviņietis. Aprīļa vidū Rīgā notiks ar medību lietām saistīta izstāde, uz kuru dosies arī Viktors. Jubilārs paspēj visu, atvēlot laiku arī ģimenei, kuras labklājība viņam ir pirmajā vietā. Vasarā ģimene dodas izbraukumos pa Latviju, bet šoziem atpūtušies kalnā, kur Viktors dēlam mācījis slēpot. Paši sev saimniekiPirms pāris gadiem Viktors bankā paņēma kredītu un Pļaviņās iegādājās māju, kuru pamazām remontē. Pirmais stāvs jau pabeigts, vēl rit darbi otrajā stāvā. “Tagad par mazo Daniju nebūs jāuztraucas, jo viņš spēlēsies pagalmā pie mājas, kur vienmēr būs pamanāms,” atzīst jubilārs. Viņš stāsta, ka māja ir kā sava pasaule, kurā paši ir saimnieki un cits netraucē.Vaicāts par nākotnes iecerēm, Viktors teic, ka pārsvarā viss, ko viņš vēlējies piepildīt, ir realizēts. Viņa galvenais uzdevums tagad ir nodrošināt mazajam labu nākotni un izglītību. Viktors vēlas dot Danijam visu, ko savulaik pats nevarēja saņemt.

Staburags.lv ARHĪVS

Palīdzēt citiem — pienākums un sirdslieta

Kategorijas