Mazzalves pamatskolā spokojas

2009. gada 26. marts 00:01

Bija piektdienas — 13. marta — vakars. Leģendām apvītajā Mazzalves pamatskolas ēkā, kas iekārtota Ērberģes muižā, strādāja tehniskā darbiniece Solvita Krišāne. Pēc septiņiem vakarā viņa otrā stāva gaitenī saklausīja vieglus sievietes soļus, kaut tobrīd viņa skolā bija viena...

Sena leģenda vēsta, ka barona laikā tagadējās skolas zāles vidū bijis kamīns. Ļaudis vakaros baidījušies iet zālē, jo barona Hāna māsa, kura nelaimīgas mīlestības dēļ noindējās, pusnaktī staigājusi pa zāli zilā kleitā un šķaudījusi.
— Tajā vakarā strādāju es un kolēģe Dace. Abas kopā aizslēdzām zāles durvis. Dace devās mājup, bet es sāku uzkopt klašu telpas pirmajā stāvā. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka tajā mirklī skolā biju viena. Nezinu kāpēc, visu dienu mani vajāja neizskaidrojamas bailes. Līdz šim nekad no tumsas neesmu baidījusies, un man pat patīk darboties krēslā. Turklāt visai skeptiski uztveru ziņas par spokiem, — teic Solvita Krišāne. — Izgāju pirmā stāva gaitenī un pēkšņi dzirdēju, kā atveras un aizveras aizslēgtās zāles durvis. Otrā stāva gaitenī atskanēja klusi, viegli sievietes soļi, kas tuvojās. Biju netālu no kāpnēm, taču nespēju ne parunāt, ne pakustēties. Kāds “atnāca” līdz kāpnēm un apstājās. Tad turpināj kāpt pa kāpnēm. Šķiet, kāds viegli un rotaļīgi uzkāpa ēkas trešajā stāvā. Soļi apklusa pie ķīmijas kabineta durvīm.
Kāda cita leģenda vēsta, ka tieši šeit, ķīmijas kabineta vietā, barona Taubes laikā par nepaklausību nogalināts kāds zemnieks. No tā laika katru pusnakti no pažobeles telpā, kur zemnieks nogalināts, pa durvīm ielidojusi cilvēka galva un lidinājusies pa istabu. Kad muižā ierīkoja skolu, te bija arī skolotāju dzīvokļi. Cilvēki baidījušies dzīvot šajā telpā. Kādu nakti lidojošo galvu ieraudzījis arī skolotājs Ķiermels, kurš nenobijies un atcerējies, ko bija mācījuši vecāki: "Ja kādā vietā nogalina cilvēku un tur spokojas, tad jāiegriež krusts, lai mirušajam būtu miers." Tā skolotājs mazajās durvīs iegriezis krustiņu. No tā laika neviens vairs nav redzējis lidojošo galvu, bet krustiņš vēl šobaltdien ir uz tagadējā ķīmijas kabineta durvīm.
Kad soļi apklusuši, Krišānes kundze steigšus izskrējusi no skolas un apstājusies tikai pie mājām. Viņa atzīst, ka otrreiz nevēlētos tikties ar Ērberģes muižas Zilo dāmu.
Mazzalves skolas skolotāji atceras, ka vakaros ne reizi vien dzirdējuši, kā noklaudz zāles durvis. Taču tik skaidrs spoka esamības apliecinājums pēdējo 25 gadu laikā nav piedzīvots.

Staburags.lv ARHĪVS

Mazzalves pamatskolā spokojas

Kategorijas