Ar rokām izlolo katru pavardu

2009. gada 31. marts 00:01

Aizkrauklietis Agris Andersons jau vairākus gadus mūrē kamīnus, krāsnis un plītis. Viņa veikums ir daudzos mājokļos iekurtie pavardi, kas drēgnajos rudens un ziemas vakaros sasilda ikvienu siltumu alkstošo.

Agris mācījās Aizkraukles novada ģimnāzijā, vēlāk pabeidza Aizkraukles arodvidusskolu, kur apguva lauksaimnieka profesiju, bet strādāt šajā arodā viņam gan nebija lemts.Vasarnīcu pārbūvē par mājuPēc skolas beigšanas viņš kādu laiku dzīvoja Skrīveros, pēc tam pusotru gadu strādāja Zviedrijā. Par svešā zemē pavadīto laiku viņam ir labas atmiņas, lielākoties tāpēc, ka tur varēja just — valsts tiešām gādā par savu iedzīvotāju labklājību. Pēc darba parasti atlicis laiks arī atpūtai, ne tā kā Latvijā — strādā no algas līdz algai, bet pēc darba esi pārguris, un ģimenei vairs neatliek pietiekami daudz laika. Kad viņš atgriezās Latvijā, kopā ar ģimeni — sievu Aleksandru un dēliņu Andžeju — iegādājās vasarnīcu, ko pārbūvēja par māju. Mācās pie meistaraSākumā Agris strādāja kopā ar tēvu, mūrēja krāsnis un plītis. Pēc tam viņš mācījās Rīgā pie pazīstama meistara Arnolda Strazdiņa, pie kura vēlāk nostrādāja trīs gadus. “Man bija viegli sākt strādāt, jo mūrēšanā jau bija priekšzināšanas. Esmu cilvēks, kuram nepatīk strādāt vienmuļu darbu, un šī nodarbe man liekas interesanta un saistoša.” Bieži vien Agris klientiem dod padomus, kurus viņi labprāt ņem vērā. Vienīgais trūkums šajā darbā ir komandējumi, kad esi prom no ģimenes. Darbs sagādā gandarījumuKamīnus Agris mūrējis visā Latvijā un arī Igaunijā. Katra no kurtuvēm ir bijusi citādāka gan dizaina, gan izmēra ziņā. Visvienkāršāko kamīnu iespējams uzmūrēt trijās nedēļās, bet sarežģītāku — pāris mēnešos.Agris stāsta, ka tagad var iegādāties dažādu valstu ražotos krāsns podiņus, bet mūsdienās tie neesot tik labi kā vecie cara vai Ulmaņa laiku. Ja vecie podiņi ir apskrubuši, parasti daļu izņem, mazliet maina kamīna dizainu un vietā liek ko citu, bet, ja kādas detaļas trūkst, to pasūta. Bieži vien pēc Agra paveiktā ornamentus un dekorus atjauno restaurators. “Interesants ir kamīna tapšanas process — mūrēšana, slīpēšana, griešana, mērīšana un daudz kas cits, taču gandarījums par paveikto pārņem beigās,” atzīst aizkrauklietis.Svešumā nepazudīsAgris nesen zaudēja darbu kādā uzņēmumā, kur strādāja savā iemīļotajā profesijā. Firmai pienāca grūti laiki, un vairs neko nebija iespējams saglābt. Vaicāts, vai ilgstoša bezdarba gadījumā viņš atkal brauktu peļņā uz ārzemēm, Agris atzīst: “Ja arī turpmāk nebūs darba, tad jā. Jāapgādā ģimene, bet, ja tas vairs nebūs iespējams, nāksies braukt prom, lai arī kā negribētos.” Kad Agris pirmo reizi brauca uz Zviedriju, tad turp devās daudzi, kuriem nebija izglītības, bet tagad vērojama cita aina: Aizbrauc kvalificēti speciālisti ar labu izglītību. Agris apzinās: ja pametīs Latviju, sākumā būs grūti. Jāapgūst valoda, jāstrādā tāds darbs, kāds būs, bet viņš ir apņēmības pilns arī svešā zemē pievērsties savam sirdsdarbam — mūrēšanai.Idejas ir, laika navAgrim patīk atklātie kamīni — tādu viņš vēlētos uzmūrēt arī savās mājās. Tie viņam asociējas ar romantisku noskaņu, kad, pie pavarda liesmām sildoties, sveču gaismā var malkot vīnu. Agrim mājās kamīna vēl nav gluži kā kurpniekam, kuram lāgā nav apavu, jo tos šuj citiem. Arī Agrim neatliek laika sev kaut ko uzmūrēt. “Brīvdienās vēlos atpūsties kopā ar ģimeni, jo darbdienās viņi mani gandrīz neredz — no rīta uz darbu, mājās vēlu vakarā. Idejas kamīnam ir, tikai netieku līdz realizācijai, bet gan jau paspēšu,” apņēmīgi nosaka aizkrauklietis.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar rokām izlolo katru pavardu

Kategorijas