Līdz rudenim vēl tālu

2009. gada 18. aprīlis 00:01

Kad Latvijā no siltajām zemēm atlido gājputni un puķudobēs zied sniegpulkstenītes un krokusi, savu dzimšanas dienu svin Zalves pagasta “Briedīšu” māju saimniece Nadežda Zālīte. Šopavasar jau 75. reizi. Dzīvē ne dienas nav bijis bez darba, nu varētu atpūsties, taču Nadeždas kundze rosās joprojām. Nav pierasts tikai skatīties, kā citi strādā.

Kupla dzimtaNadeždas vecāki Latvijas neatkarības gados no Daugavpils rajona pārcēlušies uz Mazzalves pagastu, kur “Ozolmuižā” viņa arī piedzima. Pavisam ģimenē bija vienpadsmit bērnu. Nadeždai kā vecākajai meitai vajadzēja rūpēties par jaunākajiem brāļiem un māsām, tāpēc jau no mazotnes viņa pieradusi darīt visus mājas darbus un auklēt bērnus. Māte un tēvs bija kalpi, un lielā ģimene prasīja daudz rūpju. Nadeždas bērnības sapnis bija ātrāk izaugt lielai un pašai veidot ģimeni, lai dzīvotu atsevišķi savās mājās.— Nevaru vairs atcerēties, kurā gadā vecāki pārcēlās uz Zalves pagasta “Baložiem” un “Zemturiem”. Kad vācieši pameta Latviju, iebēgām mežā, tēvs slēpās, lai neizsūtītu uz Sibīriju, — stāsta “Briedīšu” saimniece.Pēc kara tēvs strādāja mežā, bet māte mājās audzināja prāvo bērnu pulciņu. Viņi mācījās netālajā pamatskolā, taču Nadeždai jau 16 gadu vecumā vajadzēja sākt pelnīt iztiku. Viņa kļuva par slaucēju.Strādā fermās un tīrumos— Tā visu mūžu līdz pensijai fermās slaucu govis, kopu jaunlopus un strādāju lauku brigādē. Divdesmit gadu vecumā apprecējos, un man piedzima divas meitas — Malda un Ērika. Nu ir arī mazdēli, — teic jubilāre.Kad meitiņas bija mazas, viņas pieskatīja vīramāte, bet vēlāk Nadežda pati viņas ņēma līdzi uz fermām vai laukiem. Tāpat auguši mazdēli — arī viņi bija kopā ar vecmāmiņu gan mājās, gan kolhoza darbos.Bērni māti cienaNadeždas kundze “Briedīšos” mīt kopā ar meitu Ēriku un znotu Reimāru, bet mazdēli Ervīns un Jānis jau izauguši un dzīvo citur. Jubilāre labi saprotas ar znotu, kurš viņu ciena un mājās veic grūtākos darbus. Meitai toties ļoti patīk rūpēties par apkārtni, un jau tagad vairākās puķudobēs zied pavasara puķes. Vasarā “Briedīši” vai grimst ziedos.— Žēl, ka Sproģu puse Zalves pagastā kļūst arvien mazāk apdzīvota. Darba nav, un jaunieši no dzimtajām sētām dodas plašajā pasaulē, daudzi dzīvo un strādā arī ārzemēs. Mūsu paaudze pamazām aiziet mūžībā, un lauku sētas paliek tukšas, zeme neapstrādāta. Cik te kolhoza laikā bija daudz iedzīvotāju! — saka Nadeždas kundze.Pussimts radiniekuJubilāre par vecumu nesūrojas, jo veselība ir samērā laba, tikai sirds reizēm “streiko”. Tad znots viņu ved pie ārsta, un dzīve rit tālāk. Grūtāk ir karstajās vasaras dienās, tad gan vairāk laika jāpavada vēsā istabā. Taču arī tur darbiņu allaž var atrast. Galvenais, lai ģimenē valdītu saticība. Kad brāļu un māsu ģimenes ar pēcnācējiem atbrauc ciemos, ir ap pussimts radinieku. — No malas raugoties, priecājos, ka vecāku dzimtas koks ir sakuplojis, tomēr nevienā ģimenē nav tik daudz bērnu kā viņiem. Vecāki mūs izaudzināja par labiem cilvēkiem, un paldies viņiem par to! — saka jubilāre.

Staburags.lv ARHĪVS

Līdz rudenim vēl tālu

Kategorijas