Staburags.lv ARHĪVS

“Mums ir vismīļākā vecmāmiņa pasaulē”

Margarita Celmiņa

2009. gada 9. maijs 00:01

8
“Mums ir vismīļākā vecmāmiņa pasaulē”

Mātes dienā māti sveiks mazi un pieauguši bērni — gan blakus dzīvojošie, gan tālumā mītošie. Bērnu un mazbērnu mīlēta ir klintainiete Valentīna Lipse, kuras dzīvei pāri arī auksti vēji pūtuši, tomēr viņa nav padevusies un izturējusi.

Valentīna par klintainieti kļuva jaunībā, bet piedzima un vidusskolu absolvēja mazā Rēzeknes rajona pilsētiņā Maltā. Tur, vecāku mājās, pagāja Valentīnas un viņas jaunākās māsas Aijas bērnība un jaunība.  Tagad Aija ar māti dzīvo Pļaviņās, bet Valentīnas ģimene — Klintainē. Nu gan šajā ģimenē ir tikai viņa un dēls Uģis, kurš mācās M. Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolā.Meita Anglijā pelna nauduVecākā meita Iveta jau vairākus gadus dzīvo un strādā Anglijā, jo Latvijā nebija iespējams apgādāt triju bērnu ģimeni. Valentīnas kundze Ivetas meitiņas Lauru, Eviju un Amandu četrus gadus audzināja pati, bet nu jau gadu mazmeitas ir pie mātes Anglijā.— Cik tukša likās māja, kad viņas aizbrauca! Palika tikai Uģis. Jaunākā meita Lāsma un viņas meitiņas Lelde un Liene dzīvo Jaunjelgavā, ar viņām tik bieži netiekos. Skumjas pārvarēju strādājot, un arī mūsu “anglietes” ar mani sazinās katru dienu pa tālruni un internetā. Tā mēs atkal esam kā viena ģimene, — stāsta Valentīnas kundze.Vienmēr strādā Jautāju, vai viņas dzīve ir laimīga?— Domāju gan, jo ap mani ir bērni, un viņi ir visa mana dzīve. Ar vīru satikām labi līdz laikam, kad viņš kļuva par alkoholiķi. Kad šķīrāmies, Uģis bija nesen piedzimis, bet meitas jau paaugušās. Augstskolu nepabeidzu, jo biju vajadzīga ģimenei. Strādāju maizes ceptuvē un fermās, pat par “vēdera tiesu”. Tomēr arī juku laikos man bija darbs, nekad neesmu bijusi bezdarbniece. Sirdij tuvāks ir konditores arods, kuru apguvu pakāpeniski, un nu jau vairākus gadus Klintaines pagasta “Liepkalnos” cepu tortes, pīrādziņus, smalkmaizītes un citus gardumus. Darbā ierodos ar prieku, jo man tas patīk, — atzīstas Valentīnas kundze.Viņas dzīvei pamatus likusi māte, kurai rit jau 94. mūža gads. — Meitiņ, dari, ko darīdama, bet dari ar prieku, tad viss izdosies, tā bieži māte mācījusi. Un arī tagad, kad meitai pietrūkst padoma, to var pajautāt māmuļai, kura esot kā enciklopēdija. Dzīves pieredze tik bagāta, kādu pat augstskolā neiemāca. Kopā četras paaudzes— Meitenes nebija palaidnes. Bijām kā draudzenes, viņas man visus noslēpumus uzticēja. Dēls ir atturīgāks, — atklāj Valentīnas kundze.Tikpat labi viņa saprotas arī ar mazmeitām. Viena no mazmeitām Laura no Anglijas redakcijai atsūtīja vēstuli, kurā lūdza uzrakstīt par viņas labo vecmāmiņu Valentīnu Lipsi.“Man ir vismīļākā vecmāmiņa pasaulē. Ar mums viņa bija vienmēr, kad bija visvairāk vajadzīga. Mammai bija jādodas uz ārzemēm strādāt, lai nopelnītu naudu, un vecmāmiņa mūs apņēmās audzināt. Vienmēr apmīļoja, visus četrus gadus bija gan mīloša māte, gan vecmāmiņa. Tagad, kad esam pie mātes, zinām, ka vecmāmiņa pēc mums skumst un vienmēr domā — kā mums klājas. Lai kur es arī būtu, mana vecmāmiņa vienmēr būs kopā ar mums, jo viņa ir labākā pasaulē,” raksta Laura.Visa ģimene būs kopā augustā, kad atbrauks Iveta ar meitām. Tad vecmāmiņa Valentīna pulcinās kopā visas piecas mazmeitas — Leldi un Lieni un trīs “anglietes”. Mājā smaržos pīrādziņi un ābolmaizītes. Viņas aizbrauks arī uz Pļaviņām pie Valentīnas mātes un māsas. — Tad es būšu laimīga, jo atkal būsim kopā! — teic Valentīna Lipse.