Ģimenē trīs juristi

2009. gada 13. jūnijs 00:01

Apaļu jubileju šodien svin Baiba Ūbele, Valsts zemes dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vērtēšanas speciāliste, no, viņasprāt, visskaistākās Latvijas pilsētas — Pļaviņām.

Amats kā pamatsDzimtā pilsēta jubilārei ir Pļaviņas, tur dzimusi, augusi un skolojusies. “Esmu Pļaviņu patriote, manuprāt, tā ir Latvijas skaistākā pilsēta,” teic Baibas kundze. Pēc Pļaviņu vidusskolas absolvēšanas un neveiksmīga mēģinājuma iestāties vēsturniekos Baiba devās uz Rīgas 6. tehnisko skolu, kur apguva šuvējas — modelētājas arodu. “Pārdomājot, kādu arodu apgūt, izlēmu par labu šuvējas profesijai,” atceras jubilāre. “Šāda aroda apgūšana īpaši noderīga bija padomju laikos, kad veikalos neko nevarēja nopirkt. ”Apšuvu” un ”apadīju” gan radus, gan draugus. Meitām pašuvu džinsa auduma svārciņus, kas tolaik bija deficīts. Man nereti vaicāja — kur tādas drēbītes var dabūt?”. Baiba studijas turpināja Rīgas Tehniskajā universitātē, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. Viņa smagi saslima un gandrīz gadu pavadīja slimnīcā.
Mācīties nekad nav par vēlu“Man jau no bērnības patika zīmēt, skolā padevās arī rasēšana, tāpēc biju priecīga, saņemot darba piedāvājumu Valsts zemes dienestā,” stāsta jubilāre. “Šajā jomā darbojos kopš 1983. gada. Kad bērni paaugās, nospriedu, ka nu ir laiks beidzot iegūt augstāko izglītību. Man jau bija ap četrdesmit, kad sāku studijas Biznesa augstskolas ”Turība” Juridiskajā fakultātē. 2005. gadā to pabeidzu. Diplomā rakstīts — juriste — konsultante. Studijas man deva ļoti daudz. Tās lika justies mazliet bezatbildīgākai, jaunākai. Mācīties nekad nav par vēlu. Sākumā gan likās grūti, tomēr ātri pieradu, un man ļoti patika. Kursā bija dažādu vecumu studenti. Studiju laiku atceros labprāt, tas bija neaizmirstams piedzīvojums.” Pļaviņiete teic, ka ģimenē tagad ir trīs juristi — viņa, meita un arī dēls, kurš patlaban studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Visiem jāturas kopāBaibas vislielākā bagātība, lepnums un prieka avots ir bērni. “Man ir vislabākie bērni pasaulē,” sirsnīgi saka jubilāre. “Divas meitas un dēls ir mana bagātība.” Vecākā meita Gunda ieguvusi maģistres grādu ekonomikā un vadībā, vidējā Elorita ir juriste, un arī dēls Ervīns patlaban apgūst šo profesiju. “Bērniem esmu iemācījusi turēties kopā, pēc iespējas biežāk satikties un mani neaizmirst,” pasmejas jubilāre. “Mācīju sagādāt jaukus pārsteigumus un izpratni, ka galvenais ir radīt prieku otram. Bērni nu ir lieli, un pārsteigumi tagad nāk atpakaļ. Man ļoti patīk Enrikes Iglesiasa mūzika. Nesen Latvijā bija koncerts, ieraudzīju reklāmu un zvanīju dēlam, lai noskaidro, cik maksā biļete. Pēc divām stundām Ervīns piezvana un saka: ”Posies uz koncertu, mēs ar māsām tev dāvinām biļeti”. Cenšamies arī visi kopā kaut kur aiziet — teātri, kino, koncertu, baletu. Pēdējā baleta izrāde, ko apmeklējām, bija “Riekstkodis”. Lai arī bērniem jau sava dzīve, tomēr atrodam laiku kopīgai atpūtai.”Baibai ir divi mazdēli — Reino Arvīds un Georgijs. “Reino ir somu vārds, mazdēla tēvs ir soms,” stāsta Baiba. “Man prieks, ka nepilnus trīs gadus vecais mazdēliņš jau runā trijās valodās — latviešu, somu un angļu. Reino jau saprot, ar kuru kādā valodā var runāt. Mazdēlam patīk zvanīt. Paņem mammas telefonu un tad nejauši uzspiež manu numuru: ”Omīt, es tevi ļoti mīlu! Kad izaugšu, es tevi vizināšu ar mersedesu!”. Nav nekā jaukāka par šādiem no tīras bērna sirds nākušiem vārdiem.
Ģerānijas un rozesMana vislielākā vājība un vaļasprieks ir puķes. Tā kā dzīvoju privātmājā, varu “izvērsties”, veidoju dažādas ziedu kompozīcijas gan podos, gan dobēs. Mīļākie telpaugi man ir vecmāmiņu puķes ģerānijas. Vēl ļoti patīk rozes, visvairāk — tumši sarkanās. Labprāt skatos kino, dažreiz palutinu sevi un aizbraucu uz Rīgu, uz kinoteātri. Novērtēju arī labu literatūru. Mana mīļākā grāmata ir ”Vējiem līdzi”. Esmu to lasījusi neskaitāmas reizes. Pirmo reizi sarežģītos varoņu likteņus iepazinu 15 gadu vecumā. Toreiz aizkustināja mīlasstāsts. Katru reizi pārlasot, grāmata šķiet savādāka. Tagad saskatu citas vērtības — interesantas šķiet cilvēciskās attiecības.
Divas dzimšanas dienasDzimšanas dienu parasti svinu draugu, ģimenes lokā mājās. Bet šī jubileja būs viesu namā. Bērni man sagādājuši pārsteigumu — paziņoja, ka man jāsapošas un tur jāierodas. Vairāk neko nezinu,” teic pļaviņiete. “Uzskatu, ka mana otrā dzimšanas diena ir 13. janvārī. Pirms vairākiem gadiem šajā datumā cietu avārijā, bet viss beidzās veiksmīgi, man nebija pat nobrāzuma.” Jautāta par dāvanām, Baibas kundze mirkli padomā un tikai tad atbild. “Man prieku sagādā jebkura dāvana, kas ir dāvināta no sirds. Vismīļākās man vienmēr būs bērnu zīmētās apsveikuma kartītes un zīmējumi. Pēdējā laikā viens otram vairāk cenšamies dāvināt praktiskas lietas.”

Staburags.lv ARHĪVS

Ģimenē trīs juristi

Kategorijas