Mīlestība iet caur vēderu

2009. gada 4. jūlijs 00:01

Nekad nebiju vēlējusies kļūt par balta četrkājaina murrātāja saimnieci. No paziņas nācās noklausīties daudz stāstu par to, cik balti kaķi ir jutīgi, ātri sasmērējas un ir visādi citādi “nepraktiski”, tomēr nu man pieder pilnīgi neciešama rakstura balts runcis.

Saimnieku izvēlas pats
Paziņas baltajai kaķenei “atskrēja” četrīši, visi balti, tikai viens “brāķis” — pakausī pelēks neregulāras formas plankums. Šī iemesla dēļ kaķēnam saimnieki nepieteicās un, kārtējo reizi ciemojoties pie paziņas, noskatījos uz “izbrāķēto” dzīvnieciņu. Kad posos mājup, “brāķis” iekārtojās manas mašīnas, aizmugurējā sēdeklī un, omulīgi ieritinājies, sāka murrāt. Tā es tiku pie Filipa vai drīzāk otrādi — Filips tika pie manis. Nograuž piekto zelta stīgu
Nu jau ar Filipu cenšamies sadzīvot četrus gadus. Katru vakaru Filips dežurē pie durvīm un pārmetumu pilnu skatienu sagaida mani pārnākam. Ar tikpat nosodošu skatienu viņš aizved neapzinīgo saimnieci uz virtuvi un atgādina par savām tiesībām uz vārītajām liellopa aknām ledusskapī. Tās ir Filipa vislielākā vājība, nereti man šķiet, ka viņš pat dzimteni varētu pārdot par krietnu porciju vārītu aknu, tik ļoti viņam tās garšo. Viņš noteikti arī mani iemainītu pret pārdesmit kilogramiem aknu pastētes.Tūlīt pēc aknām Filipa iecienītākā delikatese ir zāle. Speciālo kaķiem domāto zālīti viņš neēd, bet laukā saplūkto nosukā, aci nepamirkšķinājis. Nebeidzams strīdus ābols mums ir istabas puķes. Pagājušajā mēnesī viņš nograuza jau piekto zelta stīgu, būs jāiegādājas sestā.

Patīk dzīvnieku kuriozi
Filips ir ļoti kārtīgs un tik tīrīgs, ka tas man sagādā papildus rūpes. Piemēram, ja viņš savā kastītē nokārto dabiskās vajadzības vienu reizi, otrreiz viņš tur savu kāju spers tikai, kad būs nomainītas smiltis. Ja tas laikus nebūs izdarīts, Filips sēdēs pie kastītes un nelāgā balsī bļaus līdz aizsmakumam, taču nokārtoties neparko neies. Nezinu, vai zinātnieki ir pētījuši kaķu spēju atšķirt un redzēt priekšmetus, taču Filips labprāt skatās televīziju. Viņa iemīļotākā pārraide ir “Dzīvnieku kuriozi”. Katrai kustībai runcis seko līdzi, ja kadrā pazib papagailis vai vēl kāds putns, Filipam nervozi notrīc ūsas. Kad man vēl bija papagaiļi, Filips to vien darīja, kā laiskojās gar būri un gaidīja, kad mazos viļņpapagailīšus izlaidīšu izvingrināt spārnus.
Necieš vīriešus un alkoholu
Ikvienu ciemiņu Filips kārtīgi aposta, neizprotamu nepatiku viņš izjūt pret vīriešiem, bet, sajūtot alkohola dvingu, viņš pazūd savā mājiņā. Grādīgo Filips saož pa gabalu, un iedzēruši cilvēki viņam īpaši nepatīk. Domāju, ka Ceļu policijā manam runcim būtu nodrošināta veiksmīga karjera. Ja mēs sanīstamies (tas notiek tad, kad man vai kaķim ir slikts garastāvoklis), saucu runci par “alkometru” vai “brāķi”. To, kā viņš mani dēvē savā kaķu valodā, par laimi, nezinu. To, ka Filips ir dusmīgs, var just pa gabalu — viņš vienaldzīgi sēž uz palodzes vai uzlien uz skapja starp mīkstajām rotaļlietām un nereaģē. Varu saukt un lūgties, Filips ir ciets kā klints — “nedzird” un “neredz”. Dzirdi un redzi, un nebeidzamo mīlestību viņš parasti atgūst, ja dabū aknu pastēti.

Staburags.lv ARHĪVS

Mīlestība iet caur vēderu

Kategorijas