Nav nekā mīļāka par pieciem dēliem

2009. gada 4. jūlijs 00:01

Valles pagastā 50 gadu jubileju svinēs Lūcija Ribakova. Viņas dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts, bet Lūcijas kundze par spīti visam ar dzīvi ir apmierināta.

Lūcijas Ribakovas dzimtā vieta ir Bauskas pusē, Codē. Tur pavadīti pirmie pieci dzīves gadi. Vēlāk viņa kopā ar ģimeni pārcēlās uz Valli, kur pabeidza astoņgadīgo skolu. Tad meitene devās mācīties uz Apes profesionālo vidusskolu un apguva zootehniķes arodu. Gardums — rupjmaize ar meduLūcijas kundze auga daudzbērnu ģimenē, viņai bija četras māsas un brālis. Jau no mazotnes Lūcijas māte bērnus radināja pie darba. Viņi ļoti daudz strādāja, un brīva diena bija reti. Vasaras brīvlaikā Lūcija kopā ar māsām ganīja teles un ravēja biešu laukus. Biešu vagas bija ap pusotra kilometra garas, un karstajās dienās ravēt bija ļoti grūti. Reizēm no kaimiņmājām atnāca saimniece un atnesa kanniņu ar aukstu ūdeni un rupjmaizīti ar medu. Tie viņai bija kā mazi svētki.Visi vienā istabiņāKad ģimenes pirmā māja Vallē nodega, viņiem piešķīra citu — mazu, ar vienu istabiņu un dēļiem aizsistiem logiem. To lielā saime vienmēr turēja tīru un kārtīgu.Lūcija ar ģimeni dzīvoja tālu no skolas. Mājās meitene bija tikai brīvdienās, bet mācību laikā dzīvoja internātā. Daudzbērnu ģimenes tolaik necienīja, to varēja just arī skolā, bet bija kāda skolotāju ģimene, kura bērnus aizstāvēja un neļāva darīt pāri, palīdzēja ar apģērbu un nesavtīgi dāvināja mīlestību un sirds siltumu.Jubilāre teic, ka jaukākais bija laiks, kas pavadīts kopā ar vecomāti. Lūcija māmuļu apbrīno — viņa bija gaišs cilvēks. Kad meitene pie viņas ciemojās, vienmēr tika cienāta ar biezpienu, sviestu un citiem gardumiem, kas tagad šķiet ikdienišķi produkti.Tur lopiņus un audzē dārzeņusArī Lūcija izveidoja ģimeni. Vēlāk sāka saimniekot, turēja gotiņas un citus lopus. Taču pārmaiņu gados radās problēmas. Bieži vien vairākus mēnešus neizmaksāja piena naudu, un ģimene nolēma audzēt dārzeņus. Visos laukos auga sīpoli, gurķi, burkāni, kāposti un citi dārzeņi, kuru kopšana prasīja daudz darba.Lūcijai Ribakovai dzīvē nācies pārvarēt dažādas grūtības. No apkārtējiem viņa nesaņēma nekādu atbalstu un teic, ka to nemaz nevēlējās. Viņai netīk lūgt palīdzību, grūtības vienmēr pārvar pati un labprātāk palīdz citiem, neko neprasot pretī.— Mana māte daudz strādāja, un mums, bērniem, savu mīlestību īpaši neizrādīja, taču es viņai neko nepārmetu, gluži otrādi, esmu pateicīga, ka viņa man iemācīja mīlēt darbu.Dzīve ir paskrējusi vēja spārniem. Esmu gājusi cauri daudzām grūtībām, un, iespējams, tāpēc tas, kas šobrīd notiek valstī, mani nebiedē. Esmu laimīga, ka mani bērni ir izauguši un man vairs nevajag censties, lai ik mirkli galdā būtu maizīte. Ja tās nav, es nepārdzīvoju. Dzīvi baudu nesteidzoties, — tā jubilāre.Pienākums palīdzēt otramLūcija ir strādājusi gan par brigadieri, gan pārdevēju, bet nu viņas ikdiena paiet sociālās aprūpes centrā “Mēmele”, kur ir aprūpētāja. Liekas, ka tagad dzīvē ir atradusi to, ko jau ilgi meklēja. Par spīti citu teiktajam, ka darbs “Mēmelē” ir psiholoģiski smags, Lūcijas kundzei tas ļoti patīk. “Ja izjūti otra sāpes un esi gatavs viņam palīdzēt, tad tik grūti nemaz nav. Šis darbs mani bagātina un, kad braucu mājās no dežūrām, nejūtos nogurusi, bet enerģijas pilna,” viņa teic.Liels atbalsts Lūcijai Ribakovai ir bērni — izaudzināti pieci krietni dēli. Ja viņiem viss ir labi, tad Lūcija jūtas laimīga. “Man nav nekā mīļāka par maniem dēliem, par viņiem varu izstāstīt vairāk kā par savu dzīvi,” atzīst jubilāre. Lūcijas kundzei nodarbošanos netrūkst. Viņai ir sava saimniecība — govis, zosis, truši, tītari, cūkas. Jubilāre dzied sieviešu ansamblī un spēlē dramatiskajā kolektīvā. Dzīve ir piepildīta. Patīk ceļotLūcijas kundzes vaļasprieks ir ceļošana. Viņa apceļo Latviju un uz ārzemēm braukt nemaz nevēlas. “Mums ir tik daudz skaistu vietu, un daba ir vienkārši brīnišķīga, šķiet, nekur citur tādas nav,” atzīst jubilāre.Lūcijas kundze par dzīvi neraud, viņa tai uzsmaida un ir laimīga, jo galvenais ir būt optimistei. Viņa apkārtējos neredz slikto, bet cenšas saskatīt labo. “Neviens nav ideāls. Vēlos, lai cilvēkos būtu vairāk labestības, jo daudzi ir vienaldzīgi pret apkārt notiekošo,” teic jubilāre.

Staburags.lv ARHĪVS

Nav nekā mīļāka par pieciem dēliem

Kategorijas