Kas notiks ar sporta skolu?

2009. gada 7. jūlijs 00:01

Budžeta grozījumos, ko valdība pieņēma jūnijā, paredzēts turpmāk vairs nepiešķirt mērķdotācijas sporta skolu treneru algām. Nozares pārstāvji ir sašutuši — valdības lēmums sagrauj sporta skolu sistēmu. Savukārt grozījumi likumā par pensijām pamudinājuši Aizkraukles rajona sporta skolas nu jau bijušajam direktoram Ērikam Cīrulim pieņemt lēmumu aiziet no darba.

Pilnīga neziņa
Līdz decembrim Aizkraukles rajona sporta skola vēl strādās atbilstoši šīgada budžetam. “Pilnīga neziņa par nākotni, optimismu vieš tikai pašvaldību vadītāji, kuriem sports vienmēr bijis svarīgs,” teic Brigita Krauze, Aizkraukles rajona sporta skolas direktora vietniece, kura patlaban veic arī direktora pienākumus. “Par treneru algām neko nezinām, jāseko līdzi budžeta grozījumiem un jāgaida, ko valdības vīri izlems. Līdz šim dzirdētais baumu līmenī vien ir.” Aizkraukles rajona sporta skolas treneris Igors Lulle jau ir aizgājis pensijā, nogaida handbola treneri Juris Gailis un Andris Eģītis. Pēc pirmās algas un pensijas saņemšanas redzēs, vai šie treneri varēs un vēlēsies turpināt savu darbu.

Par treneri nepiedzimst
“Spējas, talants būt trenerim nepiemīt katram un uzreiz, tā ir īpatnēja lieta,” domā Ēriks Cīrulis, Aizkraukles rajona sporta skolas bijušais direktors. “Pēc skolas absolvēšanas par treneri nevar kļūt, vismaz desmit gadu jātaustās kā pa tumsu. Trenerim nepieciešama liela pieredze un laika rūdījums. Protams, es piekrītu, ka jādod vieta jaunajiem, taču individuāli ir jāizvērtē daudzi gadījumi, lai iedomātā ieguvuma vietā nebūtu tikai zaudējumi. Piemēram, vieglatlētikas trenerim koknesietim Igoram Lullem aizvietotāju būs grūti atrast. Lulles audzēkņiem — tādiem pasaules līmeņa sportistiem kā trīssoļlēcējs Māris Bružiks komentārus nevajag.”

Nauda — vienojošais elements
Ēriks Cīrulis nākotnē cenšas raudzīties optimistiski. “Lai arī kas ir bijis un būs, domāju — izķepurosimies,” saka Cīruļa kungs. “Protams, dažkārt no bezspēcības nolaidās rokas. Tā bija arī pirms aptuveni pusgada, kad 14. janvārī paziņoja: treneru algas, sākot no 1. janvāra samazinās. Ar atpakaļejošu datumu. Komentāri te lieki. Labi, ka Aizkraukles rajona padomē strādāja saprotoši cilvēki. Rajona padome tad arī nosedza algu starpību. Par nākotni kaut ko prognozēt ir grūti. Pirmais nezināmais — jaunie novadu vadītāji — nu jau ir zināms. Manuprāt, veiksmīgi izvēlēti, pret sportu pozitīvi noskaņoti cilvēki.” Ja turpmāk finansējumu dos valsts, tad tas būs vienojošais elements un palielināsies iespēja, ka Aizkraukles sporta skola arī turpmāk būs bijušā Aizkraukles rajona sporta centrs. Citāda situācija varētu izveidoties, ja sportu finansēs pašvaldības — tad ikviens novads ar naudu varēs rīkoties atsevišķi.

Kabinets nākamajam
“Patiesībā, pieņemot šos pensiju likuma grozījumus, valdība man izdarīja pakalpojumu,” mazliet skumji un ironiski gan skan bijušā direktora atzīšanās. “Jau sen domāju, kad tad būs īstais laiks aiziet, jo es taču strādāju jau kopš 1960. gada. Vienmēr bija kāds izpildāms uzdevums, mērķis, kas aizkavēja, — te remonts, te jāpārceļo uz jaunām telpām, te atkal kaut kas cits. Tagad gan punkts pielikts, kabinets sagatavots nākamajam.” Cīruļa kungs atzīst, ka darbinieces — gan viņa vietniece Brigita Krauze, gan metodiķe Jolanta Albrehte — ar pienākumiem tiks galā.

Sports jāsaglabā
Direktora vietniece Brigita Krauze uzskata, ka, pateicoties Aizkraukles novada vadībai, Aizkraukles sporta skolas nākotne varētu būt samērā cerīga. “Manuprāt, gan domes priekšsēdētājs Plūmes kungs, gan pārējie pret sportu noskaņoti labvēlīgi,” teic Brigita Krauze. “Plūmes kungam sports vienmēr ir interesējis. To apliecina kaut vai stadiona atjaunošana, halles celtniecība.” Krauzes kundze uzsver, ka būtu svarīgi saglabāt esošo treneru komandu: “Viņi visi ir pieredzējuši, ar augstāko izglītību, manuprāt, mums ir ļoti laba treneru komanda. Ceru, ka mēs saglabāsim sportu mūsu reģionā.”

Skaidrība būs rudenī
“Izveidojusies situācija neapmierina ne mani, ne arī pārējos deputātus,”stāsta Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme. “Pēdējā laikā sportam esam pievērsuši īpaši lielu uzmanību, domāju, ka Aizkrauklē sporta bāzes ir pietiekami labas, tikai nezinām, kādas būs izmantošanas iespējas. No pašvaldībām gaida milzīgu atbildību, godīgi sakot, sporta skolu nākotne ir nezināma. Ikvienam skaidrs, ka ir milzīga atšķirība, vai bērni tāpat “dauza” bumbu vai arī treneris šīs aktivitātes ievirza pareizajās sliedēs.” Septembrī plāno pieņemt jaunā budžeta veidošanas modeli, tas varētu viest nelielu skaidrību, cik, kā un vai būs iespēja naudu ieguldīt sportā.

Fakts.Latvijā ir 69 pašvaldību dibinātas sporta skolas, kurās nodarbojas apmēram 30 tūkstoši audzēkņu, un treneri atlīdzību saņem mērķdotācijas veidā no valsts budžeta līdzekļiem.

Interesanti.Par sporta skolu saglabāšanu palīdz cīnīties arī profesionālie sportisti. Latvijas sieviešu basketbola izlase ar atklātu vēstuli vērsusies valdībā, aicinot to nepieņemt tādus budžeta grozījumus, kas atņemtu finansējumu sporta skolām. “Tieši jaunatnes sportā aug nākamās Jēkabsones un Biedriņi, bet — un tas ir vēl svarīgāk — neskaitāmi tūkstoši savas valsts jauno pilsoņu, kuru ikdienas gaitām, treniņu apaviem, basketbola un futbola bumbām nepietiek ar profesionālo sportistu izcīnīto slavu," vēstulē valdībai raksta basketbolistes.Vēstules autori arī atgādina valdībai, ka 90 un vairāk procentu spēlētāju Latvijas sieviešu basketbola līgā, kā arī vairāk nekā 200 basketbola treneru pārstāv sporta skolas no visas Latvijas.

Staburags.lv ARHĪVS

Kas notiks ar sporta skolu?

Kategorijas