Staburags.lv ARHĪVS

Sausā purva “Maldu” meitene

Līga Patmalniece

2009. gada 11. jūlijs 00:01

0
Sausā purva “Maldu” meitene

Par Skrīveru pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju Ilgu Babri dodos aprunāties ar viņas kolēģēm un radiem. Ilgas kundze vasaras skaistākajā mēnesī jūlijā svin apaļu jubileju, un, kā joko skrīverietes kolēģes, viņa tiks ieskaitīta bērnudārza “zelta fondā”.

Sēžam sazaļojušā dārzā slīgstošas baltas mājiņas viesistabā, un jubilāres tuvinieki un kolēģi, malkojot smaržīgu kafiju, atceras dažādus notikumus, kuriozus, nopietnas lietas, kas saistītas ar Ilgu — kolēģi, omīti, māti. Ilga ir stingra, taisnīga vadītāja, sirsnīgs un izpalīdzīgs cilvēks un ar labu humora izjūtu apveltīta draudzene.
Alus mučeli paslēpj zem laivas
Ilgas Babres dzimtā puse ir zilo ezeru zemē, — Preiļu rajona Arendoles pagastā. Ilgas kundze dzimusi Sausā purva “Maldos”. Apdzīvotās vietas nosaukums ir Sausais purvs, bet māju nosaukums — “Maldi”. Pabeigusi vietējo pamatskolu, meitene devās mācīties uz netālo Špoģu vidusskolu,  tad uz Rīgas pedagoģisko skolu. Taču piedzima mazulis, un studijas palika nepabeigtas.Laika gaitā Ilga pabeidza Rīgas pedagoģisko skolu un augstskolā Liepājā ieguva bērnudārza metodiķes izglītību un pēc tam maģistres grādu. “Ilgas iegūto diplomu “aplaistījām”, kā pienākas, bet, kā par nelaimi ne saukti, ne aicināti ieradās Sanitāri epidemioloģiskās stacijas kontrolieri. Ilgas tēva brūvēto alu, kas bija iepildīts koka muciņā, mēs aizstiepām un nobēdzinājām spēļu laukumā, zem laivas, bet paslēptos skābos gurķus, par kuriem satraukumā vēlāk piemirsu, atradām tikai pēc divām nedēļām,” atceroties smejas jubilāres kolēģe un draudzene Valentīna. 

Sazinās internetā
Ilgai nav nekā svarīgāka par bērniem un mazbērniem, izaudzināti divi dēli, un nu jau aug četri mazbērni. Vecākā dēla ģimene jau gadu dzīvo Spānijā. Ilgas kundze nevar aizbraukt ciemos, jo viņai bail lidot, taču viņa nav ar mieru gaidīt retās reizes, kad uz Latviju atbrauc mazdēls, ir taču jāredz, kāds puika izskatās un ko dara. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, viņa vai ik dienu ar mazdēlu sazinās ar “Skype”, speciāli iegādāta arī kamera. Omīte ir Roberta “zelta zivtiņa” — izpildīs katru vēlēšanos. Mazdēls, protams, ir prātīgs un viņas uzticēšanos ļaunprātīgi neizmanto.
Bungas jāpiesedz
Ilga abiem dēliem jau no mazotnes ieaudzināja patstāvību un mērķtiecību. Piemēram, Raimonds vienā jaukā dienā sadomāja apgūt kāda instrumenta spēli un, vecākiem nezinot, iestājās mūzikas skolā. Par nelaimi apkārtējiem izvēlētais instruments bija bungas... Ilgai ar laiku šķīvju dauzīšana bija vai līdz kaklam. Bija jārod kompromiss, lai “vilks paēdis un kaza dzīva”. Kad bungot prot, tad nekas, bet mācību procesā... Raimonds bungas noklāja ar segām, lai neskan, jo segas slāpē troksni. Tagad mūziķis spēlē divās grupās.
Vienkārši Mamī
Ilgas darbdienas rīts parasti sākas pie datora, uzzinot Ministru kabineta jaunumus. Papīru lietas allaž ir kārtībā — visu sistematizē, sakārto. Jubilāre ir perfekta vadītāja, darbinieku stiprā aizmugure, bet jaunajām darbiniecēm viņa ir kā māte. Ilga ļoti mīl bērnus, rīta cēlienā viņa mēdz iegriezties grupiņās un samīļot mazos, viņa zina katra vārdu, ar ikvienu aprunājas. Bērni skrien pretī un sauc: “Čau, vadītāja!”. Roberts  bērnībā omīti iesauca par mamī. Tagad visi mazbērni, kaimiņbērni un daudzi bērnudārza bērni Ilgu mīļi sauc šajā vārdā — Mamī. “Man ir vislabākā un vismīļākā Mamī,” noteic mazdēls Roberts. 
Firmas zīme — plecu lakats
Jubilāres aizraušanās ir tamborēšana. Daudzas Ilgas kolēģes jubilejās tikušas pie krāšņas rotas — plecu lakatiem. Kolēģe Dace rāda Ilgas dāvināto tumšas ceriņkrāsas bārkšaino lakatu. “Mums pat bija kopīga bilde. Sastājāmies rindā, lai nofotografētos vienāda raksta lakatos ap pleciem, un izskatījāmies satriecoši,” stāsta Dace. Ar tamborēšanas vīrusu Ilga “aplipinājusi” arī dažas kolēģes, un tagad plecu lakati ir visām.