Staburags.lv ARHĪVS

Deputāta “ādā” jūtas vīlies

Jānis Ozoliņš

2009. gada 15. augusts 00:01

267
Deputāta “ādā” jūtas vīlies

Andris Lisovskis ir uzņēmējs un Vecumnieku novada domes deputāts. Ta kā pēc novadu reformas divi bijušā Aizkraukles rajona pagasti — Valle un Kurmene iekļauti Vecumnieku novadā, devāmies  pie Lisovska kunga, parunātu par novada aktualitātēm, problēmām un deputāta ikdienu. 

VIZĪTKARTE
Vārds, uzvārds: Andris Lisovskis.
Dzimšanas vieta un laiks: Bauska, 1959. gada 8. septembris.
Dzīvesvieta: Vecumnieki.
Izglītība: augstākā, inženieris — ekonomists.
Nodarbošanās: uzņēmējs, Vecumnieku novada domes deputāts.
Ģimene: precējies, trīs bērni.
Horoskopa zīme: Jaunava.
Vaļasprieks: sports.
 

Nedaudz vīlies
— Kāpēc nolēmāt startēt novada domes vēlēšanās?
— Viss notika ļoti strauji. Sarakstu izveidojām nedēļu pirms iesniegšanas termiņa beigām. Šādu lēmumu pieņēmām, jo sapratām, ka nav, par ko balsot. Tā kā vēlēšanas notika pēc partiju sarakstiem “pieslējāmies” partijai, kura ir vismazāk  “sasmērējusies”. Izvēlējāmies Tēvzemes nacionālo spēku savienību, kas ne tikai  vārdos, bet darbos bija sevi pierādījusi.  Mūsu pamatvērtības ir stipra ģimene un stipra valsts.
— Vai arī pirms novada izveidošanas bijāt deputāts?
— Piedalījos arī iepriekšējās vēlēšanās, bet toreiz nebija pietiekama iedzīvotāju atbalsta, šogad iedzīvotāji mums uzticējās. Ievēlēts esmu pirmo reizi.
— Kā jūtaties, būdams deputāts?
— Nedaudz esmu vīlies. No Tēvzemes nacionālo spēku savienības esam ievēlēti tikai divi. Pirms vēlēšanām cerējām, ka mums izdosies novadā kaut ko mainīt, bet ar divām mūsu balsīm ir par maz, lai ietekmētu domes lēmumus. Liela daļa domē ievēlēto deputātu darbojās jau iepriekšējā sasaukumā, līdz ar to viņi ir sastrādājušies un viņu jau vieno kopīgas intereses. Principā domē nekas nav mainījies — “tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Pie mums visu lemj varas partijas —  Tautas partija un Latvijas pirmā partija/”Latvijas Ceļš”. Mēs varam nobalsot pret, bet pāris balsu nemaina lēmumu.
Jāskatās “no apakšas”
— Tad jūs savā ziņā esat opozicionāri?
— Tā varētu teikt. Dažos jautājumos mums pievienojas arī citi deputāti, bet tomēr vairākums ir varas partijām. Daudzi jautājumi jau pirms sēdēm ir izlemti, mums par to nezinot. Var teikt, ka domes darba caurspīdīgums ir ļoti minimāls. Aizkulišu spēles, tāpat kā visur, ir arī mūsu novadā. Var jau skaļi deklarēt, ka būsim atvērti un caurspīdīgi, bet realitāte ir savādāka.
— Jūs bijāt pret lielo algu noteikšanu novada vadītājiem?
— Mums nebija pieņemams lēmums, ka pašreizējos apstākļos novada vadība saņem, manuprāt, neadekvāti lielas algas. Samazinot vadītāju algu mēs kaut nedaudz, varētu palīdzēt, piemēram, skolotājiem. Diezgan bēdīga situācija ir Kurmenes skolā. Manuprāt, tur skolu slēgt nedrīkst, šāds lēmums vēl nav pieņemts, bet kuluāros šādas runas izskan. Vajadzēja atteikties no lielajām algām, un atbalstīt skolu. Pamatojums lielajām algām bija tas, ka palielināsies darba apjoms. Bet apkārtējos novados vadītāju algas ir mazākas. Deputātiem ir jāskatās “no apakšas”, nevis jādzīvo pēc principa: vispirms paēdīsim mēs, un tad tiem pārējiem, kas paliks. Pirms reformas priekšsēdētāja alga bija 1100 latu, tāda tā arī varēja palikt, bet nē — noteica priekšsēdētājam 1400 un izpilddirektoram 1260 latu.
Kā ģimenes uzņēmums
— Kāda ir situācija domē?
— Tas ir tāds kā ģimenes uzņēmums. Visi un viss ir saistīts kopā. Es neesmu nācis uz domi biznesu bīdīt, bet palīdzēt iedzīvotājiem. Uz to bijušais Valles pagasta priekšsēdētājs atbildēja: “Ko ta viņš grib, lai mēs te par velti strādājam?”. Arī pagastu pārvaldnieki iecelti, kādi ir izdevīgi, manuprāt, šiem amatiem bija jāizsludina konkurss. Tagad visur ir salikti vajadzīgie cilvēki. Tāpat ieceļot atbildīgos amatos vajadzēja būt aizklātai balsošanai, tad šie lēmumi, iespējams, būtu citādi. Tagad cilvēki bieži baidās paust savu patieso viedokli. Mēs par novada vadītāju virzījām mazākā pagasta — Kurmenes — priekšsēdētāju, bet šo kandidatūru neatbalstīja.
— Kādas ir novada nopietnākās problēmas?
— Pirmkārt, izglītība un uzņēmējdarbības attīstība. Ja mēs nespēsim noturēt te jaunatni, tad ne tikai Kurmenē būs jāslēdz skola. Tad jau vajadzēs runāt par Vecumnieku skolas slēgšanu, un te paliks tikai Belakoņa (uzņēmējs miljonārs — aut.) medību lauki. Es vienmēr esmu teicis, ka latviešu ģimenē jābūt trim bērniem — viens tēvam, viens mātei un trešais — dzimtenei.
— Kā vērtējat novadu reformu?
— Reformai vajadzēja būt, bet iznākums ir greizs. Citur viens pagasts ir novads, citur vienā novadā pret pašu gribu ir sadzīti nez cik pagastu. Vecumnieki ir izdevīgā vietā, netālu no Rīgas, te ir tāds kā rīdzinieku “guļamrajons”. Lielākā daļa brauc uz Rīgu strādāt, līdz ar to Vecumnieki ir diezgan turīgs pagasts. Vissmagākā cīņa būs par Kurmenes skolu, taču sākumskolai tur ir jābūt. Konrāds noteikti par to cīnīsies.
Būtu tikai gribētāji
— Kā laukos sokās uzņēmējdarbība?
— Viņi ir uz izdzīvošanas robežas. Mazajiem uzņēmumiem ir grūti. Man pašam Vecumniekos pieder trīs veikali. Lai izdzīvotu esam iesaistījušies veikalu tīkla “Aibe” grupā. Tas dod mums iespēju nedaudz samazināt cenas, arī akcijas preču ir vairāk. Domāju, mēs esam  ieguvēji. Iespējas ir lielākas. Atlaides dod arī ražotāji. Lai izdzīvotu, ir jādomā, kā darīt labāk.
— Vai novada vadība atbalstīs uzņēmējus?
— Domāju, šajā jautājumā problēmām nevajadzētu būt. Ka tik būtu gribētāji, kas uzņēmējdarbību attīstītu. Te nav runa par opozīciju, galvenais, lai cilvēkiem būtu darbs. Pašvaldība varētu pat samazināt īres maksu, lai uzņēmējam vieglāk, un arī pašvaldībai piederošās ēkas netiktu nolaistas un izdemolētas.  Pašlaik uzņēmējdarbības sākšanai ir nelabvēlīga situācija. Ir jābūt novatoriskām idejām. Nesen Vecumniekos atvēra ceptuvi pēc mēneša to nācās slēgt. Sava vieta ir jāiekaro, tas nav vienas dienas darbiņš. Novada vadība var radīt labus apstākļus, lai lielie uzņēmumi vēlētos te darboties.
Tomēr arī pašiem cilvēkiem ir jādomā, jāsaprot, ka valsts tāpat neko nedos. Ir jābūt gribai, uzņēmībai un idejai. Ar šo pamatkapitālu jau kaut ko var sākt darīt.
Mājas cilvēks
— Dzimis esat Bauskā, kā nokļuvāt Vecumniekos?
— Piedzimu Bauskā, pēc tam dzīvoju Rīgā, tad Stelpē. Pirms divdesmit gadiem Vecumnieku ciema padomes priekšsēdētājs piedāvāja izveidot savu tirdzniecības uzņēmumu. Piedāvājums bija izteikts manai sievai, bet piekritu es. Tagad jau divdesmit gadu Vecumniekus saucu par savām mājām, un tā šeit arī jūtos.
— Kā mēdzat atpūsties?
— Esmu izteikts mājas cilvēks. Dažreiz uznāk tāds noskaņojums, ka vienkārši gribas mājās pagulēt. Daudz laika aizņem darbs. Kādreiz nopietni ar sportu nodarbojos.  Jau bērnībā spēlēju hokeju, piedalījos biatlona sacensībās, vieglatlētika patika, arī GDA daudzcīņa. Tagad nedaudz moka veselības problēmas, līdz ar to šīs aktivitātes arī ir mazinājušās. Pievienojot Vecumniekiem Valli domāju, vairāk attīstīsies sportiskās aktivitātes, jo tur ir labāka un jaunāka sporta bāze.