Jārīkojas kā kara laika ķirurgam

2009. gada 18. augusts 00:01

SIA “Aizkraukles slimnīca” valdi vada akciju sabiedrības “Veselības aprūpes fonds” pārstāve Alīda Vāne. Viņa “Staburagu” informē par pašlaik slimnīcā notiekošo.

Neskaidra situācija
— Es nevērtēju pagātni, neklausos, kādi pacienti un personāls bija vakar. Redzu vīziju, kādus es viņus vēlētos redzēt rīt, — saka Alīda Vāne. — Šobrīd visi slimnīcas darbinieki un pacienti ir neziņā par rītdienu valsts nekonkrētās nostājas dēļ. Šī iemesla dēļ nākotni prognozēt ir sarežģīti. Klīst runas, ka pēc 1. septembra Aizkraukles slimnīcā varētu palikt diennakts traumpunkts. Aizkraukles reģionam tas būtu ļoti labi. Taču vai valsts to finansēs? Tas nozīmē, ka nepieciešamas ārstu diennakts dežūras, medicīniskā personāla diennakts dežūras, iespējas veikt rentgena izmeklējumus un citas. Ja valsts to nevēlēsies finansēt, tas būs jādara kādam citam. Diemžēl mēs nevaram atļauties paši izveidot šādu traumpunktu. Pakalpojumu cenas būtu daudz augstākas, nekā iedzīvotāji spēj samaksāt. Maksas pakalpojumiem, kurus neapmaksā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), jābūt pietiekami lētiem, lai pacienti tos varētu izmantot, un tiem jābūt lētākiem nekā citviet. Mums ir būtiski, lai arī apkārtējo novadu iedzīvotāji izvēlētos ārstēties Aizkrauklē.
Vēlos kliedēt mītu, ka Aizkrauklē top slimnīca “izredzētajiem” pacientiem. “Treknajos gados” 7 — 8% cilvēku bija turīgāki par pārējiem. Daudzi no viņiem Latvijā vispār neizmanto medicīnas pakalpojumus. Vai tiešām kāds naivi domā, ka šie cilvēki pēkšņi izlems ārstēties Aizkrauklē? Pat tad, ja tā notiktu, mēs nespētu nodrošināt slimnīcas finansējumu.

Trūcīgajiem cenas būs pārāk augstas
Uz “Staburaga” jautājumu, vai Aizkrauklē varēs atļauties ārstēties cilvēks, kurš saņem mazliet vairāk par 100 latiem mēnesī, Vānes kundze nepārprotami atbildēja: ja nebūs pašvaldības dotācijas, maksa par ārstēšanos šiem cilvēkiem būs pārāk augsta.
— Pensionārs nespēj samaksāt arī par komunālajiem pakalpojumiem, — turpina Alīda Vāne. — Šobrīd valdība ir noteikusi, ka pacienta līdzmaksājums, apmeklējot ārstu, ir pieci lati un par slimnīcā pavadīto dienu — 12 latu. Taču tā vēl nav maksas medicīna.

Speciālisti “atrasti”
Mēs mēģinām panākt, lai VOAVA apmaksāto pakalpojumu būtu pēc iespējas vairāk. Aizkrauklē nebija iespējams vērsties pie otorinolaringologa un dermatologa. Kopš 11. augusta katru otrdienu šie speciālisti Aizkraukles poliklīnikā ir. Par vizīti pie otorinolaringologa jāmaksā pieci lati, pie dermatologa — desmit latu, jo šajā specializācijā nav VOAVA piešķirtās kvotas.
Izveidots arī dienas stacionārs. Vieta tajā maksā piecus latus dienā. Mēs nodrošinām gultasvietu un iespēju veikt nepieciešamās manipulācijas. Medikamenti pacientam jāpērk pašam. Ārstējoties dienas stacionārā papildus, būs iespējams izmantot citus pakalpojumus, piemēram, speciālistu konsultācijas par izdevīgākām cenām, nekā ejot uz pieņemšanu poliklīnikā tieši pie konkrēta ārsta.

Apvienotā nodaļa strādā
Slimnīcā joprojām turpinām samazināt darbinieku skaitu. Protams, ne tā, kā pirms trim nedēļām, bet viss tiek maksimāli optimizēts, lai pēc iespējas vairāk samazinātu izdevumus.
Līdz 1. septembrim darbosies apvienotā nodaļa. Diemžēl tā turpina radīt zaudējumus — tajā vienlaikus strādā četru dažādu specialitāšu ārsti, taču pacientu ir maz. Strādā reanimācijas nodaļa, un, neskaitot naudu, mēs turpinām sniegt palīdzību insultu un infarktu gadījumos, kad pirmā ārstēšanas diena maksā ap 800 latu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests turpina strādāt gan Aizkrauklē, gan Neretā un Pļaviņās. Pacientus, kurus nav iespējams uzņemt Aizkrauklē, ved uz Jēkabpils slimnīcu, piemēram, bērnus ar lipīgām infekcijas saslimšanām, grūtnieces.

“Griež” bez žēlastības
Darbiniekiem jāsaprot, ka algu nemaksā par to vien, ka atnāk uz darbu. Ir arī jāstrādā. Esmu teikusi darbiniekiem, ka tie, kuri nevēlas pieņemt jaunos noteikumus, var iet uz personāla daļu un rakstīt atlūgumu. Šī iemesla dēļ neviens tomēr nav aizgājis. Šobrīd nevaru būt jauka un darbiniekiem līdzcietīga. Šis ir krīzes menedžmenta risinājums, bet dialoga nebūs — es izzinu situāciju un pieņemu lēmumus. Jārīkojas kā kara laika ķirurgam — ja nepieciešams, jāgriež, daudz nedomājot. Lieli zaudējumi radušies vietējās arodbiedrības dēļ, kura darbiniekiem panāca nepamatoti lielas algas. Šobrīd par darbinieku attieksmi nevaru sūdzēties.

Izstrādā cenrāžus
Par to, vai apvienotā nodaļa darbosies arī pēc 1. septembra, spriest nav iespējams. Valdība šajā jomā savu nostāju vēl nav paziņojusi. Piemēram, līgumu jūlijam atsūtīja tikai 27. datumā...
Mums ir izstrādāts konkurētspējīgs cenrādis ginekoloģiskajām manipulācijām, ko var veikt dienas stacionārā. Cenas ir labākas, nekā mēs spējām atrast citās medicīnas iestādēs Latvijā. Darbojas arī mamogrāfs. Šis izmeklējums ir par maksu.
Cenrādis ķirurga pakalpojumiem vēl top. Nav līdz galam izstrādāts arī iespējamo operāciju klāsts. Taču zināms, ka, piemēram, ortopēdiska operācija, par kuru privātklīnikā prasa 740 latu, Ortopēdijas institūtā — 440 latu, Aizkrauklē maksās ne vairāk kā 300 latu. Cenas tāpat cilvēkus šokēs, jo maksāt šādas summas par veselības aprūpi nav pierasts. Taču tās būs maksimāli tuvas reālajām izmaksām.

Jācenšas “izvilkt pa nullēm”
Krīzes apstākļos galvenais uzdevums ir “izvilkt pa nullēm”, nevis pelnīt, un saglabāt iespēju sniegt pakalpojumus. Slimnīcai ir ne tikai liels kredīts, bet arī ievērojami ikdienas tēriņu parādi — ap 400 tūkstošiem latu. Nodokļu parādi ir vairāk nekā 100 tūkstošu latu, ievērojamas summas jāmaksā arī par piegādātajiem medikamentiem. Taču ir panākta vienošanās ar kreditoriem, lai slimnīcu “nepiespiestu pie sienas”. Protams, jebkurš no kreditoriem var iesniegt maksātnespējas pieprasījumu, un diezin vai slimnīca spēs pierādīt pretējo, jo galvenā pasūtītāja — valsts — nav paziņojusi “spēles noteikumus”. Nav neiespējami “izvilkt”, taču to jāvēlas visiem.
Kāpēc gan slimnīcai radušies tik milzīgi parādi? Kā iepriekšējā slimnīcas vadība to pieļāva?
Bijušais Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis skaidro, ka parādi radušies, nespējot sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem.
— Mums bija jānodrošina pakalpojumi, bet valsts naudas piešķīra arvien mazāk. Janvārī 140 tūkstošu latu, tad 117 tūkstošu latu mēnesī, tagad — 40 tūkstošu, — saka Vizuļa kungs. — Bet algas jāmaksā, zāles jāpiegādā, jo pacienti taču jāārstē. Bija jāmaksā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu līzings, par celtniecības pakalpojumiem, piegādāto medicīnisko aparatūru.
Aizkraukles slimnīcas līdzšinējā darbības modelī redzams tas pats, kas valdības rīcībā: dzīvot neatbilstoši ienākumiem, tērēt vairāk, nekā tiek ieņemts, cerot, ka gan jau kāds tēriņus apmaksās. Ja Aizkrauklē laikus būtu sākuši “savilkt jostu”, iespējams, slimnīcas tādos parādos neslīgtu.

Staburags.lv ARHĪVS

Jārīkojas kā kara laika ķirurgam

Kategorijas