Staburags.lv ARHĪVS

Skrīveriem pansionāts kā akmens kaklā

Margarita Celmiņa

2009. gada 20. augusts 13:35

62
Skrīveriem pansionāts kā akmens kaklā

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Skrīveru sociālās aprūpes centrs, kurā ir vieta 101 pansionāram un kurā viņi mīt no visa Aizkraukles rajona, līdz 30. novembrim jāpārņem Skrīveru novadam. Pansionāts novadam jāņem kopā ar 700 tūkstošu latu lielo kredītu. Šī nauda savulaik bija nepieciešama jaunā korpusa celtniecībai un veco ēku remontam.

Pirms četriem gadiem, kad sāka jaunā korpusa celtniecību, kredītu šim mērķim no valsts ņēma Aizkraukles rajona padome, kas šo iestādi arī uzturēja. Tas bija ļoti izdevīgi, jo labiekārtotajā aprūpes centrā varēja izmitināt vecus un slimus cilvēkus no visiem rajona pagastiem. Maksa par dzīvošanu centrā pansionāriem gan katru gadu palielinājās, un tagad tā ir jau 328 lati mēnesī. Valstī vidēji — 320 latu.
Ne celt, ne nest...
Skrīveru novada vadība apzinās, ka novads viens pats šo kredīta nastu nevar ne pacelt, ne panest. Kredīts būtu jāatmaksā nu jau bijušajai Aizkraukles rajona padomei, taču tā var samaksāt tikai 200 tūkstošu latu. Ministru kabinets devis rīkojumu līdz janvārim pansionāta kredīta atmaksāšanai “pa taisno” no Valsts kases samaksāt 300 tūkstošu latu. Izrādās, arī šī nauda jāņem no jau neesošās Aizkraukles rajona padomes pustukšās kases... Taču 700 tūkstošu “nesastiķēt”, jo pietrūkst vēl 200 tūkstošu.
Piedevām Skrīveru novads no valsts nesaņēma arī paredzētos 200 tūkstošu latu, jo nevienu pagastu sev nepievienoja un vēl vērsās Satversmes tiesā, izcīnot tiesības dzīvot lepnā patstāvībā.
Ko tagad darīt un kā rīkoties, lai sociālās aprūpes centra daudzo ēku logi netiktu izdauzīti un ēkas nesabruktu neapdzīvotības dēļ? Pansionāts ir par lielu, lai tajā dzīvotu tikai skrīverieši. Centra direktors Pēteris Jansons sācis aptaujāt jauno novadu  pārstāvjus — kuri būtu ar mieru savus sirmgalvjus izmitināt Skrīveru novada sociālās aprūpes centrā. Tikai Aizkraukles novada vadība domā, ka varētu kopā ar skrīveriešiem veidot kapitālsabiedrību, pat nebaidoties no daļas kredīta atmaksāšanas. Varbūt skrīveriešus varētu atbalstīt arī Kokneses novads, kuram nav sava pansionāta,  vai jaunjelgavieši? Pļaviņās un Neretā pansionāti ir, un tos vēl iespējams paplašināt, tāpēc šie novadi var palikt malā.
Pansionāri brauc projām
— Uzskatu, ka kredītu vajadzētu nomaksāt valstij, citādi sociālais centrs mūsu novadam būs kā akmens kaklā daudzus gadus. Ja cilvēkiem nebūs līdzekļu, pansionāts paliks pustukšs, lai kam tas arī piederētu, — atzīst Jansona kungs.
Tā tiešām varētu notikt, jo jau tagad vairāki pansionāri centru ir pametuši. Viņus aizved bērni vai aizbildņi, kuri vairs nespēj samaksāt par sirmgalvju dzīvošanu  pansionātā. Viņiem pašiem nav darba, un par bijušā pansionāta iemītnieka pensiju   varēs vismaz nopirkt maizi...
No pansionāta nesen aizbrauca divi aizkrauklieši. Direktors saprot, ka viņiem mājās viegli neklāsies, jo vajadzīga īpaša kopšana, kādu var nodrošināt tikai sociālās aprūpes centra speciālisti un aprūpētāji. Patlaban pansionātā mīt 94 sirmgalvji. Tātad jau ir brīvas vietas, bet vēl nesen vecļaudīm bija ilgi jāgaida rindā, lai tiktu šajā  pansionātā.
— Kad pie mums viesojās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka, viņš priecājās, ka centrs ir moderns, ērts un visām prasībām atbilstošs, lai te mūža nogali laimīgi vadītu sirmgalvji, kuriem ik dienu vajadzīga aprūpe, — stāsta Pēteris Jansons.
Bet nu skrīverieši ir neziņā, kā turpmāk dzīvot un strādāt. Parāds kā smags vezums velk atpakaļ, un nav palīgu, kas to padarītu vieglāku.