Starp Latviju un Franciju

Jau kādu laiku dziedātājas Marijas Naumovas dzīve rit starp divu valstu galvaspilsētām — Rīgu un Parīzi. Lai gan Latvijā viņas vārds ir zināms katram, studējot Parīzē, Marija ir vienkārši studente. Šovasar viņa ar koncertprogrammu viesojas dažādās Latvijas pilsētās, 11. septembrī — arī Aizkrauklē.
Telefoniskajā intervijā speciāli “Staburagam” Marija Naumova stāsta par savām domām un darbiem.
Marija Naumova dziedātājas karjeru sāka 1995. gadā. Šo gadu laikā viņa ir piedalījusies dažādos konkursos un festivālos, kā arī izdevusi vairākus mūzikas albumus. 2002. gadā Marija uzvarēja “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Tallinā.
Marija ir ļoti daudzpusīga māksliniece un vairākās muzikālajās izrādēs apliecinājusi arī savu aktrises talantu. Dziedātāja ir atveidojusi galveno lomu mūziklā “Māsa Kerija”, “Mūzikas skaņas” un citos iestudējumos, bet 2004. gadā viņa atvēra bērnu un jauniešu vokālo studiju “MarieN Studio”.
Studente Marija
— Kādas īpašības jūs raksturo vislabāk?
— Esmu ļoti aktīva, sarežģīta, īsta darbaholiķe un vispār ļoti liels bērns. Visas šīs rakstura iezīmes man dzīvē ir palīdzējušas kļūt par to, kas tagad esmu. Ikvienu darbu daru pedantiski kārtīgi, ar neizsīkstošu enerģiju un pozitīvismu.
— Ar ko nodarbojaties Parīzē?
— Parīzē pašlaik studēju. Mācos divās Parīzes skolās — gan mūzikas, gan aktiermeistarības. Pasniedzēji ir ļoti interesanti cilvēki. Studijas man ir franču valodā. Šis dzīves posms ir ļoti interesants, jo sen nav bijis iespējas būt vienkārši man pašai, nevis dziedātājai Marijai Naumovai.
Patīk Parīzes parki
— Kāda ir jūsu ikdiena?
— Latvijā ir grūti apstāties, bet Parīzē dzīvi varu baudīt mierīgi un justies brīvi. Francijā esmu studente, mājsaimniece, māte un sieva, bet Latvijā kārtoju citas lietas. No mācībām brīvajā laikā pastaigājos un iepazīstu pilsētu. Te es daudz vairāk laika varu veltīt sev. Mana dzīve šobrīd nerit pēc noteikta scenārija, es dzīvoju saskaņā ar sevi un apkārtējo vidi. Beidzot varu atļauties dzīvot tā, kā vēlos, nevis tā, kā to vajadzētu.
— Kur Parīzē pavadāt laiku vislabprātāk?
— Man Parīzē ir daudz iemīļotu vietu. Es apbrīnoju šo pilsētu un tās iedzīvotājus, jo Parīzi raksturo cilvēki, kuri tur dzīvo. Visvairāk man patīk parki. Franči tajos pavada ļoti daudz laika. Viņi tur gan lasa, gan rīko piknikus, dzied mūzikas instrumentu pavadībā, malko vīnu, žonglē, zīmē. Francijas parkos valda patīkama atmosfēra.
Trūkst rupjmaizes
— Kā jums visvairāk pietrūkst?
— Latvijas cilvēku — draugu, ģimenes, ar kuriem ir ļoti labs kontakts, tāpēc regulāri ar viņiem sazvanos. Parīzē man ir vīrs, viņa meita, un tas mazina ilgas pēc mājām. Viņi man aizpilda to trūkumu. No pārtikas produktiem man ļoti trūkst rupjmaizes un mazsālītu gurķīšu, ko vienmēr cenšos paņemt līdzi, jo Francijā tos nevar nopirkt.
— Vai Parīzē arī dziedat?
— Tā kā ar koncertdarbību pašlaik ir grūtāk, jo nevaru to savienot ar studijām, ik pa laikam dziedu kādā no daudzajiem Parīzes krodziņiem un klubiem. Tur kūsā īstā dzīve, taču esmu ļoti noilgojusies pēc Latvijas publikas.
— Ar ko atšķiras Francijas un Latvijas publika?
— Franči ļoti atšķiras no mums. Viņi ir toleranti un ar pozitīvu domāšanu. Francijas publika mani uzņem ļoti jauki. Viņiem patīk viss, ko viņi nezina, arī dziesmas svešvalodās, vienalga — latviešu, krievu vai gruzīnu. Ar latviešiem ir sarežģīti, mums par citiem ir izveidojušies stereotipi. “Pamodināt” latviešu publiku ir daudz grūtāk, jo tā ir atturīgāka nekā franči.
Nosauc par dziednieci
— Kāds būs koncerts Aizkrauklē?
— Manuprāt, tas būs ļoti sirsnīgs. Šoreiz koncerttūre ir astoņās pārsvarā mazās pilsētās, pie tām pieskaitu arī Aizkraukli. Koncertā vēlos dalīties savās jaukajās emocijās, dodot klausītājiem pozitīvu enerģijas lādiņu. Koncertā būs pa drusciņai no visas manas radošās darbības, lielu tās daļu aizņem maestro Raimonda Paula dziesmas. Koncertā kopā ar mūziķiem centīsimies radīt jauku atmosfēru, lai ikviens būtu apmierināts un aizietu mājās pozitīvi noskaņots.
— Kā jūs uzņem Latvijas klausītāji?
— Līdz šim viņi reaģējuši ļoti labi, par to liecina arī elektroniskajā pastā sūtītās pateicības vēstules. Viņi raksta, ka koncertu gribētu klausīties vēl un vēl. Cilvēki mani pat nosaukuši par dziednieci, un tas ir ļoti patīkami. Viņiem šajā grūtajā laikā gribas kaut ko mierīgu, mīļu un sirsnīgu.
Krīze maina domāšanu
— Kā raugāties uz Latvijas ekonomisko situāciju?
— Parīzē pavadītais laiks man ir devis iespēju uz pasauli paraudzīties citām acīm, tostarp arī uz Latvijā notiekošo. Šis ir ļoti sarežģīts, bet vienlaikus arī interesants laiks. Cilvēki bija pieraduši iekārtot savu materiālo pasauli — pirka jaunas drēbes, mašīnas, mājokļus. Brīvdienas pavadīja lielveikalos, bet tagad atgriežas pie pamatvērtībām — vairāk laika pavada kopā ar ģimeni, maltīti ietur mājās, nevis restorānā vai kafejnīcās. Atsāk iekopt zemes gabaliņus, dārzu, audzē dārzeņus. Tas ir svētīgi.
— Ko jūs domājat par krīzi?
— Krīzei ir arī daudz pozitīvu lietu, jo tā maina domāšanu un, manuprāt, uz labu. Cilvēki pārāk daudz domā par krīzi, tas nav pareizi, jo no tā labāk nekļūs. Paldies Dievam, pie mums nav kara, jo tie, kuri ko tādu ir piedzīvojuši, zina, ka tagad ir labi. Lielākā pasaules iedzīvotāju daļa dzīvo līdzīgi kā Ķīnas, Āfrikas un Latīņamerikas valstu cilvēki. Mēs salīdzinājumā esam minoritāte un pieraduši dzīvot labi, bet tā pasaulē dzīvo diezgan maz cilvēku, tāpēc domāju, ka vajag sabalansēt šīs lietas. Nevar būt tā, ka ir pavisam nabadzīgas valstis, bet citviet valda bagātība.
Lietas neplāno
— Kā klājas jūsu bērnu un jauniešu studijai?
— Tā darbojas, kā ierasts. Drīzumā studija atkal būs atvērta. Tajā varēs apgūt gan dejošanu, dziedāšanu, solfedžo, gan zīmēšanu un svešvalodas. Paldies Dievam, lai arī ir krīze, viss notiek tā, kā tam vajadzētu būt. Esmu priecīga, ka arī šajā laikā vecāki saprot: bērniem vajag arī citas aktivitātes, ne tikai vienmuļu laika pavadīšanu pie televizora vai datora.
— Kādas ir jūsu turpmākās ieceres?
— Par nākotnes plāniem es nevēlētos stāstīt. Patiesībā es neko neplānoju, jo viss manā dzīvē notiek pats no sevis. Man ir arī jaunu projektu idejas, bet — dzīvosim, redzēsim. Vajag tikai ieklausīties sevī, nenobīties un uzdrīkstēties darīt.
Foto no www.marien.lv
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra