Ar māksliniecisku attieksmi pret praktiskām lietām

2009. gada 1. septembris 00:01

Sarunājoties ar Valles pagasta “Brūklenāju 2” māju saimnieci Ilvu Strupu, redzu, cik ļoti viņai patīk sava dzīve. Gandrīz viss, ko Ilva ikdienā dara, ir viņas vaļasprieks. Sēžam pirtī pie dīķa, un Ilva ar aizrautību stāsta par lietām, kas viņai dara prieku.

“Īsts paradīzes dārzs,” gribas iesaukties, ieraugot sakopto māju pagalmu, augļudārzu, plašos zālienus, lilijas, siltumnīcās briestošos tomātus, dīķi ar saliņu, kura krastā uzcelta zeltaina guļbūve — pirts, daiļdārzu, vīnogulājiem apvīto māju. To visu rūpīgi iekopusi un veidojusi Strupu ģimene. Te ieguldīts laiks, darbs un nauda, radīta īpaša vieta — mīļas mājas sev un magnētisks zemes stūrītis paziņām un draugiem, kuri pēc vienas ciemošanās reizes te atgriežas atkal un atkal. Saimniece Ilva Strupa visu savu laiku un spēkus velta saimniecībai.

Trīs dāmas un Kūpers
— Esmu dzimusi Gulbenē, bet pārnācām dzīvot uz Ogres rajona Birzgali. Tur pabeidzu skolu un pēc tam devos mācīties uz Saldus tehnikumu, lai apgūtu veterinārfeldšeres profesiju. Lai gan visa dzīvā radība jau tolaik patika, tā nebija mana sirdslieta, un skolu es nepabeidzu. Bet dzīvnieki man ļoti patīk, un mums ir četri suņi — rotveilera kucīte Greja, vīra medību laika vārdā Kūpers, taksene Lorda un amerikāņu Stafordšīras terjers Džese, ciltsrakstos gan viņai ir ļoti garš vārds. Džesei ir tikai pieci mēneši, un viņa ir jauks, mīlīgs tīģerkrāsas kucēns. Pērn mednieku festivālā “Minhauzens” ieraudzīju tādu suni, un man viņš tik ļoti iepatikās, ka nolēmu līdzīgu iegādāties. Iespējams, jauno suņuku vedīšu uz izstādēm. Lorda ir dāmīte vairāk mīl pa gultām dzīvoties, arī mazā Džese mācās no viņas. Ja Džese grib kārtīgi sasildīties, tad palien zem segas, izstiepjas blakus un guļ.

Cīņa par zemenēm
Greja ir īsts ūdens suns, viņa staigā gar krastu un zobos ķer mazās zivtiņas. Greja ēd visu — sēnes, burkānus, kāpostus, tomātus. Zemeņu laikā mums notiek cīņa, jo viņai ļoti garšo zemenes — staigā pa dārzu un nolasa. Kad Greja bija kucēns, netālajā piemājas birzītē, kur bija sagājuši kaimiņu mājputni, “nocēla” vienu vistu un stiepa mājās. Par laimi, vista palika dzīva un vesela, tikai no gūtās traumas divus mēnešus nedēja olas. Suņus ilgi un ar milzīgu pacietību jāmāca izprast, kur ir viņu teritorijas robeža, ko nedrīkst pārkāpt. Ja viņi kaut ko sagrēko, tad nokaunējušies lien klāt uz vēdera. Džesei gribas rakņāties, īpaši gar dīķi, bet nedrīkst ļaut — krasti nobrūk. Tagad viņai rakšanai ierādīta īpaša vieta — dārza malā.

Āķis lūpā
Viens no maniem vaļaspriekiem ir makšķerēšana. Sāku pirms pieciem gadiem, pat āķi vēl nemācēju piesiet. Aizbraucu ciemos pie māsas, kuras vīrs Ojārs ir kaislīgs makšķernieks, un kādu reizi devos līdzi zvejā. Viņš iemācīja visas zvejniekiem nepieciešamās iemaņas. “Āķis lūpā” man bija pirmajā reizē, jo uzsmaidīja iesācēja veiksme — nozvejoju desmit karpu. Lielākie lomi, kas iegūti — 2,5 kilogramu karpa, 1,3 kilogramus sams. Mazā meita Ieva kopā ar māsasmeitu izvilka 1,8 kilogramus smagu līdaku. Pirmos gadus vairāk braukāju apkārt — zvejoju Daugavā, Iecaviņā, tagad gan krīzes dēļ, gan arī tādēļ, ka ir pašiem savs zivju dīķis, vairāk makšķerēju mājās. Vislabāk man patīk copēt ar pludiņmakšķeri vai ar grunteni. Tad var mierīgi pasēdēt, relaksēties.

Divdomīgais dīķis
Man ir trīs draugi un sabiedrotie — zvejnieki, ar viņiem braucam pa ezeriem, makšķerējam ziemā. Mani paziņas vīrieši pie mana vaļasprieka jau ir pieraduši, bet vispār vienai man kaut kā neērti braukt zvejot, jo citu copmaņu vīriešu attieksme ir dažāda. Makšķerēt braucam arī kopā ar bērniem, līdzi ņemam teltis.
Ir gadījušies arī kuriozi. Reiz sēžu ezermalā, karsti, saule cepina, man kājās īsi šortiņi. Netālu vairāki makšķernieki sarunājas. “Kāds seksīgs dīķa dibens,” dzirdu. “Nē, šis te ir seksīgāks…”

Dzimšanās dienā vizulis
Vienīgais mīnuss — makšķerēšana nav lēts prieks, ja gribas iegādāties kaut ko kvalitatīvu, tad jāiztērē krietna naudassumma. Nesen pirmo reizi nopirku spoli par 70 latiem, makšķerkātu par 30 latiem — dārgākās lietas, ko esmu pirkusi savam vaļaspriekam. Dzimšanas dienā visi man dāvina zvejas piederumus. Kastes, uztveramie, tīkliņi — tas viss man ir sadāvināts. Ojārs katru gadu man dāvina makšķerēšanas karti.
Zivis gatavoju pati, parasti uz oglēm vai grilā, bet uz oglēm iznāk garšīgāk. Vienmēr līdzi ir garšvielas — ķiploki, dilles un majonēze — un citas nepieciešamās lietas, lai noķertās zivis var sagatavot. Noķeru, piemēram, karpu, iztīru, sakurinu ogles un folijā izcepu, kas tā ir par delikatesi! Šogad pavasarī pirmo reizi mēģināju kūpināt, visi teica, ka esot ļoti garšīgi. Vislabāk garšo labi sagatavota karpa, sams un rotans.

Enerģiju gūst mežā
Ļoti patīk sēņot, ceļos piecos no rīta un eju uz mežu. Salasu maziņas sēnītes — beciņas, podiņus, kas īsti laikā ir marinēšanai. Ja grib mazas sēnītes, jāsēņo katru dienu.
Citreiz gan aizeju gana agri, bet skatos — kātiņi vien, neesmu paspējusi. Tā kā sēņoju jau gadu desmit, man ir savas sēņu vietas, diemžēl pēdējā laikā mežu izcērt, un labākās sēņu vietas iet zudumā. Mežs nav tikai sēņu ieguves vieta, tur rodu enerģiju, pārnākot mājās, jūtu neizsakāmu spēka pieplūdumu.
Šogad sēņu sezona sākās aptuveni pirms mēneša, bet to pārtrauca sausais periods. Kopš pirmo reizi sēņošanas azartā mežā apmaldījos, vairs neesmu maldījusies. Man ir mazs sapnītis — ļoti gribētu piedalīties sēņošanas čempionātā.

Mācās no kļūdām
Vēl viens vaļasprieks ir daiļdārza iekopšana, liliju audzēšana, siltumnīca. Šogad biju liliju izstādē Ķīpsalā, iegādājos 15 šķirņu sīpolus. Dzeltenas, oranžas, tumši sarkanas, violetu vidiņu — kādas tik bija. Šogad vislielākais ziedu skaits uz kāta bija 27. Ar ķimikālijām nemēsloju, gatavoju dabīgo nezāļu raudzējumu no nātrēm, pienenēm, balandām. Salieku visu mucā, uzleju ūdeni, lai rūgst. Pērn, lietojot šādu mēslojumu, izaudzēju trīs metrus garu saulespuķi, turklāt tā bija no zemajām šķirnēm. Esmu beigusi dārznieku kursus. Pamatzināšanas tur iegūst, bet jāmācās jau visu mūžu. Daiļdārzā visu stādu pati, ja gadās kļūme, laboju un no tās mācos.

Saldējums bez “E”
Man ļoti patīk gatavot ēdienu. Gribētu kādreiz uzaicināt ciemos Mārtiņu Sirmo, viņš varētu pagatavot zivi. Man patīk, ka Mārtiņš negatavo sterili, pēc priekšrakstiem. Gatavošanai man ir sava mazliet mākslinieciska attieksme — visu taisu bez pavārgrāmatas, virtuves svariem, tikai pēc izjūtām. Mana māte ļoti labi gatavoja, kad biju maza, stāvēju viņai klāt un prasīju — kā to gatavo, kā šito, jau tad sāku krāt visādus pavārmākslas knifiņus.
“Firmas ēdiens” ir siļķe kažokā — visi draugi un paziņas, kuri to nobaudījuši, teic, ka garšīgāku nekad nav ēduši. “Firmas ēdiens” ir arī zivis, gatavoju meža gaļas cepešus, no mežacūkas galvas vāru auksto gaļu, no medījuma aknām — pastēti. Vāru pašas izgudrotus salātus, vīriešu zaptes. Daudzi jautā recepti — sveci zem pūra turēt nav manā dabā. Pati cepu arī maizi, šim nolūkam speciāli nopirkām maizes cepšanas krāsniņu. Divu stundu laikā ir gatavs silts, kraukšķīgs maizes kukulītis. Pašu cepta maize ir daudz garšīgāka nekā veikalā nopērkamā. Paši daudz sagatavojam, veikalā pērkam maz. Pat kārumi bērniem ir pašu gatavoti. Sakuļu zemenes ar cukuru, sasaldēju, un saldējums gatavs, turklāt bez E piedevām un ar vitamīniem.
Esmu beigusi bārmeņu—viesmīļu kursus, man patīk apkalpot cilvēkus, patīk radīt prieku.

Brūklenes mežsarga cepurē
Ar vīru Silveru iepazinos, kad dzīvoju Birzgalē. Ieraudzīju viņu un uzreiz sapratu, ka šis cilvēks būs mans vīrs. Pēc mēneša sagājām kopā, bet apprecējāmies pēc septiņiem gadiem apprecējāmies. Mums ir trīs meitas — Dane jau pilngadīga, Laurai ir piecpadsmit, bet Ievai — desmit gadu.
Vīrs ir romantiķis, bieži dāvina ziedus. Es dažkārt sarīkoju pusdienas divatā sveču gaismā. Piecpadsmitajā kāzu jubilejā Silvers man sarūpēja patīkamu pārsteigumu. Iegājām restorānā, uz kāda galdiņa stāvēja ziedi — 15 sarkanu rožu, kurās ieslēpts grezns gredzentiņš. Atceros vakaru “Baltajā gliemežnīcā” — naktī sēdējām burbuļvannā, skatījāmies zvaigznēs un dzērām šampanieti. Lai vai kā, taču tikpat romantiski man šķita, kad Silvers vēl strādāja par mežsargu un nesa man cepurē brūklenes.

Staburags.lv ARHĪVS

Ar māksliniecisku attieksmi pret praktiskām lietām

Kategorijas