Turcijas rivjēras vilinājums

2009. gada 3. septembris 00:01

Gadā divas trīs reizes var atļauties arī tālākus ceļojumus, ja noķer tūroperatoru akcijas, ja dzīvo taupīgi, bet ne skopi.

Šoreiz jau jūnija sākumā abi ar sievu lēti nopirkām biļetes uz Turcijas rivjēras sastāvdaļu — Kemeru. No Aizkraukles braucām seši cilvēki, bet vienā viesnīcā dzīvojām 25 lidmašīnā kopā lidojušie pasažieri.

Pludmale klāta oļiem
Kemera ir neliela, bet tūristu noslogota pilsēta 40 kilometru attālumā no Antaljas. Tās dabas ainavas ir pārsteidzoši skaistas, mežiem apauguši kalni stiepjas gandrīz līdz jūrai, un šaurā zemes joslā izvietojusies pilsētiņa ar ostu, neskaitāmām viesnīcām un tirkīzzilu ļoti siltu jūru. Pludmales mums ierasto smilšu vietā klāj palieli oļi.
Kemeras nosaukums radies vēl Homēra laikos. Tieši viņš apgalvoja, ka šajā apkaimē dzīvojusi Himēra — dzīvnieks ar kazas augumu, lauvas galvu, drakona asti, kurš no rīkles spļāvis uguni.
Turciju dēvē par civilizācijas šūpuli. Tās teritorijā, jau sākot ar 7500. gadu p. m. ē., dzīvojuši jonieši, persieši, maķedonieši, turki, bizantieši. Kādreiz tā piederēja arī Romas impērijai, tādēļ tās vēsture un kultūra ir ļoti bagāta, bet atšķirībā no Francijas rivjēras, no kuras neatpaliek skaistuma ziņā, Turcija ir krietni lētāka.

Putnu vietā cikādes
Jau izejot no lidostas, jutāmies kā pirtī, un pirmais gides paziņojums bija, ka ārā ir plus 45 grādi. Daudzi autobusi, ja nedarbojas kondicionieris, lai vispār iekšā būtu iespējams nosēdēt, brauc neaizvērtām durvīm.
Ceļš līdz Kemerai veda pa trasi gar jūras malu, kur vienā pusē ir jūra ar neskaitāmiem skaistiem līcīšiem, bet otrā — lieli kalni. Braucām cauri vairākiem tuneļiem, kuros iebraucot bija jāaizver acis, jāaiztur elpa un jāiedomājas kāda vēlēšanās.
Pagāja krietns laiciņš, kamēr braucējus sadalīja pa viesnīcām. Mūsējā — neliela trīsstāvu būve ar baseinu, balkoniņiem, bāru, zaļumiem apaugušām nojumēm, kur patverties no saules, un atpūtas krēsliem ūdens malā, kā arī nebeidzamā cikāžu dziesma mums ierasto putnu čalu vietā. Cikāde ir maijvaboles lieluma ļoti veikls lidonis ar gariem, smalkiem spārniem, kas dzied laikam tāpēc, ka ieslēdz savu “dzesēšanas sistēmu”, vai arī kā jau dienvidniece ir ļoti seksīga.

“Asā” virtuve
Mūsu ceļazīme bija paredzētas brokastis un vakariņas. Pēdējās bija īpaši daudzveidīgas — ar biezzupām, vismaz 10 dažādu veidu salātiem, gaļas ēdieniem un arbūzu desertā.
Turku virtuve ir viena no bagātīgākajām pasaulē — Āzijas un Vidusjūras reģiona dīvains sajaukums. Ļoti daudz dārzeņu ēdienu dažādās kombinācijās, arī ar asām garšvielām, bez kurām nav iedomājama neviena austrumu virtuve. Dzeramais bārā bija jāpērk pašiem. Iecienīts ir “Efes Pilsner” alus.

Ķermenim un dvēselei
Jau stundu pēc ierašanās viesnīcā tikāmies ar gidu, kurš piedāvāja ekskursiju programmas. Salīdzinot ar vietējo piedāvājumu, tās bija dārgas, tāpēc izmantojām tikai vienu — turku pirti jeb hamamu. Turku pirtis radās līdz ar islāma sākumu, kur ir ļoti stingras prasības ķermeņa tīrībai. Hamams ir liela grezna ēka ar caurumotiem kupoliem, pa kuriem var redzēt zvaigznes, ar daudzām pirtīm, masāžas telpām, kosmētiskajiem kabinetiem, kā arī bāriem un citām ekstrām. Katram apmeklētājam uzlika aproci ar svītrkodu, no kuras ar datora palīdzību beigās nolasīja papildu izmaksas par pakalpojumiem, kas neietilpst oficiālajās pirts izmaksās. Piemēram, glāze sulas, kuru piedāvā apkalpotāji, maksāja 5 dolārus, bet manas sievas fotogrāfija putu masāžas laikā — 3 eiro. Vispār dārgs prieks, jo cenu nekur nav.
Pirts laikā it kā notiek dvēseles pārveidošanās, kuru es gan neizjutu, jo neesmu SPA cienītājs. Pamēģināju visas cenā iekļautās procedūras, sākot ar tvaika pirti, džakuzi, putu masāžu uz marmora lāvām, dubļu masku uz sejas un beidzot ar eļļas masāžu. Pēdējā turks ņēmās tik cītīgi, ka domāju — salauzīs visus kaulus.

Vietējie piedāvājumi — lētāki
Kopā ar mums bija ļoti enerģiska dāma — Iveta no Jaunjelgavas, kura bija paspējusi “apskriet” vietējās tūrisma firmas pirms “Tez Tour” pārstāvju ierašanās. Tās piedāvāja visu to pašu, tikai daudz lētāk, tāpēc turpmāk izmantojām lētākos pakalpojumus. Es gan nebraucu uz vietām, kur biju iepriekšējā gadā, bet tajā laikā atpūtos un iepazinu apkārtni.
Atpūtas iespēju un ekskursiju ir ļoti daudz, par to Turcijā ir padomāts daudz vairāk nekā Latvijā. Piemēram, katrā lielākā parkā ir ļoti vienkārši bezmaksas trenažieri.
Bet sākšu ar ekskursijām. Izbrauciens ar jahtu pa Vidusjūru astoņu stundu garumā, cenā iekļautas arī pusdienas, pirkts vietējā tūrisma firmā, maksāja tikai deviņus latus. Pasakains brauciens, jo mums gadījās viens no lielākajiem un greznākajiem braucamajiem ar trim klājiem, augstiem mastiem, ziepju burbuļu aparātu, sauļošanās matračiem un turku mūziku. Neparasti zila jūra, desmiti jahtu, gaisā lidinās porasailingisti (izpletnis, kuru velk motorlaiva), bet otrā pusē — stāvas piekrastes klintis ar grotām un alām tajās, skujkokiem klāti kalni un nebeidzamas pludmales.

Vēderdejotājs — vīrietis
Par 5 eiro izkāpām pusstundu pastaigāt pa antīko Fazeles pilsētu ar senu amfiteātri, pilsētas vārtiem un romiešu termu drupām. Aizbraucām līdz Triju salām un brauciena laikā reizes četras skaistos līcīšos piestājām, lai izpeldētos Vidusjūras siltajā ūdenī.
Pēdējā peldēšanās bija Paradīzes līcī, kur klints radzē, ja labi ieskatās, var saskatīt Kleopatras siluetu. Tur notika šovs, ko vēroja arī no pārējām jahtām. Amizanti, ka vēderdejotāju meistarīgi, pat ar striptīza elementiem, atdarināja vīrietis, tas izraisīja varenas ovācijas. Pēc tam, pārģērbies un nedaudz padejojis kuģa priekšā, viņš pa tievu trosīti zibenīgā ātrumā uzrāpās 20 metru augstā mastā, kur demonstrēja dažādus trikus, un beigās, aplausiem skanot, ielēca jūrā.

Staburags.lv ARHĪVS

Turcijas rivjēras vilinājums

Kategorijas