No darba aiziet pieci treneri

No 1. septembra Aizkraukles rajona sporta skolu no rajona padomes pārņēma Aizkraukles novada dome. Treniņu darbs rit tāpat kā iepriekš — bijušā rajona robežās, tomēr nav zināms, vai sporta skola darbosies arī nākamgad.
Aizkraukles novada sporta skolas direktora pienākumu izpildītāja Brigita Krauze informē, ka skolai ir jauns zīmogs, tomēr to varēs lietot tikai tad, kad būs nomainīta visu septiņu sporta programmu licence, akreditācijas lapa un reģistrācijas apliecība. Formalitāšu kārtošana aizņems apmēram mēnesi. Alga “apcirpta”Skolas administrācija un tehniskie darbinieki algu tagad saņem Aizkraukles novada pašvaldībā, bet treneriem to maksā no mērķdotācijas. Līdz gada beigām naudas vēl pietiek. Sporta skolā pašlaik strādā 21 treneris. Pagājušajā mācību gadā trenera alga par likmi bija 350 latu pirms nodokļu nomaksas, taču to samazināja līdz 255 latiem, no kuriem vēl “nocirpa” divas trešdaļas jeb apmēram 100 latu. Atkarībā no slodzes lielākā daļa treneru tagad saņem ļoti maz — no 40 līdz 70 latiem. Šī iemesla un pensiju reformas dēļ no darba aizgājuši pieci treneri, jo ar tik mazu algu ģimeni uzturēt nevar. Vairākos novados pēc savām iespējām treneriem piemaksā no interešu izglītības naudas vai budžeta, jo saprot, ka iznīcināt ir viegli, bet sports ir svarīgs un treneru štati jāsaglabā. Hokejs — kluba ziņā Sporta skolā vairs nestrādā hokeja treneris Valērijs Koreškovs. “Tas man bija vienīgais darbs, taču par tik mazu algu nevaru izdzīvot,” viņš saka. Tagad bērni pie viņa var trenēties par maksu hokeja klubā “Lavīna”. “Ļoti žēl, ka tā — mums bija panākumi, pagājušajā sezonā jaunieši ieguva otro vietu valstī. Pie manis trenējās arī vairāki zēni, kas spēlēja “Pārdaugavas” komandā — savā grupā tā ieguva pirmo vietu valstī. Pavisam pie manis nodarbojās vairāk nekā 30 bērnu, brauca arī no Jēkabpils un Pļaviņām, taču tagad palikuši ap 20, jo daļa audzēkņu, lai varētu progresēt meistarībā, pārcēlušies uz citām pilsētām, mācās un spēlē hokeja komandās Ogrē, Rīgā un Daugavpilī. Tā kā Aizkraukles ledushalle nedarbojas un nav zināms, vai tā atsāks sezonu, divreiz nedēļā trenējamies Ogres ledushallē — turp braucam ar autobusu. Tomēr ne jau visu bērnu vecāki var atļauties maksāt un ne visiem iespējams braukt uz Ogri. Divreiz nedēļā mums ir “sausie” treniņi Aizkraukles stadionā — slīpējam tehniku.” Slēpošanas trenere lasa dzērvenesNo darba aizgājusi arī slēpotāju trenere Ineta Kravale. “Atašienes purvā tagad lasu dzērvenes,” tālrunī atbild Kravales kundze. Tomēr ne jau peļņas nolūkos — būs pašas ģimenei. “No septembra sporta skolā man piedāvāja strādāt septiņas stundas nedēļā, bet mēnesī es varētu saņemt apmēram 60 latu. Tad jau labāk lasu dzērvenes vai daru ko citu savas ģimenes labā,” saka trenere. Viņas darbu turpinās Sandris Stūris, tomēr Ineta Kravale vēl joprojām vairākas reizes nedēļā prieka pēc bez maksas trenē apmēram desmit savu perspektīvāko audzēkņu, jo žēl pamest iesākto. “Esmu reģistrējusies “bezdarbniekos”. Kamēr maizei iznāk, labi, bet būs jādomā, ko darīt. Vai valstij sporta skolas nevajadzēs? Trenējas bērni, kuru vecāki paši ir nodarbojušies ar sportu. Bet, ja viņi vairs netrenēsies, izaugs paaudze, kurai vairs nevajadzēs sportu un kura arī savus bērnus fiziskajās nodarbībās neiesaistīs. Un tad cilvēkiem būs vēl lielākas veselības problēmas.”“Iespējams, nākotnē pašvaldības dibinās savas sporta skolas, piemēram, kāpēc gan Pļaviņās nevarētu būt ziemas sportaveidu sporta skola,” teic Brigita Krauze. Tomēr tas ir atkarīgs no pašvaldību finansiālajām iespējām. Strādā prieka pēc Sporta skolā vairs nestrādā arī treneris Igors Lulle, jo vēlas saņemt pensiju, tomēr sava prieka pēc audzēkņus vēl trenē. “Kā augstas klases trenerim un entuziastam viņam ir grūti pamest savu darbu. Ir arī tādi audzēkņi, kas vēlas trenēties tieši pie viņa,” saka Brigita Krauze. Igora Lulles audzēkņi tagad var nodarboties arī pie citiem Koknesē strādājošajiem vieglatlētikas treneriem. Pensijā devies Visvaldis Kalniņš, kura vietā Bebros volejbolā audzēkņus trenē Jeļena Čerņauska, savukārt Jaunjelgavā Vijas Rudzītes audzēkņi vieglatlētikā var turpināt pilnveidoties pie Anitas Jegorovas. Mazāk sacensību Šogad vairs nenotiks vidusskolu un pamatskolu sacensības basketbolā, jo ir samazināts budžets, un sporta skolā nav arī tādas nodaļas. Toties būs sacensības volejbolā. Septembrī notiks “Staburaga” rīkotais kross, oktobrī — slēpotāju kross, ieplānota arī Vecgada balvas izcīņa slēpošanā. “Līdz ar budžeta “apcirpšanu” nākotnē apdraudēta arī sacensību rīkošana. Un vai skolām būs nauda, lai bērnus uz sacensībām aizvestu?” jautā Brigita Krauze. Nomāc neziņa “Man darba līgums ir līdz 31. decembrim. Kas būs pēc tam, vēl nav zināms. Mums sola, ka skaidrība varētu rasties oktobrī, novembrī, kad būs zināms budžets. Tomēr pagaidām nomāc neziņa, esam kā ceļa jūtīs, dzīvojam ar domu, ka sporta skolas, iespējams, vairs nebūs. 18. septembrī Rīgā, Olimpiskajā centrā, notiks Latvijas sporta konference, kurā piedalīšos arī es. Varbūt uzzināšu ko jaunu par Latvijas sporta nākotni,” saka Brigita Krauze.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra