“Par dzīvi nesūdzos, man visa kā ir gana!”

2009. gada 19. septembris 00:01

Laikā, kad septembris iekrāso pirmās koku lapas, 75. jubileju Iršos svinēs Ilga Rieka. Ilgas kundze darba nebaidās. Viņa visu mūžu ir sūri grūti strādājusi un arī tagad nebeidz darboties.

Basām kājām uz skoluIlga Rieka dzimusi Valmieras pusē, bet, būdama vēl pavisam maza, kopā ar vecākiem pārcēlās uz Vecogri. Tur pagāja bērnība un skolas gadi. “Biju ļoti aktīva. Man visu laiku vajadzēja darboties. Tā kā arī kaimiņos bija daudzbērnu ģimene, kopā ik dienu spēlējāmies.”Ilgas kundze auga astoņu bērnu ģimenē. Vecākiem bija gana rūpju, taču bērniem viņi neļāva palaisties slinkumā. Katram mājas darbos un saimniecībā bija uzticēti savi pienākumi. Ilga gan ganos gāja un gatavoja ēdienu, gan ravēja dārzu.Tolaik obligāta bija septiņu klašu izglītība. Skolu meitene pabeidza godam. Tie bija grūti laiki, un reizēm, kad zeme bija sasalusi, ceļš uz skolu bija jāmēro pat basām kājām. Mārtiņa Sirmā iedvesmotaPēc skolas beigšanas Ilga sāka darba gaitas. Strādāts kolhozā, pēc tam deviņus gadus par ēdnīcas vadītāju, bet 11 gadu nemanot aizritējuši, braucot ar piena mašīnu. Lai dotos uz darbu, jubilārei bija jāmostas jau pusčetros rītā.Viņai visu mūžu piemitis arī pavāres talants. Daudz laika pavadīts, klājot galdus viesībām. Nereti cienasts bija jāgatavo pat vairāk kā 200 cilvēkiem. Tad gan šmorēts un cepts, gan dažādi krēmi un kūkas gatavotas. Jubilāre daudz laika pie plīts pavada arī tagad. Jaunas ēdienu receptes viņa bieži vien aizgūst no Mārtiņa Sirmā raidījuma, bet netrūkst arī savu. Dancis mūža garumāAr nākamo vīru Jāni Ilgas kundze iepazinās kādā deju sarīkojumā. Laika gaitā abi viens otru iemīlēja, un drīzumā tika rīkotas kāzas. Izaudzinājuši un izskolojuši trīs bērnus, nu katram ir sava ģimene.“Jānis strādāja no agra rīta līdz vēlam vakaram, mājas darbiem laika neatlika, viss bija manā ziņā. Kad vīrs 1981. gadā Iršos sāka strādāt par dispečeru, pārcēlāmies uz turieni. Visu mūžu esam daudz strādājuši un darba mīlestību esam ieaudzinājuši arī bērnos,” teic jubilāre. Jānis un Ilga bijuši laulību liecinieki deviņiem pāriem. Jubilāre atzīst, ka tas ir ļoti atbildīgs pienākums, bet rada arī prieku un gandarījumu. Jānis nu atdusas kapu kalniņā Skujenē. Lai noliktu ziedus mīļotā piemiņai, jubilāre turp dodas gan kapusvētkos un svecīšu vakarā, gan Jāņos.Mītot dzīvoklī, jubilārei uzticams ir mājas sargs Peksis. Ar viņu Ilgas kundze var justies droši, jo, lai gan augumā maziņš, Peksis ir varen drosmīgs.Pilna pagalde ievārījumuDaudz rūpju prasa dārzs. “Audzēju burkānus, bietes, kartupeļus, gurķus, sīpolus, ķiplokus un citus dārzeņus. Man dārzā ir divi soliņi, kad kļūst par grūtu, atpūšos, bet bezdarbībā sēdēt nevaru, visu laiku gribas iet un darīt,” nosaka jubilāre.Lai stiprinātu veselību, Ilgas kundze ēd daudz ķiploku un dzer no ārstniecības augiem pašas gatavotās tējas. Tās uztur možu garu un dod spēku katrai jaunai dienai.Kad vaicāju, kā lauku cilvēks izdzīvo šajos grūtajos laikos, Ilgas kundze noteic: “Par dzīvi nesūdzos, man visa kā ir gana — gan pašas audzēti dārzeņi, gan pilna pagalde ievārījumu un kompotu. Ja nebūs naudiņas, vismaz būšu paēdusi. Mimmīti neaizmirstIlgas kundzei ir trīs bērni un kupls mazbērnu un mazmazbērnu pulks. Cits dzīvo un strādā Latvijā, bet daži aizbraukuši uz ārzemēm. Taču viņi mīļo mimmīti, kā iesaukuši Ilgu, neaizmirst — kad vien izbrīvē laiku, apciemo. Tad jubilārei ir lielākie prieki. Arī jubileju svinēs tuvinieku lokā. Jubilāre ir arī čakla rokdarbniece. Savulaik daudz tamborējusi, bet tagad pārsvarā ada. Pašas rokām darināti gan svīteri, gan vestes, taču tagad lielākoties top zeķes un cimdi. Ilgas kundze saviem mīļajiem dāvina ne tikai sirds siltumu, bet arī praktiskas lietas — adījumus.

Staburags.lv ARHĪVS

“Par dzīvi nesūdzos, man visa kā ir gana!”

Kategorijas