Daudz neatbildētu jautājumu

2009. gada 24. oktobris 00:01

Pļaviņās, mājās, kur vēl pavisam nesen skanēja Kaspara Hmeļņika balss, uz galda vientuļi deg svecīte. Viņa dzīvība izdzisa blakusmājā ugunsgrēka laikā. Kaspara mātei Ilonai un patēvam Aināram ir tikai viena vēlēšanās — noskaidrot, kas īsti naktī uz svētdienu, 18. oktobri, notika kaimiņu mājā. Kāpēc sākās liktenīgais ugunsgrēks un kāpēc Kaspars, fiziski spēcīgs jaunietis, nespēja izglābties?

Pēc ugunsdzēsēju sniegtās informācijas, traģiskais ugunsgrēks sākās no izsmēķa, kurš neuzmanīgi nomests uz dīvāna.

Kaspara māti “Staburags” sastapa mājās. Viņa nule bija atgriezusies no Aizkraukles policijas iecirkņa, kur vēlējās iegūt atbildes uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem, kuri nomoka kopš traģiskā svētdienas rīta. Cerībā, ka tas palīdzēs noskaidrot patieso notikumu secību mājā Lielajā ielā 50, viņa savu stāstu uzticēja arī “Staburagam”.

Viss sākās pirms nedēļas

Kaspara māte ir pārliecināta, ka traģiskais notikums sācies jau pirms nedēļas, kad ciemos bija atbraukusi viņa draudzene, kura gaida bērnu. Kasparam ar kaimiņos dzīvojošo septiņpadsmit gadu veco Renātu izcēlās strīds.

— Renāts dzīvo kopā ar savu vecvecmāmiņu. Diemžēl pret sirmgalvi viņš izturas neiecietīgi — nerūpējas, lai viņa būtu paēdusi. Arī šobrīd pēc ugunsgrēka viņa palikusi viena mājā, kas pielieta ar ūdeni un ir bez elektrības, — stāsta Ilona Dravniece. Renāts Kasparu dažādi provocēja, sūtīja aizvainojošas īsziņas. Abi puiši sakāvās. Kaspars aizstāvēja savu un meitenes godu. Kaspars bija fiziski labi attīstīts puisis un guva virsroku. Renāts solīja atriebties... Visu nedēļu viņi nesatikās un, ja viens otru redzēja, nesarunājās. Kaspars agri no rīta devās uz darbu kokzāģētavā un vēlu atgriezās mājās. Paēda vakariņas un devās pie miera. Sestdien bijām aizbraukuši uz Jēkabpili, Kaspars uzraka pusi dārza. Kopā ar paziņu Juri Elstu (puisis, kurš ugunsgrēkā izglābās — aut.) viņš aizbrauca zvejot. Iespējams, tieši ar Juri Kaspars Renāta mājas otrajā stāvā liktenīgajā svētdienas rītā lietoja alkoholu.

Ap pulksten pieciem pēcpusdienā makšķernieki atgriezās. Pusdesmitos vakarā Kaspara tālrunī sāka pienākt īsziņas. Es tās nelasu. Kaspars piecēlās un teica, ka uz brīdi izies. Uz kurieni, to gan neteica.

Naktī gulta paliek tukša

Naktī biju pamodusies, taču dēla nebija. Kasparam pavisam drīz būtu 19 gadu. Pieaudzis puisis, nevaru viņu visu laiku uzmanīt. Naudas viņam līdzi arī nebija. Kaspars nebija dzērājs un, lai kas arī gadījās, vienmēr nakšņoja mājās. Krāja naudu, lai mācītos autovadītāju kursos un iegūtu apliecību, gatavojās kāzām. Domāju, ar draugiem spēlē kārtis. Septiņos no rīta dzirdēju, ka sit pie loga. Sapratu — Kaspars netiek istabā. Apģērbu virs naktskrekla mēteli un gāju atvērt durvis. Izgāju pagalmā, bet tur nevienu neredzēju. Gāju gar logiem un uzreiz nepamanīju ugunsgrēku. Pēkšņi pie manis pieskrēja kaimiņiene un kliedza: “Kaspars deg! Mājas otrajā stāvā!”. Skrēju uz to pusi un redzēju, ka viņa draugi, rokas uz krūtīm salikuši, mierīgi noskatās, kā ēkas jumtu pārņem liesmas. Viņi nevienu nesauca palīgā! Ugunsdzēsējus izsauca kaimiņienes meita. Liesmas tikmēr jau bija jumtā un lauzās ārā pa logu. Atbrauca ugunsdzēsēji, draugi pat nepalīdzēja atvērt vārtus, tikai mierīgi skatījās. Mans vīrs skrēja palīgā, ritināja šļūtenes.

“Dīvāns nevar momentā uzliesmot”

Es biju policijā, uzklausīju izmeklētāju. Tajā istabā, kur notika traģēdija, nebija durvju. Tikai aile. Es nevaru saprast, kā Kaspars, spēcīgs jaunietis, nespēja izkļūt no mājas, lai gan viņa draugs izglābās, turklāt viņam nebija ne mazāko saindēšanās ar dūmiem pazīmju. To apliecināja arī atbraukušie mediķi. Kāpēc viņš nevienu nesauca palīgā? Kāpēc nesauca mani? Mūsu mājas šķir tikai desmit metru...

Policijai viņš stāstījis, ka vēl iepriekšējā nedēļā abi ar Kasparu nopirkuši 0,7 litru tilpuma degvīna pudeli un glabājuši, lai tieši tajā laikā izdzertu.

Kaspara patēvs Ainārs netic, ka ugunsgrēks no izsmēķa varēja tik ātri pieņemties spēkā.

— Neticu, ka dīvāns no izsmēķa spēja momentā uzliesmot, — saka Ainārs Dravnieks. — Es nodarbojos ar apkures sistēmu projektēšanu un pārzinu degšanas procesu. Dīvāns no viena izsmēķa neuzliesmo kā lāpa. Ir vajadzīgs ilgāks laiks un pietiekama gaisa caurplūde. Ja logs ciet, ir tikai dūmi un nekas vairāk. Bet logs bija cieši noslēgts.

Zvans meitenei

— Ir zināms, ka pussešos no rīta Kaspars pa mobilo tālruni zvanījis savai meitenei, — turpina Dravnieces kundze. — Nekas neliecinājis, ka viņš būtu stipri piedzēries, ka viņam draudētu briesmas. Viņš runājis mierīgā, nosvērtā balsī, bet pēc stundas liesmas jau bija mājas jumtā. Savukārt Juris apgalvo, ka no istabas piedūmojuma dēļ izlīdis jau piecos. Kā cilvēks pussešos var zvanīt un septiņos jau būt sadedzis? Es neticu nevienam notikušajā iesaistīto teiktajam vārdam. Vai tiešām šajā laikā, redzot dūmus, neviens nevarēja Kasparu izglābt? Bet varbūt negribēja?

Turklāt Renāts kopā ar draugiem tajā pašā laikā alkoholu lietoja mājas pirmajā stāvā.

— Ja arī divatā ar Juri viņi izdzēra šo degvīna pudeli, reibums nevarēja būt tik liels, lai viņš nespētu izglābties, — turpina Aivara kungs. — Viņš bija ļoti spēcīgs, spētu pacelt pat divus pieaugušus vīriešus. Viņš palīdzēja man darbā pie dūmvadiem, ūdensvadiem, strādāja “Mežezerā” ar sniega lielgabalu, brauca ar kalnu slēpēm. Viņam ir daudz diplomu un medaļu. Bija ļoti sportisks puisis. Viņš būtu desmit cilvēku iznesis no degošas ēkas.

Vai Kaspars bija pie samaņas?

— Domāju, tajā mirklī viņš vairs nebija pie samaņas, — saka Kaspara māte. — Tikai jājautā — kāpēc... Uzdevu policijā šos jautājumus, taču izmeklētājs visu sagroza un paziņo, ka es viņu apvainoju. Es taču nevaru kādu pratināt, bet policija var. Es tikai vēlos uzzināt, kas īsti notika. Kāpēc Elsts nav pat saindējies ar dūmiem, bet mans bērns sadega? Kā var būt bez samaņas no puspudeles alkohola pusseptiņos, ja vēl pussešos zvana un sakarīgi runā pa tālruni? Es saprotu: tā ir vienkāršāk — visu “norakstīt” uz dzeršanu un nomestu izsmēķi. Bet mans dēls nebija dzērājs! Kurš jaunietis tagad neiedzer? Turklāt Kaspars bija audzināts tā, ka viņš mājās nekad nesmēķēja. Viņš to nedarītu arī svešās mājās. No mājas viņš izgāja bez smēķiem. Sākotnēji arī Elsts teicis, ka cigarešu viņam nebijis. Vēlāk viņš stāstīja, ka trīs cigaretes kaut kur dabūjuši.

Kāpēc Kaspars, kurš nekad negāja šīs mājas otrajā stāvā, tur bija? Turklāt viņš bija naidā ar Renātu. Kā viņu tur ievilināja? Noslēpto pudeli viņi taču varēja izdzert pie Jura. Kāpēc bija jāiet pie Renāta? Kāpēc ne lejā kopā ar pārējiem, bet ēkas otrajā stāvā? Tas šķiet neloģiski.

Kas izsauca ugunsdzēsējus?

— Renāts dusmu lēkmē pirms dažiem gadiem nodedzināja savu šķūnīti, — saka Kaspara patēvs. — Pamati vēl tagad stāv. Viņa māja deg, bet ugunsdzēsējus nesauc. Policijai nebūtu grūti noskaidrot, kurš tad pirmais izsauca ugunsdzēsējus — mājā uzdzīvojošie jaunieši vai izmisušie kaimiņi? Ja pamanītu dūmus no gruzdoša dīvāna, uzlietu spaini ūdens, un viss beigtos.

Dēlu apskatīt neļauj

— Juris Elsts esot sēdējis pie durvīm, tāpēc izglābies, — saka Kaspara māte. — Taču arī Kasparu ugunsdzēsēji neatrada guļam dīvānā. Turklāt, ja viņš nosmaka, kāpēc mums teica, ka bērēs nedrīkstēsim atvērt zārku, lai atvadītos? Tas nozīmē tikai to, ka viņš sadega un ir pamatīgi sakropļots. Tēvam pat morgā viņu neļāva apskatīt. Kāds mums nestāsta patiesību.

Protams, nekas no tā, ko darām, Kasparu dzīvē neatgriezīs, taču vēlamies zināt, kas notika un vai kāds ir vainojams notikušajā. Bet, ja ir vainīgs, lai saņem sodu. Vismaz par to, ka nav sniedzis palīdzību. Kāpēc neviens no šiem jauniešiem, ja nav vainīgs, nav pie mums atnācis un pastāstījis, kas notika? Mēs visi taču dzīvojam tepat blakus. Kaut vai Juris. Viņam ir 22 gadi. Pieaudzis cilvēks. Lai atnāk un izskaidro, kāpēc viņš izlīda no mājas, bet Kaspars — nē.

Vēlas braukt uz ārzemēm

Vēl ir kāda interesanta nianse. Policijā mūs informēja, ka Renāts sūdzējies savai mātei, kura dzīvo ārzemēs, ka mēs viņam draudam, taču Renātu kopš tā rīta neesam pat satikuši. Viņam gar ugunsgrēku neesot nekādas daļas, un viņš vēloties braukt uz ārzemēm.

Kā viņam var nebūt daļas gar ugunsgrēku, kas notika viņa mājā? Turklāt vecvecmāmiņu viņš ieslēdzis nelielā istabiņā, negādā par viņu. Vasarā uz šo māju reiz jau bija izsaukta policija — Renāts bija sarīkojis pamatīgu “tusiņu”. Visu nakti jaunieši ālējās. Arī tad neviens necēla ne ausu. Sociālā dienesta darbiniekus neesmu redzējusi te ne reizi, kopš Renāta māte aizbrauca uz ārzemēm. Kā var pieļaut, ka septiņpadsmitgadīgs puika paliek viens pats ar rīcībnespējīgu vecu cilvēku? Ja jau toreiz sociālais dienests būtu reaģējis, Kaspars būtu dzīvs. Vai tiešām kāds kaut ko sāk darīt tikai tad, kad notikusi traģēdija? Arī tagad sociālais darbinieks te nav bijis, bet izdegušajā mājā taču mīt veca sieviete.

Mums neatvēra durvis...

To, kāpēc Renāts atstāts kopā ar veco sievieti, “Staburags” lūdza komentēt Pļaviņu novada domes sociālā dienesta vadītājai Valentīnai Babrei.

— Vecajai kundzei Pļaviņās dzīvo arī meita, — saka Babres kundze. — Esmu vairākas reizes turp braukusi un tikusies ar šiem cilvēkiem — gan pašu veco kundzi, gan viņas meitu un mazmeitu — Renāta māti, kura pašlaik dzīvo ārzemēs. Diemžēl radu būšanas izkoriģēt nav iespējams.

Man ir divējāda informācija. Kad Ilonas kundze dod ziņu, ka ir problēmas, aizbraucu, tad sirmgalve apgalvo, ka viņai ēst dod un viss ir kārtībā. Esmu prasījusi parādīt ledusskapi. Neteikšu, ka pārmērība, bet pārtika tur bija. Vienīgā reize, kad bija problēmas, — augusta beigās, tad jauniešu “tusiņa” dēļ braucām ar policiju. Tad arī sameklēju Renāta vecomāti un lūdzu pieskatīt mazdēlu, ja reiz meita ir ārzemēs. Mājā Lielajā ielā 50 gribēju nokļūt arī pagājušajā nedēļā kopā ar skolas sociālo pedagogu, taču durvis bija slēgtas. Lūdzu tuvējā bibliotēkā, ja puisis parādās, dot ziņu. Renāts (17 gadu vecs!) mācās Odzienas pamatskolā un vairākus gadus “sēž” vienā klasē.

***

Policija sākusi kriminālprocesu. Būs ekspertīze, lai noteiktu Kaspara Hmeļņika nāves cēloni. Izmeklēšanai līdzi sekos arī “Staburags”. To solījuši arī LNT raidījuma “Degpunktā” veidotāji.

Staburags.lv ARHĪVS

Daudz neatbildētu jautājumu

Kategorijas