Rudenim ir īpašs skaistums

2009. gada 31. oktobris 00:01

Kad vējš no kokiem rauj pēdējās lapas, Klintaines pagastā dzimšanas dienu svin Ilga Lazda. Šoruden viņai jau 85. Tomēr sirmā kundze par to neskumst un priecājas par diviem dēliem, pieciem mazbērniem un trim mazmazbērniem.

Patīk Siguldā

Vaicāta, kurš gadalaiks viņai patīk vislabāk, Lazdas kundze teic, ka ikvienam ir savs skaistums. Arī rudenim. Un nav jau tā, ka rudenī pārņem skumjas.

— Ir taču tik skaisti, kad lapas kļūst dzeltenas, ielejās sabiezē migla, tikai vajag to novērtēt, — saka Ilga Lazda. — Rudenī man patīk aizbraukt uz Siguldu. Tur ir ļoti skaisti.

Lazdas kundze jubilejas parasti svin ģimenes lokā. Atmiņā vēl 80 gadu jubileja. Tā gan svinēta plaši un lustīgi — ar dancošanu un dziedāšanu. Ja pietiks spēka, arī šoreiz būs jauki.

Jubilāre dzimusi Rīgā, lai gan vecākiem mājas bijušas Vecgulbenē. Viņas tēvs Pirmajā pasaules karā bija virsnieks, un viņam piešķīra jaunsaimniecību. Taču vieta, kur ģimene dzīvoja, bija slīkšņaina, tāpēc pārcēlās uz Madonu.

Nomaina trīs fakultātes

— Pēc pamatskolas iestājos Jaungulbenes mājturības skolā, — atceras Ilgas kundze. — Taču mans “ceļojums” pa Latviju tad tikai sākās. Skolu pārcēla uz Mālpili, un arī audzēkņiem nācās turp doties. Tajā laikā uz Sibīriju izsūtīja manus vecākus, un es paliku viena. Dzīvoju pie radiem Rīgā. Turpināju mācības Mājturības institūtā. Taču bija karš, un kopā ar daudziem es devos bēgļu gaitās uz Kurzemi. Vispirms uz Liepāju, tad — uz Vandzenes pagastu. Pēc kara iestājos Lauksaimniecības akadēmijā, kas tolaik bija Rīgā. Sākotnēji studēju mājturību, taču šo fakultāti likvidēja. Studiju gados pārmaiņu dēļ nomainīju trīs fakultātes, līdz beidzot ieguvu zootehniķes diplomu un ar ministrijas norīkojumu nokļuvu Pļaviņās. Arī te nebeidzamo pārmaiņu dēļ mainījās viena darbavieta pēc otras, līdz beidzot sāku strādāt kolhozā “Selga” par galveno zootehniķi. Brīvajā laikā patika gan dziedāt, gan dejot, gan rokdarbus darināt, taču visvairāk iet godos par saimnieci.

Kolhozs rīkoja balles, un es cepu un vārīju, klāju galdus. Bija kāzas un bēres, lielākas un mazākas jubilejas — kas to visu vairs var atcerēties.

Jubilāre teic, ka viens no viņas mīļākajiem ēdieniem ir kāpostu tīteņi. Arī šajā jubilejā tos gatavos.

— Gadu jau daudz — bieži vien pietrūkst spēka, un arī rokas lāgā negrib klausīt, taču mazbērniem un mazmazbērniem siltas zeķes es noadīt vēl varu, — saka Ilga Lazda.

Staburags.lv ARHĪVS

Rudenim ir īpašs skaistums

Kategorijas