“Ragana — tas taču ir pagodinājums”

2009. gada 31. oktobris 00:01

Nu jau vairākus gadus oktobra nogalē veikalu plauktos redzami visdažādākie ķirbīši ar jocīgām grimasēm. Piedāvājumā ir arī mošķu maskas.
Tas nozīmē, ka Helovīns jeb Visu svēto diena ir klāt!

Ierastākais, ko dara šajā laikā, ir pārģērbšanās un staigāšana pa mājām, lūdzot saldumus. Vispopulārākais kostīms Helovīna svētkos ir ragana meitenēm un briesmonis zēniem.

Iesim “ļaganas” skatīties!
Nesen raganu “salidojums” bija Bebros. Izstādē pagasta bibliotēkā bija “pulcējušās” ap pussimts raganu.
Vārds “ragana” vairumam cilvēku saistās ar nepatīkamām emocijām — krunkaina vecene ar kārpu uz deguna un slotu kājstarpē. Taču Bebru bibliotēkas vadītāja Ausma Rode domā citādi.
Reiz kāds pa jokam nosaucis viņu par raganu. Gribējusi jau apvainoties, bet dažādos rakstu avotos atradusi, ka īstās raganas patiesībā ir gudras sievietes. — Ja jūs kāds nosauc par raganu, tātad esat novērtēta kā zināšanām apveltīta sieviete un varat justies pagodināta par šādu salīdzinājumu, — smej bibliotēkas vadītāja. Viņa uzskata, ka ikkatrā sievietē jābūt kripatiņai no raganas.
Izstādē varēja apskatīt vairāk nekā 20 raganu no viņas kolekcijas. Pirmā “ieradusies” no Austrijas pirms 12 gadiem. Tā bijusi tik ļoti koķeta, ka uzreiz iekarojusi saimnieces sirdi. Nu to pulks papildinājies ar pašas pirktām un draugu dāvinātām: gan ruļļiem matos, gan zibošām acīm, gan slotu kājstarpē. Kāds divgadīgs izstādes apmeklētājs māmiņai katru dienu teicis: “Iesim ļaganas skatīties!”.

Īstā dāvana
Izstādē bija arī skolotājas Lāsmas Skadmanes raganu kolekcija. Lāsma pirmo raganu, sēdošu ķirbītī, laimēja studentu Helovīna ballītes loterijā. Tas bijis tieši Lāsmas dzimšanas dienā — 31. oktobrī. Tagad draugiem vairs nav problēmu, ko viņai dāvināt jubilejā — ragana ir īstā dāvana. Nu viņas kolekcijā ir jau 34 raganas vai no visām pasaules malām. Lāsma raganas atvedusi no Ibizas, Horvātijas, Itālijas... Tās visas novietotas virtuvē.
Šogad Lāsma bija Transilvānijā, kura zināma kā vampīru valstība. — Teicu savām raganiņām: braucu aplūkot jūsu brālēnu, — smej raganu kolekcionāre.
Arī Lāsma, tāpat kā Ausmas kundze, pozitīvi uztver vārdu “ragana”. Tam, viņasprāt, jāskan bez griezīgās “r” skaņas. Pati reiz nosaukta par blondo raganiņu.

Mazliet no vēstures
Vēstures avoti liecina, ka raganām savulaik viegla dzīve nav bijusi.
Raganu prāvas jeb inkvizīcijas tiesu aizsākumi rodami jau 13. gs. sākumā un ilga līdz pat 18. gs. Raganu prāvas norisinājās visā Eiropā, arī Latvijā. Galvenie raganu vajāšanas ideoloģijas izplatītāji Latvijā bija mācītāji Kurzemē un Vidzemē. Vēlāk arī pāvests atzina, ka ir atļauta raganu spīdzināšana. Galvenais inkvizīcijas tiesu mērķis bija vajāt un nogalināt ķecerus, un pie viņiem pieskaitīja arī raganas. Aktīvākie raganu meklētāji bija inkvizitori un dominikāņu mūki.
Raganas apsūdzēja lielākoties par laika apstākļu mainīšanu — viņas nelaikā radīja sniegu, lietu, krusu, negaisu, salu, sausumu, salnas. No šīm burvestībām baidījās lauku iedzīvotāji, jo viņi cieta visvairāk. Raganas apsūdzēja arī par vīriešu potences ietekmēšanu, slimību piesaukšanu, lopu neauglību. Uzskatīja, ka raganas ir cēlonis neizskaidrojamām slimībām.
Viduslaikos raganu vajāšanas dēļ aizgāja nebūtībā daudzas jau antīkajā pasaulē zināmas receptes, ārstniecības metodes, dziedniecības paņēmieni, jo sievietes, baidoties no inkvizīcijas tiesām, bijās pārņemt zināšanas no savām priekštecēm.

Interesanti.
Nostāsti par raganām
Viena Skrīveru saimniece Siksnēnu Trīne senāk agri Jāņu rītā salikusi rupučus vīzē un ačgārni vilkusi pa savu un kaimiņu olnīcu. Kurš rupucis izlēcis, to sapērusi un iedzinusi atpakaļ vīzē teikdama: “Pikim kamim manā ķērnē, kaimiņ' mātei šķīstumiņš.” Pati bijusi plika un mati vaļā. Tad atkal agri no rīta skrējusi ap kaimiņu rudzu lauku un sējusi rudzus pušķīšos, lai viņai būtu vairāk svētības kā citiem. Vēl ļaudis smējušies, ka viņa no kapiem cēlusies un jājusi uz slotaskāta.
/A. Lomane, Aizkraukle/

Staburags.lv ARHĪVS

“Ragana — tas taču ir pagodinājums”

Kategorijas