Lai “Pēteros” vienmēr ziedētu puķes

2009. gada 7. novembris 00:01

Pirms 55 gadiem klusā novembra dienā mazajā Neretas slimnīcā Serafimas un Pētera Mihailovu ģimenē piedzima meitiņa Nadežda. Ģimenē vēl bija dēls un divas meitas. Katram no viņiem savs liktenis, taču Nadeždas dzīve pavadīta tikai Gricgales pusē, tēva celtajos “Pēteros”.

Atceras koku smaržu
Mazās meitenes pirmās bērnības atmiņas saistītas ar jaunuzceltās mājas smaržu — tādu kā egļu mežā. Nadeždai patika skraidīt pa zāli, vērot putnus un mājdzīvniekus, taču vislabāk viņa jutās puķu vidū.
— Jau bērnībā vienmēr tiecos pēc ziediem, priecājos par dabas doto skaistumu. Nav divu vienādu cilvēku likteņu, ar puķēm tāpat. Pēc garas ziemas grūti sagaidīt pavasari taču, kad veras krokusi, narcises un tulpes, tas ir skaists laiks. Man jo īpaši, varbūt tāpēc, ka esmu dzimusi rudenī, klusajā novembrī, kad zeme atpūšas, — saka jubilāre.
Kļūst par grāmatvedi
Nadeždas pavasari un rudeņi aizvadīti Gricgalē un Neretā, kur viņa mācījās vidusskolā un sapņoja par juristes karjeru. Taču tieši eksāmenu laikā pēkšņi gāja bojā tēvs, un viņai par augstskolu bija jāaizmirst.
Jauniete sāka strādāt veikalā par pārdevēju un neklātienē mācījās Jēkabpils tehnikumā, lai iegūtu grāmatvedes diplomu. 19 gados apprecējās, un ģimenē piedzima dēls Valdis un meita Tatjana. Arī viņi mācījās Neretas vidusskolā.
Dēla Valda ģimene tagad dzīvo Ventspilī, bet meita Tatjana ar vīru — Rīgā. Valdis ir celtnieks, Tatjana — psiholoģe.
Turas kā ziemciete
Pirmā laulība Nadeždai nebija laimīga, jo pēc 15 gadiem vīrs ģimeni pameta. Ar otro vīru Albertu Nadežda dzīvo labi, tikai nu “Pēteros” ir diezgan klusu, jo bērni savā dzīvē. Vīrs ir autovadītājs un visu dienu darbā, bet Nadežda mājās ir viena. Arī Alberts ir gricgalietis, tāpēc abiem dzimtajā pusē ir labi. Viņi nevar iedomāties, ka varētu dzīvot pilsētā. Nadežda savās tēva celtajās mājās turas kā ziemciete, kuru citviet vairs nepārstādīt. “Pēterus” pagājušajā gadā Pilskalnes pagasta padome atzina par sakoptāko sētu.
Tomēr mācītos
— Ja dzīvi sāktu no gala, tomēr mācītos, lai iegūtu juridisko izglītību. Man ļoti interesē šī joma, lasu kriminālromānus un skatos filmas par izmeklētāju darbu. Vairāk gribētu būt sabiedrībā, jo kopš kopsaimniecības likvidēšanas strādāju tikai “Pēteros”. Varbūt tas bija labi, jo, kad saslima māte un arī vīramāte, aprūpēju viņas. Tagad mani vecāki un brālis dus Strobuku kapsētā. Vecāku dzimtene ir kaut kur Pleskavas apgabalā, nekad tur neesmu bijusi, — teic Nadeždas kundze.
Jubilejas “Pēteros” katru gadu nesvin, tikai “apaļās”. Nadeždas kundze atceras, ka 40. dzimšanas dienā viņai licies: dzīve galā, jau tik daudz gadu... Toreiz bijušas arī veselības problēmas. Taču patlaban viņa ir optimistiski noskaņota. Jāpalīdz bērniem, kamēr ir mājas, zeme un saimniecība, no krīzes nav jābaidās.

Staburags.lv ARHĪVS

Lai “Pēteros” vienmēr ziedētu puķes

Kategorijas