Meitene vīriešu volejbola komandā

2010. gada 26. janvāris 00:01

“Bez sporta savu dzīvi iedomāties nevaru,” saka Rita Rancāne, Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klases skolniece. Rita izmēģinājusi teju visus sportaveidus, bet lielākā aizraušanās viņai ir volejbols.

Labākā līdzjutēja — māte
— Kad pievērsies sportam?
— Sportot sāku pamatskolā, nodarbojos ar vieglatlētiku. Sākumā ar bumbiņas mešanu, tad ar skriešanu, vēlāk jau ar nopietnākiem veidiem — izmēģināju spēkus šķēpmešanā, lodes grūšanā, barjerskriešanā. Vidusskolā sāku spēlēt komandu sportaveidos. Gribēju pamēģināt, kā ir būt komandā. Individuāli pierādi, ko pats spēj paveikt, bet komandā ir citādi. Komandā nepieciešama saliedētība, jāprot saspēlēties, uzticēties. Ja spēlētāju vidū valda nesaprašanās, tad nekas neizdodas. Ja ir saskaņa, tad esam kā viens vesels.

— Kas tevi pamudināja sportot?
— Mana ģimene. Tagad nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Atceros, bērnībā, kad vēl biju pavisam maza un apmeklēju “dārziņu”, tētis iemācīja spert bumbu, arī brālis radīja interesi par sportu. Bet vislabākā līdzjutēja vienmēr bijusi mamma. Ietekmējos arī no māsīcas — septiņcīņnieces Aigas Grabustes. Viņai ir ļoti liels gribasspēks.

Laukumā pēc gada
— Esi piedalījusies daudzās sacensībās?
— Jā, gan volejbola, basketbola mačos, vieglatlētikā, kad uzaicina skriet vai mest šķēpu. Tomēr mana lielākā aizraušanās ir volejbols. Šajā sportaveidā sāku trenēties pirms sešiem gadiem. Pirmais gads pagāja trenējoties, un tikai tad es tiku laukumā. Volejbolu spēlēju daudz, šogad, manuprāt, ir lielākā izaugsme. Esmu uzlabojusi formu, lecu augstāk, situ stiprāk un precīzāk servēju. Uz basketbola treniņiem eju, lai būtu lielāka fiziskā slodze un būtu vieglāk izturēt volejbola spēles.

— Tu spēlē arī pludmales volejbolu.
— Tur slodze ir daudz lielāka nekā klasiskajā volejbolā, vajag arī labāku prasmi, lai izdotos. Pludmales volejbolā spēlē divatā, un tikai no abiem viss ir atkarīgs.

— Vai arī nākotni saistīsi ar sportu?
— Daļēji, protams, centīšos. Ir sapņi, saistīti ar volejbolu, bet pagaidām tos atklāt negribētu. Pēc vidusskolas absolvēšanas domāju studēt ārzemēs, studijas būs saistītas ar loģistiku. Ja iecere neizdosies, studēšu to pašu Latvijā.

Pretinieki saudzē
— Piedalies novada kausa izcīņā volejbolā?
— Patlaban spēlēju vīriešu komandā “Būve”. Man piedāvāja, padomāju, izvērtēju un piekritu, jo tā varu sevi vēl vairāk attīstīt, es viņiem palīdzu tikai kā cēlēja. Vīriešu spēle ir daudz spēcīgāka par sieviešu — augstāk uzlec, stiprāk iesit. Tā ir agresīvāka, tiešāka.

— Kura sāncenšu komanda ir stiprākā?
— Visas ir spēcīgas. Psiholoģiski tādam jābūt. Ir lūzuma brīži, kad neko nevar izdarīt — rokas neklausa, bumba lido kaut kur... Stress.

— Kā iejuties vīriešu komandā?
— Mani ātri pieņēma, sportisti, ar kuriem kopā spēlēju, ir atsaucīgi. Sākumā bija grūti, domāju, ko citi teiks, redzot, ka vīriešu mačā spēlē meitene. Ir bijis tā, ka stāvu pie tīkla, pretinieku komandas spēlētājs gremdē, bet speciāli vājāk, cenšas man netrāpīt, nesit stipri. Ja gadās stiprāks sitiens, atvainojas.

Sevi var mainīt
— Vai atliek laiks atpūtai, citiem vaļaspriekiem?
— Mazliet jau ir. Trenējos katru dienu, mājās esmu vēlu vakaros. Ja ir sacensības nedēļas nogalē, tad nedēļa paiet ļoti ātri. Atpūšos aktīvi. Nesen biju Lido kalnā, paslēpoju. Labprāt lasu, visvairāk saista grāmatas par psiholoģiju. Patīk gūt ko noderīgu, uzzināt, kā varu labot sevi un citiem dot kaut ko no sevis. Vēl man ļoti patīk dejot, bet tai jābūt īstai ballei, kurā spēlē “dzīvo” mūziku. Kopš bērnudārza līdz pat 12. klases sākumam dejoju tautasdejas, diemžēl laika trūkuma dēļ nācās pamest, bija arī pārāk liela fiziskā slodze.

— Vai cilvēks var sevi mainīt?
— Parasti saka — nevar, bet es domāju, ja cilvēks ļoti vēlas, tad var. Lietas un vērtības, ko cilvēks vēlas sevī redzēt, var attīstīt. Es gada laikā esmu daudz ko mainījusi sevī un priecājos par to. Agrāk biju ļoti noslēgta, neizrādīju mīļumu un emocijas, domas vairāk paturēju pie sevis. Tagad esmu kļuvusi atklātāka, atvērtāka. Interesanti redzēt rezultātu. Esmu sapratusi, kā sevi aizsargāt, ierobežot negatīvo, ko kāds man saka.

— Kā visu paspēj?
— To man daudzi jautā. Es pati nezinu, kā. Iespējams, labi protu saplānot laiku. Visam pietiek. Gan izklaidēm, gan sportam, mācībām, ģimenei.

Staburags.lv ARHĪVS

Meitene vīriešu volejbola komandā

Kategorijas