Pļaviņās var slēpot arī naktī

2010. gada 6. februāris 00:01

Pļaviņu novada domes vadība un daļa deputātu tikās ar Latvijas biatlona federācijas prezidentu un Starptautiskās biatlona savienības attīstības un reģionālās komitejas locekli Jāni Bērziņu, lai runātu par turpmāko sadarbību. Iepriekš federācija sadarbojās ar rajona padomi, kas nu jau likvidēta.

Jauniešu konkurencē ir izredzes
Jānis Bērziņš “Jankās” biatlona trasi apskatīja gan dienā, gan vakarā, kad tā ir apgaismota — slēpot un šaut ikviens interesents var arī diennakts tumšajā laikā no pulksten 17 līdz 22, un pašvaldība elektrībai tērē tikai ap 30 — 50 latu mēnesī. Viesis sacīja, ka padarīts ir ļoti daudz un pareizi, ņemot vērā citās sporta bāzēs pieļautās kļūdas.
“Reljefs bērniem un jauniešiem ir pietiekami sarežģīts un grūts, lai varētu pilnvērtīgi trenēties gan slēpošanā, gan biatlonā. Skaisti!” sacīja Jānis Bērziņš. Pēc viņa domām, Pļaviņās noteikti vajag sagatavot kādu sportistu 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kas notiks Sočos. Biatlona treneri brāļi Ingus un Jānis Eiduki teic, ka tas ir ļoti grūts uzdevums, jo, piemēram, lielajā sportā Latvijas valsts vienam sportistam piešķir tikai četrus tūkstošus latu gadā, kamēr Norvēģija — 200 tūkstošu dolāru. Tomēr jauniešu sportā ir izredzes, startējot gan pasaules čempionātos biatlonā, gan gatavojoties pirmajām Vispasaules jaunatnes olimpiskajām spēlēm ziemas sportaveidos, kas 14 līdz 18 gadu veciem jauniešiem 2012. gadā notiks Austrijā. “Centīsimies sagatavot audzēkņus Latvijas izlasei,” teic Jānis Eiduks.
Grūts reljefs treniņiem
Pagājušajā gadā Pļaviņu pašvaldība nopirka vairākus hektārus zemes, lai trasi varētu izveidot garāku, un tagad “Janku” teritorija pilnībā pieder pašvaldībai. Tajā var slēpot 1,8 kilometrus garu apli.
Biatlona treneris Jānis Eiduks stāsta, ka Anželai Bricei reljefainā trase iepriekš likusies par grūtu, tāpat arī citiem cilvēkiem, kuri gribējuši vienkārši paslēpot, un viņi devušies slēpot citur. “Mums tāda trase ar stāviem kāpumiem un sarežģītiem nobraucieniem ir vajadzīga treniņiem. Tā kā pašvaldība nopirka vairāk zemes, mēs trasi izveidojām arī kalna pakājē, abas trases savienojām. Tie, kas mācās slēpot vai kuriem tik labi neveicas, var izmantot vieglāko trasi. Cilvēki priecājas: “Šī trase mums tagad der!” un vairs nedodas projām. Ir iecere slēpošanas trasi pagarināt līdz “Jauju” bāzei un izvērst pa tās teritoriju,” stāsta Jānis Eiduks.
Ļoti daudz pašu spēkiem paveikts pagājušajā vasarā, piemēram, izveidota šautuves zona. Šautuves teritorijā vasarā plānots izveidot laukumus volejbolam un futbolam.
Sola mērķiekārtas
Jānis Bērziņš sola, ka federācija varētu sagādāt vēl trīs mērķiekārtas, katrā pa pieciem mērķiem. Sportists vienā reizē izšauj pa pieciem mērķiem, un iekārta nomaina jaunus apļus nākamajam sportistam. Trīs mērķiekārtas federācija Pļaviņām jau iepriekš ir sagādājusi.
Tagad treniņu vajadzībām izvietotie mērķi apsnieg, bet nākotnē virs tiem paredzēts uzbūvēt jumtu. Federācijai Priekuļu bāzē ir retraks jeb līdzinātājtraktors, kuru, iespējams, varētu nodot lietošanā “Jankām”, bet par to federācijai vēl jālemj. Tāpat federācija centīsies palīdzēt ar citu inventāru un ekipējumu.
Reizēm sportistu “biezoknis”
“Divreiz nedēļā — otrdienās un ceturtdienās — pašvaldība ar autobusu vakaros uz trasi ved skolēnus. Daļai pieaugušo tādā “biezoknī” negribas slēpot, un viņi izvēlas citu laiku. Citās dienās slēpotāju reizēm ir ļoti daudz pat bez reklāmas — trasē brauc cits aiz cita kā ķēdītē. Vajadzīgas norādes un ierobežojošas sētiņas, lai zinātu, kur nedrīkst braukt, lai sacensību laikā atdalītu skatītāju zonu, bet tās vēl jāsagādā,” stāsta Jānis Eiduks.
Jānis Bērziņš domā, ka bāzes malā, kur ir purvains, vajag izrakt lielu dīķi, lai ziemā varētu slidot vai spēlēt hokeju. “Varbūt kāds labvēlis varētu izlīdzēt ar tehniku un darbaspēku, nav jau vienmēr jāziedo nauda,” viņš saka.
Nobrauc apli un pasēž uz ķeblīša
Pļaviņu sporta bāze Latvijā ir ceturtā lielākā aiz Priekuļu, Madonas un Alūksnes bāzes. Jānis Bērziņš domā, ka pašvaldībai nekādā gadījumā nevajadzētu iekasēt maksu par slēpošanu, jo visā pasaulē publiskās slēpošanas bāzes uztur pašvaldības, un tajās ikviens var nodarboties bez maksas. Masveida sports ir pamatojums naudas prasīšanai valstij. “Nevar uzreiz prasīt lielu summu, bet pa mazumiņam katru gadu, un bāze pakāpeniski attīstīsies. Jāraksta arī pieteikumi Eiropas naudas iegūšanai,” uzskata Jānis Bērziņš. Viņš atceras kādu gadījumu Priekuļos: “Sieviete ap gadiem sešdesmit vasarā sporta bāzē pa asfaltu brauca ar skrituļslidām, un viņai līdzi bija arī ķeblītis: nobrauc apli un atpūšas, bet vīrs malā gaida. Ja arī Pļaviņās sportotu dažādu vecumu cilvēki, būtu lieliski!
Sportistu “vagoniņu” “Jankās” federācijas prezidents vērtē ļoti atzinīgi — tas ir sākums. Gan jau nākotnē izdosies uzcelt administrācijas ēku.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, kura pati regulāri slēpo, arī uzskata, ka pašvaldībai jānodrošina visiem iespēja sportot bez maksas.
Sporta skolas jāsaglabā
Tikšanās laikā domē deputāts Pēteris Kalniņš jautāja, kāpēc pašvaldībai jāmaksā Aizkraukles novada sporta skolai, vai nevarētu maksāt pa tiešo biatlona grupai? Varbūt Pļaviņām vajag savu sporta skolu? Jānis Bērziņš teic, ka administrācijas izmaksas būs vienmēr, un iesaka atturēties no sporta skolas likvidēšanas. Igaunijā deviņdesmito gadu sākumā sporta skolu tīkls iznīcināts, tā vietā izveidoti klubi, bet valsts tos nedrīkst finansēt, taču privāto atbalstītāju ziedojumi ir nepietiekami. Slēpošana un biatlons līdz ar to ir sagrauts. Tagad Igaunijā virmo iecere atjaunot sporta skolu tīklu. Pļaviņu slēpošanas un orientēšanās kluba “Jaujas” pārstāvis Sandris Stūris atzīst, ka privāto atbalstītāju finansējumu tiešām grūti iegūt un klubs spēj piesaistīt tikai pašvaldības naudu.

Staburags.lv ARHĪVS

Pļaviņās var slēpot arī naktī

Kategorijas