Liellopus pārdos izsolēs

2010. gada 18. februāris 00:01

Mazzalves pusē vairākās zemnieku saimniecībās audzē gaļas liellopus. Lai nākotnē izaudzēto varētu pārdot pēc iespējas dārgāk, zemnieki nolēmuši apvienoties, lai kopīgi piedāvātu savu preci patērētājiem.

Jārealizē gudri
Lai apvienotos, pērnā gada nogalē Kurmenē apspriesties ieradās gaļas liellopu audzētāji no Valles, Kurmenes, Mazzalves, Vecumniekiem un Pilskalnes — tie, kuru saimniecības ir aptuveni 30 km rādiusā ap Kurmeni. Galvenie uzdevumi bija izveidot vienotu pārdošanas mehānismu, iecelt atbildīgo personu, kura uzņemtos koordinēšanu un informēšanu, kā arī izstrādāt efektīvu turpmāko pārdošanas stratēģiju. Apvienošanās iniciators mazzalvietis Kaspars Ādams teic: “Katrs no mums apzinās, ka viens nav cīnītājs un ka visu šajā pasaulē nosaka daudzums. Mūsu vietā neviens izaudzētos dzīvniekus nepārdos, no mums pašiem atkarīgs, cik gudri mēs viņus pārdosim. Ar zemniekiem, kuru saimniecības ir salīdzinoši netālu, nolēmām noteikt vienotu pārdošanas mehānismu, jo rezultātā cena nevarēs būt zemāka par to, ja mēs pārdotu katrs individuāli. Šī ir iespēja saņemt augstāku samaksu par izaudzētajiem dzīvniekiem.”
Pagaidām pa tālruni
Potenciālais pārdošanas mehānisms sastāv no četriem galvenajiem posmiem — datubāzes, pircēju informēšanas, pārdošanas un turpmākās pārdošanas plānošanas.
Jāsāk ar to dzīvnieku apzināšanu, kurus saimnieki domā pārdot nākamajā mēnesī. Pēc tam iespējamie pircēji saņem informāciju par piedāvāto dzīvnieku skaitu, šķirni, vecumu. Pēc šo datu saņemšanas viņiem tiek dots laiks dzīvnieku apskatei dabā. Savukārt reālā pārdošana var notikt pa tālruni. Nākotnē pārdošanu pa tālruni aizvietotu izsoles eksporta novietnē, kur pirms iegādāšanās pārdodamos dzīvniekus varēs apskatīt. Šobrīd vienīgā prece ir gaļas liellopi, bet nākotnē varētu būt arī piena teļi.
Kamēr vēl nav izveidota reāla vieta izsoļu rīkošanai, pārdošana notiek tikai pa tālruni. Tomēr redzēt preci dabā ir kas cits. Jau tagad poļi, lietuvieši, vācieši uzdod jautājumu: kad varam aizbraukt apskatīt? Bet tas nozīmē, ka man viņi būtu jāvadā pa pagastiem pie katra saimnieka.
“Labo” un “slikto” saraksts
Kopš dienas, kad apvienošanās ideju par izklāstīja zemniekiem, pagājuši divi mēneši. Jautāju Kasparam, vai šī sistēma darbojas. Smaids viņa sejā liecina, ka viss rit, kā iecerēts: “Šī ideja galvā bija jau sen. Vajadzēja laiku, lai par tās lietderīgumu pārliecinātos pats, tad droši to varu piedāvāt citiem. Šobrīd strādāju ar 15 zemnieku saimniecībām. Par to interesējas un pievienoties vēlas arī Madonas, Jēkabpils un Rīgas puses zemnieki. Diemžēl pašlaik nākas atteikt, jo, lai paplašinātos, līdz galam jāsakārto pašreizējā sistēma.
No saimniecībām iesūtītos datus par nākamajā mēnesī vai pēc ilgāka laika pārdodamajiem dzīvniekiem pārsūtu pircējiem gan Latvijā, gan ārzemēs, un viņus savukārt nosacīti iedala “labajos” un “sliktajos”. Šos sarakstus un vērtējumu iesnieguši paši zemnieki pēc vairāku gadu pieredzes. Ar vieniem pircējiem problēmu nav bijis, citi vienmēr kaut ko grib nokrāpt, piedāvā pārāk zemas cenas. No viņiem izvairāmies.
— Vai šāda informācijas publiskošana nav saistīta ar neuzticību? Saimnieki, kuri ieraduši strādāt “pa tiešo” ar savām “kundēm”, varbūt baidās tās zaudēt?
— Laiks, kad bija savas “kundes”, sen beidzies. Ir tādi saimnieki, kuri joprojām neuzticas un viņiem es neko nepārmetu, bet, lai attīstītos, jākļūst elastīgākiem. Lauksaimniecība ir bizness, tas jāsaprot. Tie, kuri prot nošķirt draudzību no biznesa, arī izdzīvos, — teic Kaspars Ādams.

Staburags.lv ARHĪVS

Liellopus pārdos izsolēs

Kategorijas